Rīgā pēc diviem mēnešiem plāno atvest pirmos elektroautobusus. Savukārt pasažierus tie sāks pārvadāt gada beigās, informēja uzņēmumā "Rīgas satiksme", norādot, ka šobrīd 19 miljonus vērtais projekts aktīvi virzās uz priekšu. Salīdzinot ar esošajiem autobusiem, jaunie spēkrati izmešus neradīs un būs krietni klusāki. Kur tie kursēs, un kā projekta virzību vērtē galvaspilsētas iedzīvotāju biedrība un pilsētplānotājs?
Autora ziņas
Par draudzību, palīdzību, lepnumu un nāvi, kas piemeklējusi Ukrainas aizstāvjus – klajā nākusi Latvijas zemessarga un alpīnista Jura Alberta Ulmaņa grāmata "Kad karš kļūst personisks". Palīdzot Ukrainas karavīriem ar ekipējumu, piedzīvotās kara šausmas un novērojumus autors ir apkopojis daudzās īsās epizodēs, no kurām katra ir papildināta ar krāsainu ilustrāciju. Visus ienākumus no šīs grāmatas autors apņemas veltīt Ukrainai.
Pierīgā cilvēkiem ar sabiedrisko transportu ir problēmas nokļūt līdz vēlamajai vietai. Pēdējās nedēļas laikā "Liepājas autobusu parks" nav veicis gandrīz 300 reisu, no kuriem teju visi jeb 270 atcelti Pierīgā. Jo īpaši liela problēma ir Ķekavas novadā. Uzņēmums norāda – Pierīgā tam šobrīd trūkst pat 30% šoferu.
Rīgā aptuveni divu kilometru garumā aktīvi turpina pārbūvēt 5. tramvaja līniju posmā no Jūrmalas gatves līdz Iļģuciema galapunktam. Savukārt 7. tramvaja līnijā sliedes pārbūvē visā posmā. "Rīgas satiksmē" informē, ka projekts norit pēc plāna, tāpēc paredzams, ka zemās grīdas tramvaji uz Doli un Iļģuciemu varēs kursēt jau nākamā gada sākumā.
Latvijai tuvāko sešu gadu laikā ir jāsasniedz Eiropas Savienības (ES) vidējais labklājības līmenis – tādu norādījumu jaunās valdības veidotājiem deva Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pēc "Eurostat" datiem pērn Latvija no ES vidējā labklājības līmeņa atpalika par ceturtdaļu. Savukārt pēdējo septiņu gadu laikā Latvijas atpalicība ir samazinājusies vien par 10 procentpunktiem. Kā uz Valsts prezidenta noteikto mērķi raugās speciālisti, un vai tas ir reāli sasniedzams?
Rīgas domes jaunās koalīcijas partneri – "Jaunā Vienotība" (JV), Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība (NA/LRA), deputātu bloks "Kods Rīgai", "Gods kalpot Rīgai", "Latvijas attīstībai", "Kustība "Par!"" – ceturtdien, 17. augustā, parakstīja sadarbības memorandu. Jaunā koalīcija, kas sevi nodēvējusi par "Sadarbības koalīciju", mēra amatam virzīs līdzšinējo vicemēru Vilni Ķirsi (JV), bet starp prioritātēm izvirzījusi deputātu algu iesaldēšanu.
Jaunais Rīgas teātris paziņojis, ka pārtrauc janvārī izsludināto "streiku" un jaunajā teātra sezonā tomēr piedāvās jauniestudējumus arī ēkā Miera ielā, sagaidot, ka vēsturiskajā ēkā Lāčplēša ielā varēs atgriezties nākamā gada martā.
Rīgas pašvaldība segs pusi no skolēnu ēdināšanas izmaksu sadārdzinājuma skolās un bērnudārzos, savukārt sākumskolu skolēnu vecākiem par bērna ēdināšanu joprojām nebūs jāmaksā, nolemts Rīgas domes (RD) Izglītības, kultūras un sporta komitejā. Attiecīgais lēmuma projekts vēl ir jāapstiprina Rīgas domes sēdē.
Moderni un ērti – līdz 2023. gada beigām vairāk nekā 40 dzelzceļa stacijās plāno pārbūvēt peronus, turklāt vēl četrās vietās parādīsies jauna dzelzceļa stacija. Lai gan uzņēmumā "Latvijas dzelzceļš" apgalvo, ka darbi 44 miljonu eiro projektā aktīvi rit, nevienā stacijā darbi nav pabeigti, turklāt Latvijas Radio novēroja, ka vairākās vietās būvniecība vēl pat nav sākusies.
Politikas vērotāju vidū liela optimisma, ka nākamā koalīcija varētu būt dinamiskāka par šo, nav, bet kā uzsvēra valdības sociālie partneri – pirmkārt, jau dinamiskam ir jābūt tās veidošanas procesam, jo nestabilitāte un neziņa tikai kavē svarīgu lēmumu pieņemšanu. Kritizēta tiek arī premjera Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vēlme vienlaikus balansēt starp esošo un topošo valdību. Ko par valdības politisko jezgu domā nozares eksperti un sociālie partneri?
Par Rīgā apturētajiem ceļu remontiem sūdzas arvien vairāk cilvēku. Turklāt uzņēmums "Ceļu pārvalde", kas ir viens no galvenajiem galvaspilsētas ielu uzturētājiem, nespēj nodrošināt pat ikdienas darbus, jo darbinieki atsakās ierasties darbā. Tā norādīja Rīgas domes deputāts Viesturs Kleinbergs ("Par!/Progresīvie"), kura dēļ domē šobrīd notiek Satiksmes un transporta lietu komitejas ārkārtas sēde.
Pēc līdzšinējās Rīgas domes koalīcijas iziršanas strīdu un mēra Mārtiņa Staķa ("Par!/Progresīvie" virzīts) demisijas trīs līdzšinējie koalīcijas partneri – "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un bloks "Kods Rīgai" – atraduši jaunus sadarbības partnerus – frakcijas "Gods kalpot Rīgai" un "Latvijas attīstībai" un ārpusfrakciju deputātus – un domē savākts jauns vairākums, liecina Latvijas Radio rīcībā esošā informācija.
Pēc līdzšinējas Rīgas domes koalīcijas iziršanas strīdiem un mēra Mārtiņa Staķa ("Par!/Progresīvo" virzīts) demisijas dēļ trīs līdzšinējie koalīcijas partneri – "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un bloks "Kods Rīgai" – konceptuāli vienojās par sadarbību arī ar pašreizējo opozīcijas frakciju "Gods kalpot Rīgai".
Pēc neveiksmīgiem mēģinājumiem saglabāt līdzšinējo Rīgas domes koalīciju, kuru iedragāja strīdi un mēra Mārtiņa Staķa ("Par!/Progresīvo" virzīts) demisija, trīs līdzšinējie koalīcijas partneri – "Jaunā Vienotība", Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība un bloks "Kods Rīgai" – konceptuāli vienojās par sadarbību ar pašlaik opozīcijā esošo partijas "Latvijas attīstībai" frakciju. Jaunajā koalīcijā būtu gatavi strādāt arī vismaz divi neatkarīgie deputāti.
Turpinot risināt politisko krīzi Rīgas domē, "Par!/"Progresīvie" pauda gatavību atteikties no Sociālās komitejas vadītāja amata, taču turpina uzstāt, ka vicemēru skaits Rīgā jāsamazina no 3 līdz vienam. Bet līdzšinējiem koalīcijas partneriem sarunu stiepšana garumā apnikusi, un 3 frakcijas sāks sarunas ar domes opozīcijas frakcijām.
Valsts robežsardze nepieciešamības gadījumā ir gatava atvairīt jebkāda veida provokācijas. Tā, reaģējot uz Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" pēdējā laika aktivitātēm Baltkrievijas teritorijā, pirmdien, 31. jūlijā, pēc tikšanās ar robežsardzi Latvijas Radio norādīja Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Rīgas apkaimēs pašvaldība turpina ieviest ātruma ierobežojuma zonas. Šonedēļ tās ir parādījušās Imantā un Skanstē, kur noteiktās teritorijās attiecīgi var braukt tikai 20 un 30 kilometrus stundā. Lielu rezonansi tas izraisīja sociālajā platformā "Facebook", kur iedzīvotāji par jauno kārtību izsakās lielākoties negatīvi.