Itālijā Lāčplēša dienai velta īpašu pārgājienu

Itālijas latvieši Lāčplēša dienu šogad atzīmēja neparastākā veidā – nevis telpās un ar svinīgām runām, bet ar kopīgu pārgājienu gar gleznaino Komo ezera krastu. Pasākuma dalībnieki atzina, ka šis ir lielisks veids, kā apvienot vairākas labas lietas vienā lieliskā, kopīgā notikumā – tā iespējams gan iepazīt citus latviešus, ko ikdienā nesatikt, gan lieliski pavadīt laiku kopā ar ģimeni svaigā gaisā, gan izrādīt cieņu savai mītnes zemei, iepazīstot to, vienlaicīgi arī godinot savas tēvzemes tradīcijas.

Lāčplēša dienas pārgājienā netrūka ne Latvijas karodziņu, ne kopīgas dziesmas, ne uzdevumu un stāstījumu par Latvijas vēsturi; tika iedegtas svecītes un godināti kritušie karavīri – gan Latvijas, gan arī Itālijas.

Kopā bija sabraukuši 28 cilvēki no tuvām un tālāk vietām. Kāda dalībniece pat mērojusi ceļu piecu stundu garumā, lai varētu piedalīties!

“Visu nedēļu lija lietus, un vienu informatīvo paziņojumu par pasākumu pat ieliku ar peļķes un zābaku attēlu, klāt pierakstot – iesim tik un tā! Pie sevis klusībā gan domāju, ka gan jau iešu tur skumīgi pa lietu viena pati,” smejas idejas autore un īstenotāja, Milānā mītošā Liene Zagante.

Tomēr dabas spēki bija labvēlīgi  – pēkšņi nedēļas beigās laiks mainījies un pārgājiena diena visus sabraukušos priecēja ar siltu un saulainu laiku.

Sākotnēji Liene vēlējusies organizēt vienkārši pārgājienu, vēloties vairāk sapazīties ar citiem latviešiem: “Esmu liela staigātāja! Ļoti patīk. Šovasar, piemēram, Latvijā nogāju arī 136 kilometrus garo pārgājienu gar jūru “Kolka-Dubulti”. Arī te Itālijā zinu daudzus maršrutus – gan sarežģītākus, gan visiem pievarāmus.  Domāju, ka pārgājiens ir lielisks veids gan iepazīties ar citiem, gan iepazīt dažādas interesantas vietas. Piedāvāju Itālijas un itāļu Šveices latviešu biedrībai ALISI, ka varētu uzņemties šāda pārgājiena organizēšanu, viņi deva zaļo gaismu un sniedza atbalstu,

bet teica – nu tad rīkojam Lāčplēša dienas pārgājienu! Iesim ar karodziņiem, varēsim aizdegt svecītes, būs skaisti un ar pievienoto vērtību. Tā arī viss notika!”

Kas ir stiprāks par Lāčplēsi?

Pārgājiena maršruts tika veidots tā, lai tas būtu pa spēkam ikvienam. Visjaunākajai pasākuma dalībniecei bija vien trīs mēneši, viņa gan gājienā piedalījās, saldi čučot māmiņas nestajā “ķengursomā”. Pārējie jokoja, ka stiprākas par Lāčplēsi esot tikai mammas!

Lāčplēša tēma, protams, īpaši tika celta godā. Milānas latviešu skolas skolotāja Inta Purmale bija sagatavojusi stāstījumu par eposu “Lāčplēsis”, kā arī aizraujošus uzdevumus, kas lika arī palauzīt galvu  – komandām bija gan jāizveido Latvijas kontūra, gan jāievieto upes un dažādas pilsētas un apdzīvotas vietas pareizajos punktos, un pat eposā “Lāčplēsis” minētās vietas gar Daugavu jāsaliek pareizā secībā!  Interesanti, ka septiņi no pasākuma dalībniekiem bija cittautieši. Arī viņiem tika stāstīts par Latvijas vēsturi un par to, kāpēc šī diena mums tik svarīga.

Gājiena maršruts veda arī gar pieminekli Pirmā pasaules kara laikā kritušajiem karavīriem.

Tā šķitusi laba vieta, kur aizdegt svecītes, tādējādi godinot gan Itālijā kritušos karavīrus, gan Latvijas brīvības cīņu dalībniekus.

“Un tad, neko nesarunājot un bez uzaicinājuma, visi sāka dziedāt “Div` dūjiņas gaisā skrēja”. Tas bija ļoti, ļoti aizkustinošs mirklis,” atceras Liene.

Lai gan vien 10 kilometru garumā, tomēr pasākums aizņēmis visu dienu – lēnu garu, iepazīstoties un runājoties, klausoties stāstījumus, apbrīnojot un fotografējot izcili gleznainos skatus. Turklāt dalībnieki atklāja, kas kopīgs itāļiem un latgaļiem! Pārgājiena maršruta beigās tika iekļauts arī īpašs muzejs, kas veltīts itāļu “presepe” jeb latviski “silītes” tradīcijai – uz Ziemassvētkiem tiek veidotas ļoti krāšņas Jēzus dzimšanas ainas it visur: baznīcās, uz ielas, veikalu skatlogos, mājās. Visi pat tā kā sacenšas, kuram būs asprātīgāk, krāšņāk, interesantāk izveidota silītes aina. Arī Latgalē katoļu ģimenēs Betlēmes ainas ir neatņemama Ziemassvētku sastāvdaļa. Tādējādi pārgājiena noslēgumā tika ieskandināta arī tuvojošos Ziemassvētku tēma.

Protams, dienas gaitā neiztika arī bez piknika tradicionālās noskaņās, kurā ar biedrības gādību uz latviska linu galdauta tika rindoti rupjmaizes kukulīši, šprotu kārbiņas, netrūka arī kāds malks balzama miesas un gara stiprināšanai.

Liela interese par Latviju

Liene Zagante Milānā dzīvo gadu un strādā par finanšu analītiķi auditorfirmā “Deloitte”. Šī viņai ir jau otrā atgriešanās Itālijā. 2013. gadā viņa šeit studēja, tad ceļi aizveda uz Londonu, bet tagad Liene atkal atgriezusies Milānā. Viņa ir liela savas dzimtenes patriote un nenogurstoši “reklamē” Latviju. Viņa patiesi priecājas, ka nu var ne tikai stāstīt, bet parādās arī dažādi materiāli par Latviju itāļu valodā:  “Tiek izdoti ceļveži, tulkota latviešu literatūra. Nesen izdota Regīnas Ezeras “Aka”, jau iepriekš – Ikstenas “Mātes piens”, Imanta Ziedoņa “Krāsainās pasakas”.

Nesen pie mums, piemēram, bija iespēja skatīt Ingas Tropas izrādi “Trojas ķēve”. Ir brīnišķīgi, kad nav tikai pašam jāstāsta, bet var kultūru pasniegt nepastarpinātā un dažādā veidā. Manā paziņu lokā esošie itāļi vispār ļoti interesējas par Latviju – kas pie mums un kā. Tomēr esam salīdzinoši jauna valsts!”

Tāpēc Liene pieļauj – nākamgad gar Baltijas jūras malu no Kolkas uz Dubultiem kopā ar viņu, iespējams, ies arī draugi no Itālijas un citām valstīm.

Bet, tā kā arī Lāčplēša dienas pārgājiens tā dalībniekiem atstājis tikai pozitīvas emocijas, Liene sola, cik vien ļaus brīvais laiks, organizēt Itālijas iepazīšanas un Latvijas svētku apvienošanu arī turpmāk.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Cilvēkstāsti
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti