"Šī gada simtgadnieks Oto Bongs ir vācbaltu krājējs, arī bibliofils, neordināra un nozīmīga persona, bet Latvijā līdz šim maz zināma,” par Oto Bongu Latvijas Radio raidījumā „Kultūras Rondo” stāsta grāmatniecības pētnieks izstādes “Oto Bongs. Krājējs” autors Viesturs Zanders.
Latvijas Nacionālās bibliotēkas 5. stāva izstāžu zālē aplūkojama izstāde "Oto Bongs. Krājējs". Pēc Otrā pasaules kara vācbaltiešu izcelsmes bibliofils Oto Bongs Rietumvācijā veidoja vienu no apjomīgākajiem un daudzveidīgākajiem Baltijas pagātnes liecību krājumiem, kas kopš 1951. gada pazīstams ar nosaukumu Baltijas Centrālā bibliotēka.
Zanders atklāj, ka Bongs vairākus gadu desmitus krājis visdažādākās Baltijas pagātnes liecības, ne tikai grāmatas, presi, kartes, bet arī it kā sīkumus, kam bieži citi krājēji nav pievērsuši uzmanību, kas arī rāda vidi un atspoguļo laikmetu.
Bongs par vēsturi jau interesējies jau kopš bērnu dienām. Dzīvodams Rietumvācijā pēc Otrā pasaules kara, viņš krājis dažādus materiālus Minhenē, Lineburgā, Darmštatē, Luāras ielejā latviešu tautas augstskolā "Abrene”. Zanders min arī valodnieku Austri Grasi, kuram ir nepārvērtējami nopelni Bonga krājuma vešanā atpakaļ uz Latviju.
"Šodien mēs nevaram apjaust haosu, kas kara saārdītajā Vācija bija vērojams. Daudzas kultūras vērtības nepieskatītas bija pakļautas iznīcībai. Labi, ka ir viens tāds urķis ar iekšēju misijas apziņu,” norāda Zanders.
Bongs savu krājumu veidojis sistemātiski. Viņš apmeklējis latviešu centrus Vācija, Skandināvijas valstīs, Anglijā, citur meklējis materiālus un atradis. Uzstājies ar diapozitīvu priekšlasījumiem, viņš bijis suģestīva personība. Pēc priekšlasījumiem cilvēki nereti viņam nākuši klāt un vēlējušies atstāt savas lietas krājumam.
"Viņš nesēdēja, rokas klēpī salicis, un nebija apveltīts ar lielu nauda zutni, tā ir krājēja intuīcija, laime un veiksme. Piemēram, Maincā 1971. gadā iegūtais Manceļa "Letus” – vācu–latviešu vārdnīca no 1638. gada,” skaidro Zanders. "Visdēkainākie un interesantākie apstākļi, kā viņa rokās nonākuši materiāli.”
Bonga krājumu veido viss, kas ataino Baltijas telpu, ne tikai kultūras vēsture un saimnieciskā vēsture. Gandrīz ikvienam materiālam ir sava līdzi paņemšanas un atrašanas vēsture.
Izstāde apskatāma līdz 30. decembrim. Ieeja bez maksas.
