Ādaži pagaidām ir vienīgais Pierīgas novads, kur nolemts skolu atvērt, nevis slēgt, atzīmē biedrībā "Rīgas metropole", kur norāda, ka vairākās Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits turpina augt. Šai tendencei pilsētplānotājs saskata riskus.
Jau pēc nepilna mēneša Carnikavas pamatskolā pie soliem sēdīsies aptuveni 580 skolēnu, bet nākamajā gadā audzēkņu skaits pieaugšot vismaz par 50. Iemesls – skolā atvērs 10. klasi.
Skolas direktors Raivis Pauls atzina, ka atvērt pagastā pirmo vidusskolu būs izaicinājums.
"Man liekas, ir 23 darbības, kas jāveic saskaņā ar reorganizācijas plānu. Tagad tas domes lēmums ir jāsaskaņo Izglītības un zinātnes ministrijā. Tas ir pirmais solis. Kad tas būs izdarīts, skolas daļa ir sagatavot mācību programmas vidusskolai. Lielākais darbs – atrast pedagogus, kas to gribētu darīt un būtu spējīgi to darīt. Tehniski atvērt [vidusskolu] noteikti nav grūti. Tas, kas ir grūtākais, – izdomāt skolēniem piedāvājumu, kas ir konkurētspējīgs arī viņu nākotnē," atzina direktors.
1974. gadā būvēto skolu pērn atjaunoja un paplašināja. Tajā bērnus māca vairāk nekā 60 darbinieku. Taču, lai atvērtu vidusskolu, skolotāju vajadzēs vairāk.
Pauls norādīja, ka daļa no pedagogiem apmācīt vidusskolēnus jau ir gatava.
Pauls ir arī deputāts Ādažu novada domē, kur pagaidām neatklāja, cik pašvaldībai iestādes atvēršana izmaksās.
Domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone no Latvijas Reģionu apvienības skaidroja, ka vispirms aprēķins ir jāsagaida no Izglītības un zinātnes ministrijas.
"Mēs noteikti teiksim, ka tas nav miljonos [eiro]. Noteikti redzam, ka mēs novadā varam atrast tos līdzekļus, lai nodrošinātu pakalpojumu, kas ir vajadzīgs mūsu novada iedzīvotājiem. Šis lēmums nebalstās uz deputātu ideju un ieceri. Tas balstās fundamentāli uz iedzīvotāju vajadzībām. Tas ir nostiprināts stratēģijā. Redzam, ka Izglītības un zinātnes ministrijai nebūtu jābūt nekādiem iebildumiem," sacīja Miķelsone.
Tagad novadā dzīvo vairāk nekā 24 000 deklarēto iedzīvotāju. Pretēji valsts tendencēm Ādažu un Carnikavas pagastā pēdējo desmit gadu laikā iedzīvotāju skaits kopumā ik gadu pieauga par 4% jeb vidēji par 650 cilvēkiem. No tiem izglītojamo skaits regulāri palielinājās par aptuveni 10%, taču vidusskolas novadā ir tikai divas – Ādažu un Ādažu Brīvā Valdorfa skola, kas ir privāta iestāde.
Miķelsone atklāja, ka pēc vairākiem gadiem Ādažu vidusskolu plāno pārveidot par ģimnāziju, tādējādi novadā izglītība būšot augstākā kvalitātē.
Miķelsone ir arī Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienības "Rīgas metropole" viena no vadītājām. Viņa stāstīja, ka jauniešu skaits pieaug arī Mārupes un Ķekavas novadā. Savukārt atvērt skolu domā Ropažu novadā, kur vienlaikus kādu vidusskolu plāno arī slēgt. Arī Siguldas novadā skolu skaits samazināsies.
Bet galvaspilsētā informēja, ka šogad septiņās vidusskolās 10. klasi neatvērs.
Izņemot Ādažu domi, pagaidām neviena cita Rīgas metropoles pašvaldība nav nolēmusi 2024. gada rudenī skolu atvērt, sacīja Miķelsone.
"Secināts, ka kopumā tas [iedzīvotāju] lielākais pieaugums tuvojas savam izsīkumam. Vēl šogad un nākamgad, tad sākas dzimstības līknes tieksme uz leju. Neskatoties uz to, ir trīs pašvaldības – Ķekava, Mārupe un Ādaži – kur arī pēc tam, vēl pēc 2027., 2028. gada, turpināsies pozitīvais pieaugums. Es domāju, ka tas vairākām pašvaldībām dod iespēju kvalitatīvāk pieņemt datos balstītus lēmumus. Tur mēs arī redzam, kādi būs tie nākotnes izaicinājumu jautājumi," stāstīja Miķelsone.
Pierīgas pašvaldībās iedzīvotāju skaits palielinās, jo daudzi cilvēki pamet Rīgu, kas palēnām izplešas un kur iedzīvotāju blīvums samazinās. Tā secināja pilsētplānotājs Valts Murāns, norādot, ka tas valstij un pašvaldībām rada papildu izmaksas.
"Infrastruktūra ir dārgāka tāpēc, ka ir mazāks nodokļu maksātāju skaits plašākā teritorijā. Ceļu infrastruktūras uzturēšana paliks progresīvi grūtāka. Dārgāka neatliekamā palīdzība, dārgāka izglītība, ilgāks ceļš uz skolu jāveic. Tam ir arī negatīvie efekti gan pašvaldību izmaksas ziņā, gan jauniešu labbūtībā," brīdināja pilsētplānotājs.
Tagadējā kārtība, kā valsts pašvaldības finansē, liek vietvarām par deklarētajiem iedzīvotājiem cīnīties. Jo īpaši tas ir novērojams starp Rīgas un Pierīgas pašvaldībām. Tādējādi abas puses kvalitatīvi sadarboties nevar, secināja Murāns, norādot, ka problēma būtu jārisina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai.
