Kultūras rondo

Vilnis Šmīdbergs: Jubilejas ne pārāk svinu. Mūzika - ir cita runa

Kultūras rondo

"Zem diviem karogiem" - stāsts par grupu "Jumprava" no pirmsākumiem

Eiropas Latviešu kultūras svētki – tradīcija jaunā veidolā

Eiropas latviešu kultūras svētkiem Dublinā pošas dalībnieki no 17 valstīm

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Otrie Eiropas latviešu kultūras svētki (ELKS) šogad notiks Īrijā, Dublinā, no 13. jūnija līdz 16. jūnijam, pulcējot kopā mākslinieciskās kopas no Eiropas, interesentus no pasaules latviešu kopām un, protams, Latvijas. Svētki noslēgs Latvijas simtgades svinību ciklu Eiropā.

"Svētki būvēti, vērojot kādreizējo trimdas dziesmu svētku uzbūvi, bet jauno modeli, kā norisinās Eiropas latviešu kultūras svētki, 2011. gadā uzsākām paši Īrijā, izpētot, kas notiek Kanādā, Austrālijā un ASV, piemērojot to jaunajai migrācijai,” Latvijas Radio raidījumā "Kultūras Rondo” skaidro Latviešu biedrības Īrijā valdes priekšsēdētāja Inguna Grietiņa-Dārziņa.

Paredzēts, ka svētkos piedalīsies 46 mākslinieciskās kopas – kori, deju kopas un folkloras kopas no 17 valstīm. Dalībnieku katalogs būs videosižetu formā, un tas pamazām top. Varēs aplūkot svētku mājaslapā.

"Tā kā Īrijas latvieši bija tie, kas uzsāka šo svētku kustību mazākā formātā, otrie svētki notiks Īrijā, Dublinā,” norāda Grietiņa-Dārziņa.

Pirmie ELKS notika 2015. gadā Briselē, Beļģijā, Latvijas prezidentūrai noslēdzoties Eiropas Savienības Padomē.

Stāstot par svētku repertuāra izvēli, Grietiņa-Dārziņa atklāj, ka darbojas ELKS mākslinieciskā padome, kur koru nozarē strādā Lilija Zobens un Ilmārs Millers, deju nozarē – Jolanta Strazdiņa no Zviedrijas un Andra Baltmane no Beļģijas, kas ir arī svētku režisore, folklorā – Laura Šmideberga no Igaunijas.

"Tie ir tie cilvēki, kas sastāda repertuāru, un nu es pati arī, un pārrauga to, ko piedāvāt mūsu dalībniekiem,” bilst Grietiņa-Dārziņa.

Repertuārs parasti tiek izraudzīts, izvērtējot citu tuvāko svētku programmu, piemēram, šogad Kanādā notiekošo  dziesmu svētku, kā arī iekļaujot 2018. gadā Latvijā notikušo Dziesmu svētku repertuāra dziesmas.

"Tad mums ir tāda tradīcija, pirmatskaņojums. Īpašie viesi ir grupa "Raxtu raxti" šajos svētkos, tad vienas viņu dziesmas aranžējums ir tapis tieši šiem svētkiem,” atklāj Grietiņa-Dārziņa.

Svētku režisore Andra Baltmane norāda, ka "koncerta ideja dzimst no tā, ka dalībnieki ir fantastiski, viņi ir talantīgi, neatlaidīgi. Dalībniekiem ārpus Latvijas amatieru pulciņos ir raksturīgi, ka viņi ir ārkārtīgi fleksibli un atsaucīgi. Tas savā ziņā arī nosaka koncertu raksturu”.

"Kad domājām par šī gada lielkoncerta ideju, par koncepciju, meklējām to, kas mums katram ir tas svarīgais. Koncertam tika dots nosaukums "Zila jūra, zaļa zeme" tālab, ka katram jau mums zeme ir tas pamats un svarīgākais, pie kā turēties. Vienam tā ir dzimtene, vienam tā ir tēvzeme, citam – tēvu tēvu tēvu zeme, bet tas ir tas, uz kā mēs stāvam ar abām kājām, tas ir tas, par ko mēs domājam, tas ir tas, kāpēc mēs nākam kopā un darām tik labi, cik labi var izdarīt,” vērtē Baltmane.

"Mana vēlme šī koncerta programmas veidošanā bija, cik vien iespējams, vienot un nešķirt - latvieši šeit, latvieši tur, jauni, varbūt viedāki, talantīgi, mazāk talantīgi, dziedātāji, dejotāji, viņēji, mūsējie. Mēģināt vienot gan domās, gan darbos, gan izpildījumā.

Esam likuši kopā to, kas bija svarīgi repertuārā cilvēkiem vidējos gados un vecāka gadagājuma cilvēkiem, to, kas svarīgs jauniešiem. Līdz ar to ir gan dziesmas, gan dejas jaunatklājumi, gan tādas, kas ir sen iemīļotas. Tāda raibā Alsungas zeķe sanākusi,” turpina Baltmane.

Svētki top gan ar Kultūras ministrijas atbalstu, gan arī Latvijas Republikas vēstniecības atbalstu, gan arī Dublinas domes atbalstu.

"Sadarbību paši esam veidojuši, stāstot un rādot, kas ir latviešiem dziesma un deja, viņi to ir ārkārtīgi novērtējuši, līdz ar to arī atbalsta šos Eiropas latviešu kultūras svētkus. Tur ir vajadzīgs lielāks ieguldījums. Bez atbalsta no Dublinas domes puses mēs nemaz neuzņemtos tādus svētkus rīkot,” norāda Grietiņa-Dārziņa.

Galvenais, kāpēc notiek šādi svētki, ir pašu dalībnieku vēlme sanākt kopā, tāpēc neatņemama svētku sadaļa ir arī saviesīgie vakari krodziņos. Lai visi, kas vēlas, varētu sanākt vienuviet, jau laicīgi tiek meklēts krogs, kas var uzņemt ap 1000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti