Izstādē „Mosties, mosties reiz, svabadais gars” gleznotāja Aija Zariņa eksponēja desmit liela formāta audeklus, kas stāsta par pasaules radīšanu.
Izstādes tēlu sistēmu veido lielformāta figūras – simboliski, arhetipiski tēli, mītiskas būtnes, kādas darbojas mitoloģijā un folklorā, lielajos Ziemeļeiropas tautu eposos.
““Kalevala” valoda ir ārkārtīgi bagāta un tā uzreiz rada redzējumus. Es uzreiz iekšēju redzu kaut kādus tēlus. Es cenšos tā, lai attēls pietuvinās tam, kā es redzu. [..] Es jau materiālu pasauli nezīmēju. Es zīmēju astrālo, enerģētisko [pasauli] – tādu, kādu es redzu,” 2019. gada izskaņā, sarunājoties ar Latvijas Radio raidījumu “Kultūras rondo”, teic Aija Zariņa.
Rosinājumu izstādei māksliniece saredzējusi mūslaiku līdzības ar tām dienām, kad dzejnieks Eduards Veidenbaums, atbraucot no Pēterburgas, pašmāju korumpēto pilsonību uzrunājis ar vārdiem: „Mosties, mosties reiz, svabadais gars [..]”. “Šinī situācijā, kad tiek cienīta plēsoņu daba un garīgās vērtības nekur vairs netiek cildinātas, tad jāgriežas pie mūsu tautas vērtībām, pie baltu vērtībām.
Kad mums ir krīze, kad mums vairs nav naudas, šis ir tas īstais mirklis apzināties, kas mēs esam. Kultūras cilvēkiem jānodod savas baltu kultūras vērtības kā degoša lāpa, no vienas paaudzes otrā,” pauž Zariņa.
Purvīša balvas nominācijas pamatojumā mākslas zinātniece Līna Birzaka–Priekule uzsver to, cik veiksmīgi Zariņai izdevās apdzīvot eksponēšanai tik sarežģīto Mākslas muzeja Kupola zāli: “Māksliniecei izdevies radīt glezniecisko telpu, kurā valda svētnīcas sajūta. Aijas Zariņas monumentāli figurālās kompozīcijas organiski apdzīvojušas ārkārtīgi sarežģīto Kupola zāli, kas, šķiet, viņas izstādē ieguvusi garīgu paplašinājumu, un izstādes vispārinātais programmatiskais uzdevums aicināt tautu radīt – spēj uzrunāt ļoti personīgi.”
Aija Zariņa pieder leģendārajai “robežpārkāpēju” paaudzei – 20. gadsimta 80. un 90. gados viņa kopā ar citiem māksliniekiem veidoja Latvijas laikmetīgās mākslas avangardu, lauza padomju mākslas kanonus, radīja mietpilsoniskai gaumei pāri stāvošus darbus.
Mākslinieces daiļrade aptver mediju daudzveidību un dažādus stilistiskus periodus.
80. gadu vidū aizsāktajā vērienīgajā ciklā „Eiropas nolaupīšana”, izmantojot mitoloģiskas līdzības, tika risināti feministiski jautājumi. Deviņdesmitajos, paralēli glezniecībai, māksliniece visvairāk veidoja instalācijas, vides objektus, scenogrāfiju teātra izrādēm, grafikas darbus un grāmatu grafiku.
Jaunās tūkstošgades sākumā Aija Zariņa pievērsās mākslas un politikas attiecībām, kritizēja patērnieciskumu. Pēdējo gadu glezniecībā viņa pauž cilvēces garīgas transformācijas nepieciešamību.
“Man nekad nav gribējies neko mazu uzzīmēt, kaut gan īstenībā, tas ir tāds pats kodollādiņš kā mazam, tā lielam. Tāda vienkārši ir mana gara būtība,” atklāj māksliniece.
Purvīša balvas kandidāti:
KONTEKSTS:
2021. gada 28. janvārī tika paziņoti astoņi "Purvīša balvas 2021" kandidāti. Balvas laureātu vai laureātus (šoreiz ir vairāki autoru kolektīvi) uzzināsim 11. jūnijā. Balva par mūža ieguldījumu šogad piešķirta gleznotājai Maijai Tabakai.