Ar nebijušu aizrautību latvieši visā pasaulē piedalās dzejas akcijā «Sirds uz perona»

Negaidīti vētraina atsaucība šogad latviešu diasporas grupās bija nule notikušajam "Dzejas dienu" pasākumam “Sirds uz perona”, kurā dzeju aicināts lasīt ikviens. Pasākumi notika četrpadsmit valstīs – rekordliels skaitlis! Latvieši un viņu cittautu draugi pulcējās uz peroniem stacijās un citviet, lai lasītu dzeju, dziedātu, pieslēgtos kopīgam videotiltam.

Dzejas lasītāji visā pasaulē akcijas organizēšanai ķērās klāt aizrautīgi un visai radoši – dzejas grozs, pikniks, dziesma latviešu dzejniecei pa tālruni viņas simtajā jubilejā, koncerti, improvizācijas priecēja gan pašus, gan skatītājus visur pasaulē. 

Pasākuma idejas autore un galvenā organizatore, rakstniece Guna Roze

Pasākuma idejas autore un galvenā organizatore, rakstniece Guna Roze teic, ka bijusi līdz asarām saviļņota par negaidīti lielo un aizrautīgo diasporas atsaucību: “Un tieši uz akcijas 10 gadu jubileju! Labāku dāvanu nemaz nevar vēlēties. Turklāt tā nebija tikai pasīva pieteikšanās – katru dienu kontaktējāmies, bija daudz jautājumu un ideju. Atsaucība bija tik liela, ka sapratu – viena ar organizēšanu vairs netieku galā, jāsauc talkā vesela komanda! Un tie sagatavotie priekšnesumi videotiltam! Katrs ar kaut ko īpašu, ar savu moto, ideju, noformējumu, izpildījumu. Fantastiski!”

Dzīvā dzeja pie dzelzceļa

Gunai Rozei ideja par dzejas lasījumiem uz peroniem radusies kā savdabīga alternatīva tolaik, viņasprāt, pastīvajiem "Dzejas dienu" pasākumiem. Gribējies kaut ko citādāku, dzīvīgu, īstu un vienojošu. Radusies doma, ka dzelzceļi taču ir kā asinsrites sistēma, kas savieno vietas un cilvēkus, tāpēc arī – “Sirds uz perona” un dzeja uz perona.

Pasākums pirmo reizi noticis it kā pa jokam Tukumā, sak, paspēlēsimies, un Guna ne sapņot nevarēja, kādus mērogus tas pieņems pēc 10 gadiem, kļūstot par zibakciju un aptverot visu pasauli;

ka pāris tūkstošus cilvēkus simboliski vienos ceļš un dzeja, un ne attālums, ne laika joslu atšķirības nebūs tam šķērslis.

"Sirds uz perona" Tukumā, kur pirms 10 gadiem radās pasākuma ideja

Tiem, kas vēlējās piedalīties videotiltā, iepriekš piesakoties, bija jāpulcējas kādā stacijā uz perona; kur nav vilcienu – autoostā, pie upes vai jebkur citur, un jāsagatavo īss vēstījums, priekšnesums. Bet ārpus nosacītās “oficiālās daļas”  piektdien, Raiņa dzimšanas dienā, uz peroniem lasīt dzeju tika aicināts ikviens – vienatnē, divatā, ar draugiem. Jo šajā pasākumā dzeju neskandē dzejnieki, bet jebkurš var nolasīt vai norunāt savu dzejoli, kas pašam tuvs –sev, stacijai, garāmgājējiem vai kādam īpašam cilvēkam. Citi var vērot, zīmēt, dejot, klausīties, pievienoties un justies pilnīgi brīvi un atraisīti.  

Šī gada devīze: “Biļete no sirds uz sirdi”, tāpēc likumsakarīgi, ka daudzas dalībnieku kopas par pamattēmu izvēlējās mīlestības tēmu.

Pirmie no ārvalstīm

Guna saka – diasporu aicinājusi piedalīties jau sen, un daži arī to darījuši. Vissenākie dalībnieki no ārvalstīm – islandieši. Jā gan, islandieši, nevis latvieši – vietējie lasīja savā valodā tulkoto dzejnieču V. Belševicas un I. Jansones darbus. Vēlāk pievienojās arī latvieši. Arī šogad Reikjavīkas autoostā (Islandē nav vilcienu) skanēja dzeja, šogad – par mīlestības tēmu.

"Sirds uz perona" Bergenas stacijā

Otri veterāni ir Bergenas (Norvēģijā) latvieši, kuri šogad pasākumā piedalās jau sesto gadu. Latviešu biedrības Bergenā Latviešu grāmatu kluba vadītāja Gunda Kārkliņa stāsta, ka šogad paaugušies latviešu skoliņas “Bergausis” bērni un kopā ar skolotājām arī izteikuši vēlmi piedalīties. Tiesa, pasākumu, kā daudzviet, tomēr skārusi “kovida ēna”, kā saka Gunda. Bergenā, piemēram, bez attaisnojoša, nopietna iemesla nedrīkst iebraukt no citām pašvaldībām, tāpēc ārpus Bergenas dzīvojošie latvieši šogad nevarēja piedalīties,  jo – dzejas lasīšana uz perona diemžēl nav pietiekams iemesls…

Anglijā – dzejas grozs un dziesmas, Īrijā – pašiem savs stacijas pulkstenis

Šogad necerēti liela aktivitāte arī citu valstu diasporas kopās. Guna Roze domā – tas tāpēc, ka izdevies atrast un uzrunāt īstos cilvēkus, kas aktīvi darbojas kultūras lauciņā un citus “pavelk” līdzi ar savu dzirksteli un aizrautību. 

"Sirds uz perona" Gredfordas stacijā

Viena no tādiem cilvēkiem ir radošu ideju un enerģijas pilnā Gita Robalde, Bredfordas (Anglijā) teātra trupas “Saulespuķes” režisore un vadītāja. Viņa pulcināja savējos Bredfordas stacijā.

Centrālais notikums – Londonā dzīvojošās latviešu dzejnieces Veltas Sniķeres godināšana.

Otrā pasaules kara laikā V. Sniķere kopā ar draudzeni devās bēgļu gaitās uz Austriju, bet no 1946. gada dzīvo Londonā. Šogad decembrī dzejniece un jogas skolotāja svinēs savu 100. jubileju! Bredfordas latvieši sazinājās ar pašu jubilāri arī telefoniski: “Pie mums ciemos bija atbraucis Helmuts Feldmanis, dzejnieks un komponists, dziedāja dzejniecei dziesmu ar viņas vārdiem, mēs vēl “Daudz baltu dieniņu” nodziedājām, Sniķeres kundze bija ārkārtīgi aizkustināta! Protams, uz perona lasījām viņas dzeju. Viņa raksta tik tēlaini un tajā pašā laikā tik svaigi, tik trāpīgi! Lasīju vienu viņas dzejoli, kur, jā, apdzejota dzeja, un pēdējā rindiņa ir  – “dzeja ir iečāpojums brīnumainajā”. Nu kur vēl lieliskāk var pateikt!” 

Gitai Robaldei nav ne mazāko šaubu par dalību akcijā tik ilgi, cik vien tā notiks, turklāt notikuma gaitā arī pašiem radošajiem bredfordiešiem dzimis daudz lielisku ideju par lokāla mēroga pasākumiem.

Jo ar lasījumiem vien pasākums nav beidzies, bet bijušas gan dziesmas (garāmgājēji pat piedāvājuši naudu par priekšnesumu), gan pašu improvizēta jaunrade, gan naksnīga pastaiga pa Bredfordu ar “dzejas grozu”, kurā bija degoša svece un āboli, gan omulīga vakarēšana. “Svinējām dzīvi! Tāds sajūtu vakars, kas tur savā varā vēl divas dienas pēc tam!” 

Dzejas pasākums Tulovā (Īrija)

Netālajā Īrijā latvieši pulcējās pat divās stacijās – Dublinā un netālajā Tulovā, kur pasākumu rīkoja Īrijas latviešu autoru klubs “Baltie vārti”. Septiņpadsmit pasākuma dalībniekus nenobaidīja pat lietus, un, kā saka kluba vadītāja Ingrīda Anna Tārauda: “Stundu ilgā dzejas, mūzikas, zīmējumu un pasaku varoņu pasaule vienoja gan lielus, gan mazus.  “Forward Steps Resource Centre”, kurš laipni mūs uzņēma, mums bija pat veselas divas stacijas – dzejas stacija un mūzikas stacija, turklāt ar visu lielo stacijas pulksteni! Atklājām arī kādu talantu – Borisenko kundze darina fantastiskas rotaļlietas, un viena no jaunajām autorēm par kādu no pasaku varoņiem pat sacerēja dzejoli.”

Grēvenē dzeju lasa arī vēstniece

Plašās pasaules latviešu dalībnieku vidū bija arī viena mūsu valsts vēstniece – Latvijas Republikas vēstniece Vācijā Inga Skujiņa.

Grēvene. Vēstniece Inga Skujiņa lasa dzeju

Latvieši Vācijā patiešām ļoti ciena, mīl un lepojas ar Latvijas vēstnieci – par viņas inteliģenci, sirsnību, līdzdalību diasporas dzīvē un par prasmi izcili un tajā pašā laikā dziļi cilvēciski prezentēt mūsu valsti.

Vēstnieces kundze bieži piedalās arī diasporas kultūras pasākumos, turklāt nepavisam ne ķeksīša dēļ, bet patiesas intereses un kultūras cilvēkam dabiskas iekšējas nepieciešamības dēļ, un to pierādīja  arī šis pasākums.

11. septembrī viņas ceļš veda uz Grēveni – vietu, kurai cauri vedis daudzu latviešu literātu ceļš bēgļu gaitās. Daudzi no viņiem arī dzīvojuši šajā apkaimē. Pati vēstniece savā sociālo tīklu profilā raksta: “Man šodien jauna un nebijusi pieredze - kopā ar ”Latviešu centrs Minsterē” un apkārtnē dzīvojošiem latviešiem piedalījāmies Dzejas dienu akcijā “Sirds uz perona | Minstere”. Tā kā akcijas noteikums ir pulcēties un lasīt dzeju uz kāda vilcienu perona, mēs bijām Grēvenes stacijā.” Vēstniece kundze arī īpaši pateicas ne tikai akcijas galvenajai organizatorei, bet arī “Latviešu centra Minsterē” bibliotēkas, muzejistabu un arhīva pārzinei Dinai Krastiņai “par iniciatīvu un iedvesmu, ko no Tevis gūstam. Un tik bagātīgo informāciju par latviešu literātiem Vācijā.”

"Sirs uz perona" Grēvenē

Dina Krastiņa patiesi ir Minsteres bagātīgā arhīva un bibliotēkas labais gariņš, kas nenogurstoši rūpējas par kultūras mantojuma saglabāšanu un trimdas literātu darbu popularizēšanu. Arī šīs akcijas pamattēma bija trimdas dzejnieku darbi.

“Pabūrāmies pa viņu dzeju, un tur jau nav tikai kara tēma un ilgas pēc dzimtenes, tur ir arī mīla, romantika, humors, asa satīra, viss! Protams, skanēja arī Latvijas dzejnieku darbi. Arī vēstniece lasīja dzejoli. Man tik milzīgs prieks, ka viņa mums pievienojās! Un Grēvene no Berlīnes taču ir krietnu gabalu, vairāku stundu brauciens. Bet viņa jau sen bija izteikusi vēlmi uz šejieni atbraukt un Kērbeku, pastaigāt pa Jāņa Jaunsudrabiņa vietām, turklāt rakstnieks viņai sanāk attāls radinieks. Mēs nebijām tikai stacijā, bet gājām arī pastaigā, tostarp gar Emsas upi, tā ka arī upe simboliski sasaucās gan ar tiltiem, gan ceļu, un Jaunsudrabiņa makšķeres jau arī bija gluži klātesošas!” stāsta Dina Krastiņa.

Vēl īpašs prieks bijis par bijušo grēveniešu, Ainas Ebdenas un Valtera Nollendorfa ierašanos, kas dalījās stāstos par šejienes notikumiem pēc II Pasaules kara un vēlākajos gados. Nollendorfa kungam turklāt Jaunsudrabiņš bijis mākslas skolotājs. Īstu furoru sacēlusi arī nu jau teju leģendārās Minsteres latvietes Zuzes Krēsliņas-Silas negaidītā ierašanās – viņa pirms pāris gadiem pārcēlās uz savu dzimteni, ko atstāja bērnībā kopā ar ģimeni. Šoreiz viņa pat nebija teikusi, ka būs Minsterē, parūpējoties par kārtīgu pārsteigumu, un pasākumā lasīja sava tēva dzeju.

Briselieši satiekas virtuāli, Rīgā – parīziskas noskaņas

Briseles (Beļģijā) latviete Ieva Brinkmane savukārt pauž skumjas, ka stingro pulcēšanās ierobežojumu dēļ (ne vairāk par pieciem cilvēkiem) nesanācis izbaudīt tikšanās prieku, tomēr Briseles latvieši nolēmuši nepadoties un dzeju tomēr lasījuši individuāli no dažādiem vilcienu un metro peroniem un cita sabiedriskā transporta pieturvietām, to iemūžinot digitāli un izveidojot īpašu video. 

Video no Briseles “Sirds uz perona”:

 

Pēc Eiropas Latviešu apvienības (ELA) ierosinājuma pirmo reizi šogad akcijai pievienojās arī romantiskie un dzeju mīlošie Francijas latvieši. Jāpiebilst, ka pievienojušies pat divi Spānijas francūži ar latvisku izcelsmi!

Parīze trijās nosacītajās stacijās dzejas tiltus un pieturas organizēja Latviešu apvienība Francijā. Visi lasīja dzeju viens otram vai arī kādam klāt neesošam, improvizēja, dziedāja, runājās, kā arī ar interneta palīdzību sekoja, kas notiek citās stacijās.

Francijā mītošā ELA Kultūras nozares vadītāja Lelde Vikmane pati "Dzejas dienu" laikā viesojās Rīgā un organizēja dalību pasākumā pie Franču liceja uz iedomāta perona: “Radījām parīzisku noskaņu! Bija ļoti internacionāla kompānija – pavisam īsti francūži, jauka krieviski runājoša ģimene, kāds deputāts, kāds dzejnieks, kāds tulkotājs, kāda aktrise, daži sportiski jaunieši. Nemateriāli klātesošs bija arī Fransuā Vijons, ar ko sākām lasījumus, Kārlis Vērdiņš, Fjodors Tjutčevs, Aleksandrs Čaks, Imants Ziedonis, Anna Auziņa, Inese Zandere, Ingmāra Pētersone, protams, Ojārs Vācietis, Māra Zālīte un tautas dziesmas "Krauklīt`s sēž ozolā" nezināmais sesenais autors. Sirdi ielīksmoja tas, ka padsmit vietās pasaulē un daudzās vietās Latvijā mūsu sirdis bija vienotas. Ja pat Amerika un Austrālija pievienojās, iedomājieties, kas tā par enerģiju?!”

Adelaide priecē ar bērnu priekšnesumiem, Sanfrancisko pozitīvi ālējas Jaunais teātris

"Sirds uz perona" Adelaidē

Tālajā Austrālijā, Adelaidē, latviešu namā “Tālava” izdevies ļoti sirsnīgs pasākums improvizētā stacijā. Īpaši sirdi silda, ka tajā no sirds piedalījās ne tikai vecākā paaudze, bet arī ļoti daudz bērnu!

Savukārt otrā pasaules malā, Sanfrancisko (ASV), kā vienmēr, spridzināja atraktīvie Sanfrancisko Jaunā teātra dalībnieki.

Protams, dzīvē pasākums bija krietni plašāks par pāris minūšu garo, enerģijas pilno videovēstījumu. Sanfrancisko Dzejas dienu dalībnieku ideja bija par “Karantīnas pikniku”, kurā dalībnieki lasīja gan vairāku latviešu trimdas autoru darbus, gan arī sev tuvu un pazīstamu cilvēku dzeju.

Pasākumu režisēja Karīna Vasiļevska-Das: “Karantīnas ierobežojumu dēļ bijām nomainījuši tikšanās vietu no Sanfrancisko īpašā tramvajiņa pieturas uz pludmali – lai nepulcētos pārāk sabiedriskā vietā. Vispār bija traki, jo tieši šajās dienās Sanfrancisko bija katastrofāla gaisa kvalitāti, arī pār pludmali vēlās gan pilsētai raksturīgā migla, gan smogs. Vēl tagad sūrst acis! Iepriekš bijām gatavojušies, mēģinot virtuāli, un būtu ātri tikuši cauri, bet diezgan ilgi bija jāgaida, līdz tikām “izsaukti” virtuālajā videotiltā, un tas bija nedaudz nogurdinoši un apgrūtinoši jau minētā smoga dēļ.” Jāpiebilst, ka priekšnesumā sagurums nav manāms itin nemaz, turklāt organizatore Guna Roze, bilst, ka šis videovēstījums, kas rindā bijis pēdējais, bijis kā izcili garšīgs ķirsītis uz jau tā krāšņās tortes.

Daudzviet latviešu priekšnesumus ar interesi vērojuši arī garāmgājēji, un arī Sanfrancisko Jaunā teātra aktieriem pēc tam pienākušas klāt divas kundzes ar bērniem, kas paudušas sajūsmu. Izrādījies, ka viena ir no Uzbekistānas, otra – no Pēterburgas. Esot minējušas, kādā valodā gan runā šie atraktīvie ļaudis, bet Latvija nu gan neesot ienākusi prātā!

Azartiskā Sanfrancisko Jaunā teātra un dzejas draugu uzstāšanās:
 

 

Dalībnieki visā pasaulē uzsvēra, ka pasākums sniedzis milzīgu, īstu, cilvēcisku kopābūšanas prieku un daudziem kļuvis arī par radošo ideju atspēriena punktu.

Ar gandarījumu jāpiezīmē, ka daudzi bija vēlušies celt gaismā trimdas autoru darbus. Apkārt zemeslodei dzejas un tikšanās prieka jostu palīdzēja apjozt arī latvieši un viņu draugi ne tikai minētajās valstīs, bet arī Spānijā, kur Leona Brieža dzeju spāņu valodā lasīja pati tulkotāja; Austrijā un Itālijā.

“Sirds uz perona” tiešraides ieraksts no Tukuma:

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Literatūra
Kultūra
Jaunākie
Interesanti