Šomēnes trešo gadskārtu atzīmē Īrijas latviešu autoru klubs „Baltie vārti“. Tā kontā jau ir kopkrājums “Ieelpot”, tikšanās ar Īrijas Rakstnieku savienību, daudzi dzejas lasījumi, tikšanās ar autoriem un citi pasākumi. Kluba mērķis ir gan veicināt literāro jaunradi ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, gan arī popularizēt latviešu literatūru Īrijā. Vairākām latviešu autorēm tieši šī senā feju un burvestību zeme bijusi vieta, kur atplaukt talantam un rast jaunu iedvesmu.
Autora ziņas
Negaidīti vētraina atsaucība šogad latviešu diasporas grupās bija nule notikušajam "Dzejas dienu" pasākumam “Sirds uz perona”, kurā dzeju aicināts lasīt ikviens. Pasākumi notika četrpadsmit valstīs – rekordliels skaitlis! Latvieši un viņu cittautu draugi pulcējās uz peroniem stacijās un citviet, lai lasītu dzeju, dziedātu, pieslēgtos kopīgam videotiltam.
Nesen no Minsteres pilsētas Vācijā atgriezās latviešu literatūrzinātnieku un pētnieku komanda. Nedēļu ilgajā projektā tika pētīts, kārtots un digitalizēts biedrības “Latviešu kopība Vācijā” rīcībā esošais apjomīgais arhīvs, kas glabājas Latviešu centrā Minsterē (LCM). Digitalizēti 3420 dokumenti, un tas ir līdz šim brīdim lielākais šāda veida projekts. Jāpiebilst, ka paveikta vien neliela daļa no milzu darba, bet jau šobrīd pētnieki atraduši ļoti daudz vēl nezināmu, vērtīgu, unikālu vēstures liecību par latviešu trimdas rakstniekiem.
Jaunas zinības, prāta asināšana, sadziedāšanās ar Renāru Kauperu un Goran Goru, izdejošanās līdz pat slapjām mugurām gluži kā īstā diskotēkā – latvieši no 15 valstīm no sirds izbaudīja pirmo virtuālo “Latviešu vakaru” maija beigās. 19. jūnijā ikviens, lai kur arī atrastos, aicināts piedalīties otrajā pasākumā, kas būs veltīts saulgriežu tēmai.
Diasporas amatierteātru trupas arī izolācijas laikā nesēž dīkā, bet realizē jaunas idejas, apgūst jaunas iespējas un pat žanrus. Nu skatītājiem tiek piedāvāti vairāki latviešu mūsdienu autoru lugu lasījumi un arī kāda audiovizuāla izrāde. Savdabīgie iestudējumi, kas skatāmi internetā, veidoti gan viena teātra ietvaros, gan apvienojot aktierus no visām pasaules malām.
"Jāmēģina, citādi jau nevar zināt, vai sanāks vai ne!" nolēma Bavārijā dzīvojošā latviete Sandra Balcere, domājot par drosmīgo ieceri atvērt savu īpašo veikaliņu. Maija sākumā Bavārijā vēra durvis veikals, kas, ciktāl zināms, ir šobrīd Vācijā vienīgais, kurā pārdod tikai Latvijā ražotus pārtikas produktus. Gardo un kvalitatīvo piedāvājumu jau novērtējuši gan vietējie vācieši, gan latvieši no tuvienes un tālienes.
Lieli un mazi, papīra un auduma, pirkti un pašdarināti Latvijas karodziņi virtuāli ceļo no rokas rokā, no viena pie nākamā cauri visai Eiropai – par spīti visam. Sirsnīgu videosveicienu Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienā sarūpējuši latvieši un viņu draugi no daudzām Eiropas valstīm.
Kāds Vācijas ciema iedzīvotājs anonīmi uzsācis savdabīgu akciju jeb spēli – ikkatrs var novietot dabā savu izkrāsoto akmentiņu kā sveicienu kādam citam, kam jāpaliek mājās. Raibumraiba akmeņu virtene nu jau pārsimt metru garumā stiepjas gar velosipēdistu un gājēju celiņa malu, iekrāsojot apkaimi un iezīmējot prieku cilvēku sejās un sirdīs.
“Nē, nē, mēs taču esam laukos, te jau tik traki nebūs,” spriedām savā ciemā pie Ķeizarkrēsla vīna pakalniem Vācijā vēl pirms divām nedēļām, bažīgi sekojot ziņām. Pilsētās skaidrs, tur jābūt striktiem ierobežojumiem, bet mēs taču laukos, te dzīvo vīndari un zemnieki, uz ielām ļaudis viens otram uz galvas nekāpj, vietas pietiek, zeme jākopj, vīnogulāji jāapčubina… Nekā nebija! Nu ir jauna pieredze, vietējie lauksaimnieki izmisīgi meklē palīgus, vīna degustāciju telpas slēgtas, pēckara paaudzei pirmo reizi nākas saskarties ar iepirkšanās ierobežojumiem, un mierīgajās ieliņās neparasti bieži redzami policijas auto.
Ierasts, ka daudzos latviešu centros pasaulē ļaudis sanāk, lai dziedātu, dejotu, muzicētu, pārrunātu izlasītās grāmatas, svinētu svētkus, bet Adelaides latviešu namā seniori atklājuši sev citu vaļasprieku, kas ļauj satikties un priecāties par dzīvi – viņi pulcējas reizi nedēļā, lai aizrautīgi visas dienas garumā spēlētu krustvārdu spēli.
“Termometrs un konservi mājās ir”, “ja būs lemts ķieģelis, tad vīruss neķers”, – Itālijā mītošie latvieši lielākoties situāciju valstī uztver mierīgi un pat ar humoru, jo paši teic – nevar taču cilvēks bezgalīgi uztraukties. Turklāt, izvērtējot situāciju ar rāmu prātu, kļūst skaidrs, ka tā nav nekāda “zombiju apokalipse”, kaut valdības kontroles mehānismi saistībā ar koronavīrusa izplatības ierobežošanu ir strikti un nereti arī – haotiski un pat absurdi, bet Itālijas mediji mudž no emocionāli eskalētiem ziņojumiem, kuru jūrā nogrimst zinātniskie skaidrojumi.
Latviete Anna Granta dzīvo Šveicē, bet uz ledus pārstāv Latviju. Sākusi slidot vien 21 gada vecumā, šobrīd viņa ir pasaules TOP 10 amatieru daiļslidotāju vidū sudraba kategorijā ar vairākām medaļām kontā. Pirms neilga laika viņa atgriezās no “Winter World Masters Games 2020” jeb tā dēvētajām amatieru olimpiskajām spēlēm, bet tagad gatavojas amatieru pasaules čempionātam.
Pēc 17 darba gadiem Šveices Nacionālajā muzejā latvietis Uldis Mākulis aizgājis no stabila, labi apmaksāta darba un uzsācis, kā pats teic, ko visai pārgalvīgu – Cīrihē atvēris savu galeriju “ARS28”, kurā plānots popularizēt Baltijas valstu mākslu, uzsvaru liekot uz laikmetīgo mākslu. Pirms dažām dienām, viesojoties Šveicē, galeriju apmeklēja un savu atzinību izteica arī Latvijas prezidents Egils Levits ar kundzi Andru.
Šveices latviešu pašdarbības gada noslēguma koncertam šoreiz izvērtās īpaši skaista izskaņa – uzreiz pēc koncerta uz skatuves notika bildinājums! Interesanti, ka arī viena no pasākuma organizatorēm ar savu tagadējo vīru saskatījusies, dejojot latviešu deju kopā. Romantisko cerēšanās laiku vainagoja brīnišķīgas kāzas vasarā.
Latvisko piederības sajūtu var rast, ne tikai dziedot, dejojot, teātri spēlējot vai grāmatas lasot. To liek sajust arī… garšas kārpiņas. Pat ja gadās piedzimt otrā pasaules malā, tālajā Austrālijā, vecmāmiņas vai mammas cepto pīrāgu garša no bērnības pavada cauri dzīvei un liek atgriezties pie saknēm – “australizējušies” otrās un trešās paaudzes latvieši Melburnā nu ar lielu prieku dodas kopā mācīties cept pīrāgus un atrod senas zināšanas un jaunus draugus.
Itālijas latvieši Lāčplēša dienu šogad atzīmēja neparastākā veidā – nevis telpās un ar svinīgām runām, bet ar kopīgu pārgājienu gar gleznaino Komo ezera krastu. Pasākuma dalībnieki atzina, ka šis ir lielisks veids, kā apvienot vairākas labas lietas vienā lieliskā, kopīgā notikumā – tā iespējams gan iepazīt citus latviešus, ko ikdienā nesatikt, gan lieliski pavadīt laiku kopā ar ģimeni svaigā gaisā, gan izrādīt cieņu savai mītnes zemei, iepazīstot to, vienlaicīgi arī godinot savas tēvzemes tradīcijas.
Oktobra sākumā nelielais Vācijas ciematiņš Heisterberga vairākas dienas tika pieskandināts ar kokļu skaņām, stāstiem, dziesmām. Te notika kokles spēlētāju nometne “Kokles balss pasaulē”, kas pulcēja vairākus desmitus koklētāju no astoņām valstīm. Galvenā lielā pasākuma organizatore, tā dzinējspēks un sirds – Vinija Folkmane, Berlīnes latviešu folkloras kopas “Rīta rasa” vadītāja. “Rīta rasa” ir viens no tiem diasporas kolektīviem, kas ar latvisko tradīciju krāšņo mantojumu iepazīstina arī cittautiešus.
Latviešu diasporas pulcēšanās centros dzied un dejo, mācās un svin svētkus, un tā ir nu jau ierasta lieta. Taču Latviešu centrs Minsterē nu burtiski dārd un rīb – tur nodibināta šobrīd vienīgā diasporas bērnu un jauniešu bungu grupa “Pērkoņdārdi”. 2. martā ar viesiem no Latvijas notiks grupas oficiālās dibināšanas svētki. Bērniem patīk, un pedagogiem plāni ir tālejoši un lieli.
Vairākos Vācijas Ziemassvētku tirdziņos apmeklētājiem ir iespējams iegādāties arī Latvijas gardumus un mājražotāju darinājumus. Latviešu stendi ir gana populāri un iecienīti. Interesanti, ka pircēju pieprasītākās preces dažādos reģionos kardināli atšķiras, bet viens gan ir kopīgs – Latvijā darinātās lietas un kārumi, reiz iepazīti, tiek pirkti atkal un atkal. Un, kā saka tirgotāji – par latviešiem un Latviju tiek teikts tikai tas labākais.
Draudzība starp ārvalstīs mītošo latviešu un Latvijas pašdarbības kolektīviem vēl nav bieža parādība. Arī Šveices latviešu deju kolektīviem “Ramtai” un “Zvaniņam”, un Latvijas “Zelta Sietiņam” tā bija pirmā pieredze, taču abas puses zina, ka draudzība nu ir cieši nodibināta, turpinās plaukt un iedvesmot arī citus kolektīvus veidot ciešākas saites. Pirms dažām dienām visi trīs kolektīvi sadejojās Cīrihē, uzvedumā “Kā zvaigžņu pasakā”.
Latvieša Kaspara Paegles dibinātā novusa biedrība Vācijā pirms neilga laika saņēmusi Bavārijas Sporta federācijas balvu kā visvairāk integrāciju veicinošais sporta projekts 2018. gadā. Bet 23. novembrī kluba priekšsēdis devās pēc vēl vienas balvas, ko pasniedza jau cita organizācija. Un tās nav vienīgās! Latvijas nacionālais sports ir izcili demokrātiska un vienojoša spēle, to novērtē arī vācieši, vairumam no kuriem novuss ir kas neredzēts. Kaspars un domubiedri ar panākumiem popularizē mums tik pazīstamo, bet Rietumeiropā svešo spēli.
Ar krāšņu balli Austrijā dzīvojošie latvieši, igauņi un lietuvieši nedēļas nogalē kopīgi svinēja Baltijas valstu simtgadi. Balli Vīnē kuplināja visu triju Baltijas tautību Austrijā dzīvojošie mūziķi un dziedātāji. 120 viesu elegantos tērpos un lieliskā atmosfērā dejoja balles dejas un baudīja lielisku mūziku – viss notika labākajās Vīnes tradīcijās, bet vienlaikus – Baltijas tautu kultūras zīmē.
Pirms pāris dienām Cīrihē izskanējis un vēl turpina rezonēt grandiozais koncerts “Terra Choralis [LV-CH]”, kurā vairāk nekā 200 dziedātāju, diriģentu un mūziķu apbūra Šveices publiku ar izcilu latviešu kormūzikas izpildījumu. Idejas autors un galvenais organizators šim vērienīgajam pasākumam, kurā skaļi izskanējis Latvijas vārds, ir Cīrihē mītošais Uldis Mākulis, kurš Šveicē dzīvo jau 21 gadu.
Nerimstoša velosipēdu riepu švīkstoņa ir Dānijas galvaspilsētas Kopenhāgenas ikdienas pierastais fons, gluži tāpat kā daudzu un dažādu valodu murdoņa. Nu jau arvien biežāk dzirdama arī latviešu valoda – daudzi Latvijas jaunieši izvēlas studēt Dānijā. Studentus vilina kvalitatīvās, modernās un praksei pielāgotās mācību programmas, iespēja mācīties angļu valodā kopā ar jauniešiem no visas pasaules. Nav mazsvarīgs arī fakts, ka mācības, ja vien izturēti iestāšanās nosacījumi, ir bez maksas, turklāt ar iespēju saņemt itin pieklājīgu stipendiju.