Dzīve & stils / Vēsture
Atdzīvini vēsturi Pārdaugavā! Ej pastaigā pa izšķirošo kauju vietām pirms uzvaras pār Bermontu
Pārdaugavas operācija – tā dēvē izšķirošos notikumus, kas risinājās 1919. gada 10. un 11. novembrī, Latvijas armijai atbrīvojot Pārdaugavu no Bermonta karaspēka. Lai labāk izzinātu notikumus un izjustu vēstures elpu, šajās dienās ir vērts doties ekskursijā pa nozīmīgākajām kaujas vietām Pārdaugavā. Kuras tās bija, vairāk lasi šajā rakstā!
#Grosvaldi1921. Džo piekomandēts sestajam eskadronam, kur ļaudis esot laipnāki
Grosvaldu ģimenes oktobris piesātināts gan 1921. gadā, gan caur Jāzepa Grosvalda dienasgrāmatas piezīmēm arī 1911. gadā. 1921. gadā joprojām daudz uzmanības vērsts uz Tautu savienības sapulci un delegātiem Ženēvā, tostarp Oļģerdu Grosvaldu, par to ziņo laikraksti un žurnāli, dodot arī plašāku ieskatu to nedēļu notikumos. Ženēvā sava deva piedzīvojumu arī Margarētai, ko viņa apraksta savā dienasgrāmatā. Savukārt desmit gadus agrāk Džo ir lēmis doties armijā, varam izsekot gan viņa piedzīvojumiem, vēl tverot Rietumeiropas dzīves baudas, gan iepazīties ar viņa un drauga mākslinieka Kārļa Celmiņa pirmajām nedēļām dienestā Vilkavišķos.
No ganu zēna līdz padomju ministram. Stāsts par Vikentiju Latkovski
Pagājušais gadsimts Latgales vēsturē ir bagāts ne tikai ar daudziem un dažādiem notikumiem, sasniegumiem, ievērojamiem cilvēkiem, bet arī vairākām neviennozīmīgi un pretrunīgi vērtētām personībām, kuras savas dzīves laikā dažādu vēstures notikumu un personīgo lēmumu rezultātā kļuva par "nesaprastiem" vai arī līdz galam neatzītiem novadniekiem, laika gaitā kļūstot par t. s. "neērtajiem latgaliešiem". Šoreiz stāsts par Vikentiju Latkovski (1899–1983).
Šī diena vēsturē: ASV prezidents Reigans sāk politisko karjeru
1964. gada 27. oktobri uzskata par Amerikas Savienoto Valstu (ASV) 40. prezidenta Ronalda Reigana politiskās karjeras sākumu. Šajā dienā Republikāņu partijas aktīvists, bijušais kinoaktieris un televīzijas šovu vadītājs Reigans uzstājās ar runu, aģitējot par partijas prezidenta amata kandidātu Beriju Goldvoteru.
Šī diena vēsturē: Publisko apstiprinājumu Fermā Lielās teorēmas pierādījumam
1994. gada 26. oktobrī publiskoja apstiprinājumu tam, ka Prinstonas Universitātes matemātikas profesoram Endrjū Vailzam izdevies atrisināt matemātisku problēmu, ap kuru šīs zinātnes pārstāvji lauzījuši galvas kopš 17. gadsimta. Proti, profesors Vailzs atrada universālu pierādījumu franču matemātiķa Pjēra de Fermā ap 1640. gadu definētai teorēmai, dēvētai par Fermā Lielo teorēmu.
Cilvēks vai simbols? Piecas Gunāra Astras portreta skices
Mūsdienās Gunāra Astras personību nereti uzlūko kā sava veida ikonu – viņu dēvē par “20. gadsimta latvieti”, par “nacionālās pretošanās simbolu”. Viņa izturēšanos 1983. gada represiju kampaņas laikā var uzskatīt par zināmu etalonu – nekādas liecības čekistiem un “Pēdējais vārds”, kurā viņš pasaka visu, ko domā par šo režīmu. Taču aiz šā ārēji monolītā tēla bija dzīvs cilvēks, kura personība – tāpat kā visiem – piedzīvoja dažādas attīstības stadijas.
Šī diena vēsturē: Traģēdija Lužņiku stadionā Maskavā
1982. gada 20. oktobrī Lužņiku stadionā, skatītājiem pēc futbola spēles pametot tribīnes, gaitenī izcēlās spiešanās, kurā dzīvību zaudēja vismaz 66 cilvēki. Lužņiku traģēdija ir smagākais šāda veida negadījums Krievijas sporta vēsturē.
Vai zini, ko avīzēs pirms 100 gadiem rakstīja par dzīvi 21. gadsimtā?
Latvijas Nacionālās bibliotēkas Periodikas nodaļā glabājas vairāk kā 700 000 preses izdevumu. Pateicoties tiem, var uzzināt ne tikai par tagadni, bet arī par nākotni. Kā cilvēki pirms 100 gadiem iztēlojās nākotnes pasauli? Uz ko cerēja, par ko bažījās, ko gaidīja?
Šī diena vēsturē: Kauja pie Zamas Ziemeļāfrikā Kartāgā izšķīra visu tālāko vēstures gaitu
Kauja pie Zamas pilsētas Ziemeļāfrikā, toreizējās Kartāgas valsts teritorijā, 202. gada pirms mūsu ēras 19. oktobrī, izšķīra visu tālāko vēstures gaitu. Tajā sakāvi cieta kartāgiešu vadoņa Hanibāla armija, un uzvaru svinēja Scīpiona komandētie romiešu leģioni. Ja Hanibāls būtu uzvarējis, Roma, iespējams, nekad nekļūtu par to vareno Eiropas impēriju, kādu to pazīst vēsture.
Svarīgākais šobrīd

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Vairāk par šo tēmu

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt