No 29. augusta līdz 1. septembrim ar koncertiem Inčukalnā, Liepājā, Rīgā un Cēsīs notiks dzejas un improvizētās mūzikas projekta “klausies” plates prezentācijas tūre. Klausītāji koncertos aicināti piedzīvot to īpašo, kas dzimst vairākām mākslām vienojoties.
Autora ziņas
Mēs esam vizuālie mākslinieki, kuri jautājumus risina vizuālā valodā – tā sevi Latvijas Radio raidījumā “Kultūras rondo” piesaka Krista un Reinis Dzudzilo. Abi jebkurā no izraudzītajiem žanriem strādā ar lielu aizrautību un atbildību. Pašreiz visas domas ir pie laikmetīgās kameroperas “Tagadne”, kas pirmizrādi piedzīvos 14. un 15. augustā "Hanzas peronā".
Ar apmācībām jaunajiem teātra profesionāļiem un laikmetīgās mākslas meistardarbnīcām bērniem iesākas Valmieras vasaras teātra festivāla nedēļa. Plašākam interesentu lokam festivāls tiks atklāts piektdien, 6. augustā, piedāvājot vienu no gaidītākajiem notikumiem – izrāžu programmu. Jau sesto reizi pienācis laiks, kad Valmieras pilsēta atveras festivālam un mākslinieki – pilsētai. Taisni šī abpusēja atvērtība ir atslēga, kāpēc viss tik veiksmīgi noticis, pauž Valmieras vasaras teātra festivāla programmas veidotājs Jānis Znotiņš.
17. un 18. jūlijā Bauskā notiks VI Kurzemes-Zemgales hercogu Ketleru laika mūzikas un mākslas festivāls “Vivat Curlandia!”. Divu dienu laikā iecerēti deviņi spilgti notikumi, tostarp Antonio Sartorio opera “Orfejs” sveču gaismā. 17. gadsimta itāļu teātra noskaņās risinātā iestudējuma mākslinieciskais vadītājs un diriģents Māris Kupčs pieļauj, ka šis būs Sartorio “Orfeja” pirmatskaņojums Latvijā.
Mūzikas interpretācija mūsdienās – tāda ir XIV Starptautisko latviešu jauno mūziķu meistarkursu centrālā tēma. Programmā gan lekcijas, meistarklases, gan koncerti, kas norisināsies digitāli un vien ar atsevišķiem izņēmumiem – klātienē. Meistarkursu organizatori uzsver, cik svarīgi turpināt jauno mūziķu profesionālo pilnveidi kaut vai ar tiešsaistes starpniecību, jo profesionāls padoms tālākai izaugsmei ir ļoti nepieciešams. Arī šogad dalībniekiem būs iespēja sadarboties ar atskaņotājmāksliniekiem, kurus ikdienā tā vis nesastapt.
14. jūlijā laikmetīgās mākslas centrā "Kim?" atklās izstādi "Es neko neatceros: ienākot ZDZ izvairīgajā arhīvā". Tajā aplūkojami fotomākslinieces Zentas Dzividzinskas (1944–2011) arhīva materiāli un fotogrāfijas. Izstādē arī austriešu mākslinieces Sofijas Tunas fotodarbi un radošais dialogs ar Dzividzinskas arhīvu.
1. jūlijā klātienē izskanēs viens no Senās mūzikas festivāla koncertiem "Skaistākās baroka operu ārijas". Tajā muzicēs soprāns Elīna Šimkus un baroka orķestris "Collegium Musicum Riga" Māra Kupča vadībā. Šimkus Senās mūzikas festivālā piedalās jau kopš 2008. gadā un Latvijas Radio raidījumā "Kultūras rondo" atzīst, ka ilggadējais senās mūzikas notikums viņas dzīvē ieņem ļoti nozīmīgu lomu. Lai klausītājam dāvātu pēc iespējas pilnīgāku senās mūzikas pieredzi, viņa rūpīgi studē teorētiskus rakstus un regulāri izkopj savas balss dotības.
Māksliniece Aija Zariņa Purvīša balvai nominēta par personālizstādi „Mosties, mosties reiz, svabadais gars”, kas 2019.gada nogalē bija skatāma Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Kupola zālē. Apmeklētājus uzrunāja gan lielformāta darbi, kas īpaši labi izskatījās gaismas pilnajā telpā, gan vēstījums par cilvēka gara pilnveidošanos.
Galvenais, lai cilvēki sāktu diskutēt, – tā 9. oktobrī pēc kaisles drāmas “Nekas mūs neapturēs” Rīgas pirmizrādes "Kultūras ziņām" teica filmas režisors, scenārists un arī viens no mūzikas autoriem Andris Gauja. Viņš arī atzina, ka ir gatavs bargai kritikai. Par to, ka skatītāju atsauksmes būs krasi atšķirīgas, liecināja jau pirmizrādes skatītāji. Viņu vērtējums bija, sākot ar “viena no labākajām šī gada filmām Latvijā” līdz “mani neuzrunāja”.
Latviešu dainas ir tikpat vērtīgas vai pat vērtīgākas nekā Bībele, pārliecināta Ieva Auziņa Szentivanyi. Apgāds “Mansards” izdevis viņas sakārtotu izlasi “Dainas”, kurā dainas publicētas paralēli latviešu un angļu valodā. Izdevums pirmo reizi tik plašā apjomā piedāvā ieskatu latviešu tautas vērtību sistēmā.
Vācbaltietis Oto Bongs krāja pagātnes liecības par Baltijas telpu. Viņa krājums kopš 1951. gada pazīstams ar nosaukumu Baltijas Centrālā bibliotēka. 90. gadu sākumā Oto Bongs savu mūža krājumu nodeva Latvijas Nacionālai bibliotēkai, jo bija pārliecināts, - ja būs iespēja atgriezties Latvijā, to nedrīkst darīt tukšām rokām.