"Ir lielas konferences par Austrumeiropu, Krieviju, Ukrainu, slāvistiku, ko rīko dažādas asociācijas, kur baltieši vienmēr tur izskatās kā margināla parādība. Kur citur iederēties – pašiem sev kopt to lauku,” uzskata sociālantropologs Mārtiņš Kaprāns. "Šādas konferences ir viens virziens, kā Baltijas kopienu stiprināt.”
No 1. līdz 3. jūnijam Stenfordas Universitātē (ASV, Kalifornijā) norisa plaša Baltijas studiju konference, ko organizēja Baltijas Studiju veicināšanas asociācija (The Association for the Advancement of Baltic Studies – AABS). Tā bija veltīta trīs Baltijas valstu simtgadei un asociācijas 50. gadadienai. Konferencē aplūkoto tēmu loks pulcēja kopā zinātniekus, kas pētī dažādus Baltijas reģiona jautājumus, aptverot ekonomiku, vēsturi, antropoloģiju, valodniecību, digitālās humanitārās zinātnes un citas nozares.
Teātra zinātniece Zane Radzobe uzskata, ka
"Baltijas reģiona un Austrumeiropas reģiona studijas kļūst arvien populārākas un pieprasītas, cilvēki grib saprast, kas te notiek, kā te viss ir veidojies”.
Pirmā Baltijas studiju konference notika 1968. gadā, savukārt Baltijas Studiju veicināšanas asociāciju dibināja Amerikā dzīvojošie Baltijas zinātnieki. Gan toreiz, pirms 50 gadiem, gan šogad konferencei ir politisks konteksts. Tāpat gan toreiz, gan tagad ir svarīgi atgādināt par Baltijas valstīm starptautiskā kontekstā.
"Interesantas lietas notikušas konferences ietvaros. Amerikāņiem, kas pētīja Austrumeiropu, bija sajūta, ka viņi ir speciālisti šajā jomā. Kad Padomju Savienība sabruka, viņi saprata, ka daudz nezina par šeit notiekošo. Interesanti skatīties, kā akadēmiskā kopiena tiek galā ar šiem izaicinājumiem. Kolēģi, kas jau 90. gados braukuši, saka, ka pēdējos gados mainījies kontingents. Daļēji paaudžu maiņa, bet tagad Baltijas zinātnieki ir speciālisti un pēta šīs tēmas starptautiskā kontekstā,” atklāj Radzobe.
"Svarīgs moments ir multidisciplinaritāte un starpdisciplinaritāte, kas ir šīs konferences iezīme,” uzskata muzikoloģe Ilze Šarkovska-Liepiņa. "Neviļus tiec ierauts vidē, kas nav tava šaura specializācija. Ir interesanti iet uz sekcijām, uzzināt, ko pēta kolēģi, kādas jaunas metodoloģijas un idejas parādās.”
Šo gadu laikā konference ir izaugusi par ievērojamu notikumu, kas pēta dažādas ar Baltijas valstīm saistītas tēmas. Mārtiņš Kaprāns referēja par to, kā jaunie Latvijas emigranti uztver Lielbritānijas "Brexit” lēmumu. Ilze Šarkovska-Liepiņa, iedvesmojoties no vēsturnieka Gvido Straubes pētījumiem par hernhūtiešiem un pieņēmumu par viņu ietekmi uz kora muzicēšanu Latvijā, savā priekšlasījumā atklāja, ka daudz kas latviešu mūzikas vēsturē būtu jāpārvērtē. Zane Radzobe iepazīstināja ar domām par to, kā mainās žanri un kas notiek situācijā, kad kritika no drukātās preses pāriet uz digitāliem formātiem.
