Ne tuvu viss, kas tiek radīts pētnieciskajās institūcijās, ierauga dienasgaismu arī ārpus to sienām. Vēl joprojām zinātnieki un viņu pētījumi daudziem šķiet kas pilnībā no reālās dzīves atrauts. Kā efektīvāk ieviest zinātnisko pētījumu rezultātus dzīvē, kā veidot mijiedarbību ar sabiedrību un arī starp pašiem pētniekiem dažādās valstīs – par to 8. februārī tiks spriests Latvijas un diasporas zinātnieku un dažādu organizāciju pārstāvju tiešsaistes diskusijā, kurai pieteikties var ikviens interesents.
Autora ziņas
Sākums bija kā daudziem – Inita Bite reiz kādā Rīgas krodziņā intereses pēc pamēģināja mest šautriņas. Šobrīd, pēc daudziem gadiem, viņa pati vairs īsti neatminas visus daudzos izcīnītos titulus, bet ar kausiem un balvām var noklāt veselu sienu. Latviete Inita ir aizrautīga šautriņu metēja, kas šobrīd dzīvo Norvēģijā.
Šķiet, tieši Ziemassvētkos visizteiktāk gribas atkal un atkal sajust bērnības garšas un smaržas, patverties sargājošajā, stabilajā ģimenes tradīciju ielokā. Ārvalstīs dzīvojošajiem, it īpaši jauktajās ģimenēs, tas var būt arī liels izaicinājums, jo svinēšanas ieradumi krietni atšķiras. Tomēr kompromisu vienmēr var atrast un rodas jaunas tradīcijas.
Šī gada janvārī kustības #esiLV pārstāvji sāka organizēt līdz tam nebijušu pasākumu – Eiropas latviešu uzņēmēju tīklošanos. Pirmais pasākums guva necerēti lielu atsaucību, un nu 16. decembrī notiks jau piektā virtuālā tikšanās. Pa šo laiku šajos pasākumos tikušies jau vairāki simti latviešu uzņēmēju no dažādām valstīm, guvuši jaunas zināšanas, kontaktus, pieredzi un iedvesmu.
Kad vīndaru ciematu ielās parādās milzum daudz mazu, sparīgi rūcošu traktoriņu ar piekabēs sakrautiem milzīgiem bunduļiem un visu pārņem rūgstošu ogu smarža, ir skaidrs – Ķeizarkrēslā, vienā no Vācijas vīnkopības apgabaliem, vīnogu vākšanas laiks rit pilnā sparā! Tikko nosvētīti arī Ražas svētki, kad visi pateicas par dāsno vākumu.
Šeit nav vērtējumu, nav labāko un sliktāko, atbilstošo un neatbilstošo, pareizo un nepareizo; te valda tikai satikšanās, kopābūšanas un radošas izaugsmes prieks. Tas raksturo diasporas amatierteātru festivālu "Laipa", kurš nupat pēc divu gadu piespiedu pārtraukuma atkal reiz varēja notikt klātienē – nu jau septīto reizi. Pēc trim piepildītām dienām Vācijas pilsētā Minsterē dalībnieki atkal devās katrs uz savu mītnes valsti – Beļģiju, Vāciju, Angliju, Islandi, Norvēģiju, Dāniju, Zviedriju.
No pirmās pārdotās lietas par pusotru mārciņu līdz miljonu apgrozījumam četru gadu laikā – latviešu uzņēmējas Daces Gailes panākumi biznesā izpelnījušies ievērību un atzinību visā pasaulē. Šobrīd viņas uzņēmums ieguvis divas kārtējās prestižās balvas, saņem pasūtījumus no augstākās klases slavenībām, pasūtījumus no populārākajiem televīzijas šoviem un eksportē produkciju uz daudzām pasaules valstīm.
Lielā mamma, kas visus sapulcina, pasargā, vieno – tā mīļi var dēvēt iespaidīgo Latviešu namu Minsterē, Vācijā, kas reiz tika uzcelts ar visas pasaules latviešu un Vācijas valsts palīdzību. Tajā joprojām tiek godā turēts latviskums un kultūrvēsturiskās vērtības. 4. septembrī tiks svinēta šī gan diasporai, gan Latvijai nepārvērtējami nozīmīgā nama 35. dzimšanas diena.
Rīdzinieks Indulis Krēsliņš studējis Londonā, strādājis Krakovas augstskolā, bet nu ar ģimeni dzīvo mazā Piekarpatu ciematiņā Polijā. Viņam visu mūžu patikušas tautiskās tekstilijas, jau bērnībā licies brīnumaini, ka “no aitas var sanākt glezna”. Tagad paralēli maizes darbam Indulis šuj poļu tautiskos brunčus un kolekcionē tradicionālās segas un villaines, ar kurām izgreznojis savu īpašo viesu namu meža vidū.
Sirsnīgā māmiņdienas gaisotnē noslēdzies šī gada Vācijas bērnu un jauniešu talantu konkurss “Rādi, ko māki!”, kas vienlaikus svinēja arī piekto gadskārtu. Pērn pandēmijas sākuma juku dēļ konkurss tika atcelts, bet šogad organizatori nolēma to rīkot virtuālā vidē. Organizatori neatsacīja arī citās valstīs dzīvojošajiem bērniem, un šogad konkursā daudzveidīgas prasmes un vērā ņemamus talantus rādīja arī pieci bērni no Latvijas, un viena dalībniece ieguva arī skatītāju simpātiju kausu.
Zviedrijā dzīvojošā Ilze Spīgule-Buijtenvega (Buijtenweg) ir no tiem cilvēkiem, kam iekšā ne tikai dzirkstele, bet arī varens vilcējmotors – tāds, kas iekustina lielas lietas un velk un ved aiz sevis daudzus citus. Viņa allaž ir priekšgalā jebkurā no mītnes valstīm, iedvesmojot citus, uzņemoties atbildību, darbojoties biedrībās, apvienībās, kopienās; organizējot, radot un vadot. Par sevi smejas – laikam jau viņā esot kāds “līdera gēns”, kas liek iet, darīt un iedvesmot.
Izstudējis par dizaineru Rīgā un Nīderlandē, latviešu jaunietis Jēkabs Drēska saprata, ka vairāk par dizaina radīšanu viņu vilina ēdienu radīšana. Nu viņš strādā par pavāru Parīzē, praktiski apgūstot kulinārijas noslēpumus. Jēkabs stāsta, kas kopīgs dizainam un ēst gatavošanai, kāpēc franču viesmīļi nereti nemaz nav viesmīlīgi, kādas priekšrocības bauda "Michelin" restorāna trauku mazgātājs, kas ir bistronomiskie restorāni un kurp ēst vispirms viņš dodas tad, kad apciemo dzimteni.
Skotijas latvietis Artūrs Gūtmanis reiz sagribēja notonēt logus savam auto un izdomāja, ka to varētu izdarīt pats. Pēc ilgiem pūliņiem un praktizēšanās viņš tiešām to paveica. Tagad, pēc vairākiem gadiem, viņam ir smalks salons un Artūrs tūnē auto gan labākajiem Skotijas futbolistiem, gan Holivudas zvaigznēm uzņemšanas laukumos, gan „Netflix“ filmu vajadzībām.
Anglijas latvietei Edītei Brauelai (Browell) vislielāko prieku sniedz iespēja dzirdēt tautiešu biznesa veiksmes stāstus ārzemēs. Šobrīd latviešu uzņēmēju sadarbība ir tik aktīva kā nekad iepriekš, un Edīte Brauela, kas vada Lielbritānijas latviešu uzņēmēju klubu un ir arī citās organizācijās, tam saredz milzīgu perspektīvu un iespējas: „Kad latvieši sadarbojas, tad notiek lielas un brīnumainas lietas!“
"Garšīgi paēst vēlas visi" – kurš gan tam nepiekritīs? Kulinārija vieno visus cilvēkus un nācijas, par to cieši pārliecināti arī Inga un Ivars Pļavenieki, kuri augstākminēto patiesību izvēlējušies par devīzi savam kulinārijas emuāram jeb virtuālajai recepšu grāmatai. Abi jau 13. gadu dzīvo Norvēģijā, un tieši dzīve pavisam jaunos apstākļos ļāvusi kupli plaukt gastronomiskajam talantam un citiem vaļaspriekiem.
Pretēji stereotipam par “viensētnieku domāšanu”, latvieši ārzemēs ļoti vēlas sadarboties un atbalstīt viens otru – tāds patīkams secinājums radās pēc pirmā Eiropas latviešu uzņēmēju tīklošanās pasākuma vakar, 21. janvārī. Tajā virtuāli iepazinās un sadarbības plānus ieskicēja 75 uzņēmēji un aktīvi tautieši no visas Eiropas.
Kad vietējie apstākļi iepazīti, daudzi ārvalstīs dzīvojošie latvieši mītnes zemēs uzsāk savu biznesu. Reizēm tas pat notiek pilnīgi nejauši, reizēm vaļasprieks pāraug pilna laika darbā. Latvieši Eiropā veic visdažādākā veida uzņēmējdarbību – vada kafejnīcas, cep kūkas, atver skaistumkopšanas salonus, veikalus, ražotnes, remontē un labo, būvē un konsultē.
Madaras Petrovičas dzīvespriecīgie, košie krāsu gleznojumi rotā daudzas sienas un fasādes gan Latvijā, gan nu jau desmit gadus arī Vācijā, kur māksliniece rada gleznas, apglezno, vada mākslas nodarbības lieliem un maziem. Pati teic – dzīvo ar pasaules garšu mutē un iedvesmojas no arvien jauniem izaicinājumiem gan mākslā, gan dzīvē.
Pirms gada uz skaisto Švarcvaldes pilsētu Freiburgu Vācijā pārcēlās divi ļoti talantīgi latviešu juvelieri – Ģirts Cīrulis un Aija Ulmane. Reģionā un pat, visticamāk, visā Vācijā, viņi ir vienīgie latviešu juvelieri ar savu darbnīcu un jau sacēluši nelielu furoru vietējās juvelieru aprindās. Vācu zeltkaļus viņi pārsteidz ar daudzpusību un jaunāko aprīkojumu, klientus – ar radošiem risinājumiem un darbu izpildes ātrumu. Paši bauda jauno dzīvi un teic – Freiburgā jau no pirmajām minūtēm jutušies kā mājās.
Latviešu kopienas ārvalstīs nekādā ziņā negrasās atteikties no Ziemassvētku gaidīšanas, sajūtu radīšanas, no kopīgas gatavošanās. Ja tas nav iespējams klātienē, aši tiek meklēti radoši virtuālie risinājumi. Un, kaut arī citā formātā, bet tāpat notiek gan sadziedāšanās, gan gardumu cepšana un rotājumu darināšana, gan gadatirgi un smalku rokdarbu adīšana, gan sadziedāšanās un sadejošanās.
Beļģijā dzīvojošā latviete Ilze Kuniga ar savu iecerēto, holandieti Klemensu, nolēma negaidīt labākus laikus un apprecējās nesen, jau otrā viļņa stingro ierobežojumu laikā. Par spīti visai dīvainajam kāzu formātam, kad laulību zālē bija vien abi jaunlaulātie un ciema vecākais, bet viesi vakarkleitās un uzvalkos jaunajiem sauca “Rūgts!” no turpat novietotā ekrāna, Ilze saka – brīnišķīgākas kāzas un svētku sajūtu nav varējusi ne iedomāties, ne vēlēties.
Jaunie piespiedu apstākļi visā pasaulē liek meklēt jaunus risinājumus. Pavisam citu mērogu virtuālajā vidē iegūst arī diasporas uzņēmēju kopienas #esiLV aktivitātes. Jau nākamā gada sākumā plānots pirmais pasaules mēroga latviešu uzņēmēju un uzņēmīgo, radošo cilvēku tīklošanās pasākums, kurā būs iespēja uzzināt gan daudz jauna, gan arī apmainīties ar labās prakses piemēriem.
Vācijā mītošā Laura Ritenberga-Kindere (Laura Ritenberga-Kinder) ir klātesoša teju visos tautiešu dzīves svarīgākajos notikumos – viņa tulko, vada kāzas, palīdz iestādēs, kārto dokumentāciju. Viņa ar visiem runā tiešu valodu arī par, daudzuprāt, visai neērtām tēmām, nekad negarlaikojas, un ar viņas enerģiju pietiktu nelielas elektrostacijas darbināšanai.
Arī latvieši citās zemēs, kā jau katru gadu, atzīmē valsts svētkus 11. un 18. novembrī, šo nedēļu vadot patriotiskās noskaņās. Klātienes pasākumi šogad izpaliek, bet ir virtuālas tikšanās, videosveicieni un koncerti. Daudziem mājās iekārtots patriotiskais stūrītis – karodziņš, svece Latvijas karoga krāsās, tumšsarkani un balti ziedi, bet 18. novembra vakarā ģimenes sēdīsies pie svētku galda. Viss, kā parasti, tikai šogad – citādāk un īpašāk.