Kuratoru Aisas Sigurjonsdotiras un Astrīdas Rogules iecere bija radīt vizuāli un kontekstuāli daudzveidīgu platformu Latvijas mākslinieku sarunai ar izstādes skatītājiem Islandē. Projekta nosaukums ir aizgūts no Rasas Šmites, Raita Šmita un Mārtiņa Ratnika multimediju instalācijas “Runā ar mani”.
Izstādes ekspozīciju veido LNMM krājumā esošie mākslas darbi, kuru autori - Arturs Bērziņš, Andris Breže, Vija Celmiņa, Zenta Dzvidzinska, Dace Džeriņa, Ieva Epnere, Kristaps Epners, Kristaps Ģelzis, Maija Kurševa, Leonards Laganovskis, Ģirts Muižnieks, Inga Meldera, Katrīna Neiburga, Kaspars Podnieks, Mārtiņš Ratniks, Krišs Salmanis, Raitis un Rasa Šmiti un Vilnis Zābers.
Izvēlētie darbi pārstāv dažādus vizuālās mākslas medijus - glezniecību, grafiku, tēlniecību fotogrāfiju, video, multimediju instalācijas, net art.
Laikmetīgās mākslas izstādē Islandē aktīvi līdzdarbojusies mākslas zinātniece Helēna Demakova: izstādes katalogā islandiešu, latviešu un angļu valodā publicēta Demakovas eseja par laikmeta atspoguļojumu eksponētajā mākslas kolekcijā, tāpat izstādes laikā tiks prezentēts Demakovas sastādītais rakstu krājums “Lielāks miers, mazāks miers”.
“Izstāde ir izdevusies un izdevusies, ne tikai parādot 19 mākslinieku 29 darbus, kurus Latvijā ir grūti eksponēt. Mums jau nav tādas vietas, kur mēs varētu parādīt ik pa brīdim kādu laikmetīgās mākslas izstādi no laikmetīgās mākslas kolekcijas. Bet arī tāpēc, ka mēs tikām saprasti un ļoti labi saprast. Tas nosaukums " Runā ar mani" ir pilnīgi trāpīts desmitniekā,” atzina Astrīda Rogule.
Kā skaidroja Rogule, izstādē iekļauti Nacionālā mākslas muzeja krājumam uzticēti darbi, kas agrāk bija domāti Latvijas topošajam Laikmetīgās mākslas muzejam.
“Bet, tā kā šī muzeja stāsts ir skumjš, mēs jau esam atstājuši divus izcilus, arhitekts bez darba iespējām,” piebilda Rogule.
“Tad šī izstāde ir, manuprāt, ļoti spēcīgs, stiprs un veiksmīgs atgādinājums arī mums pašiem, ka mēs esam pelnījuši kaut vai tādu Akurēres mākslas muzeju pārnest uz Latviju un ļaut mūsu cilvēkiem arī baudīt mākslu un sarunāties ar to. Arī mūsu māksliniekiem, kuri patiešām ir no visas sirds centušies un ar labiem noteikumiem gan dāvināt, gan pārdod šos darbus kolekcijai. Tas nav godīgi, ka viņa darbi netiek izstādi,” stāstīja Rogule.
Māksliniece Ieva Epnere savukārt uzsvēra – šī ir prātīgi veidota izstāde.
“Jāsaka, ka man ļoti patika mākslinieku atlase, kāda bija darbu kompilācija un kā bija iekārtots. Tur bija pa nodaļām, un tie dialogi starp darbiem labi strādāja. Tas nebija vienkārši tāds asorti, tomēr bija domāts kā tas, kā tās "konfektes" sadarbosies,” teica Epnere.
