Aizvadītais gads pandēmijas dēļ sporta nozarei izvērtās negaidīti smags, un 2021. gads nesolās būt vieglāks, taču tam vismaz var pienācīgi sagatavoties. Latvijas sporta sabiedrībai būs jāiespringst, lai panāktu progresu prioritāru jautājumu risināšanā un gadu pārlaistu pēc iespējas sekmīgāk.
Autora ziņas
Latvijas Nacionālajā sporta padomē (LNSP) decembra sākumā atzina skijoringu par oficiālu sporta veidu, bet gala lēmums vēl jāpieņem Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP), kas izvērtē vairākus aspektus. Skijoringa federācijas valdes priekšsēdētājs Ainārs Vilciņš lūdza LNSP izskatīt jautājumu par sporta veida nākotni Latvijā un nepieciešamību oficiāli atzīt Latvijas Skijoringa federāciju.
Siguldas bobsleja un kamaniņu trases vadītājs 26 gadus bija Dainis Dukurs, kam 10. decembris būs amatā pēdējā darba diena, kas noslēgs arī veselu ēru sporta objekta vēsturē. Vadības maiņa būs liels izaicinājums visiem, kas saistīti ar trases darbību, turklāt ir arī iespēja, ka pārvaldības modelis būs cits.
Dainim Dukuram 10. decembris būs pēdējā darbadiena Siguldas ledus trases direktora amatā, kur viņš ir pavadījis 26 gadus. Aiziešana gan iznākusi skaļa. Amatu pametot, Dukurs intervijā portālam mvp.lv pauda ne mazums pārmetumu Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas vadībai. Mākoņi ap Dukura krēslu savilkās jau vasarā, kad Izglītības un zinātnes ministrijā ar sūdzībām vērsās Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF), kā arī Latvijas Kamaniņu sporta federācijas (LKSF) vadība.
Diskutējot par naudas balvu piešķiršanu sportā, lielākoties diskutē par to, kam tās pienāktos, bet būtiskāk ir rast atbildi uz jautājumu, kādēļ valstij labākie sportisti būtu jāprēmē, Latvijas Televīzijai teica boksera Maira Brieža menedžeris Raimonds Zeps. Naudas balvu pasniegšanu viņš neuzskata par nepareizu risinājumu, bet rosina vispirms formulēt, kādēļ tas būtu nepieciešams.
Ministru kabineta īstenotā naudas balvu sadale par izciliem sasniegumiem sportā ik gadu raisa lielu ažiotāžu. Iemesls tai ir plašais sportistu spektrs, kas, valdības ieskatā, ir guvis izcilus panākumus. Pērn izcilnieku saraksts bija izstiepies uz trīspadsmit A4 lapām, tiesa, sistēmas maiņai plāno izstrādāt jaunus noteikumus.
Aktīvās sporta gaitas 2020.gadā noslēdza vairāki elites līmeņa Latvijas sportisti, viņu vidū titulētā svarcēlāja Rebeka Ibrahima, olimpiskais čempions Jānis Strenga un vēl viens bijušais bobslejists Helvijs Lūsis. Iemesli katram ir savi, taču tas nemaina faktu, ka tuvākajās olimpiskajās spēlēs nāksies iztikt bez vairākiem ilggadējiem Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) dalībniekiem, kuru gaitas sportā galvenokārt uzturēja nodokļu maksātāji ar konkrētu mērķi sekmēt Latvijas konkurētspēju olimpiskajās spēlēs. Tas raisa jautājumu, kāda ir LOV sportistu atbildība sabiedrībai.
Jau 50 gadu hokejs Latvijā bauda kulta sporta veida statusu. To veidojuši vairāki faktori – skaļas uzvaras, spilgtas personības un ierobežota pieejamība. Haļļu trūkuma un apjomīgo izmaksu dēļ hokejs daudziem ir nepiepildīts bērnības sapnis. Visi minētie faktori veicinājuši to, ka hokejā kā nevienā citā sporta veidā vecāku vidū ir novērojams neveselīgs fanātisms, un radikālu piemēru netrūkst.
Pieņemot valsts budžetu 2018. gadam, sporta nozarei uz trim gadiem piešķīra papildu finansējumu, bet 2021. gadā tas jau būs beidzies. Sporta sabiedrībai nāksies savilkt jostas, tiesa, 2021.gadā situāciju vēl atvieglos par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) atrastais papildu finansējums un pandēmijas seku mīkstināšanai piešķirtā nauda, toties nākamajos gados jārēķinās ar vēl straujāk rūkošu rocību.
Prioritāro sporta veidu noteikšanas process Latvijā ir raisījis plašas diskusijas sporta sabiedrībā, jo pieņemtie lēmumi var būtiski ietekmēt attīstības iespējas. Savu alternatīvo piedāvājumu prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem izstrādāja Latvijas Motosporta federācijas (LaMSF) prezidents Mārtiņš Lazdovskis, kura veiktajos aprēķinos iekļauti sporta veidu sasniegumi un aktivitātes, taču ar atšķirīgiem akcentiem nekā par nozari atbildīgās Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajā darba variantā.
Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) pārvaldību 2021. gadā sagaida lielas izmaiņas – 1994. gadā darbību sākušais uzņēmums pārtaps par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) dibinātu nodibinājumu. LOK ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks gan nespēja atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumu, vai reorganizācijas rezultātā izdosies ietaupīt valsts budžeta līdzekļus.
Ieilgušais prioritāro sporta veidu noteikšanas process raisa sporta sabiedrībā arvien lielāku ažiotāžu. Diskusiju galvenā tēma ir Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātās kritēriju un to izpildes darba versijas, kas visus sporta veidus sarindo rangā no basketbola līdz pat beisbolam. Saasinātās diskusijas par formu novārtā atstājušas daudz būtiskāku tēmu – saturu.
Lielajam hokejam līdzvērtīgas kaislības ir ne tikai uz ledus, bet arī risinot cita veida jautājumus, piemēram, par pāriešanu uz citu komandu. Tā juridiskos strīdos tika ierauta kāda topošā hokejista ģimene, kura mainīja dzīvesvietu un vēlas bērnu sūtīt trenēties citā hokeja klubā. Noslēgtie līgumi par pāreju liek maksāt brangu rēķinu, raisot jautājumu, vai bērniem sportā var piemērot tādus pašus saistību noteikumus kā profesionāļiem.
Valdības noteiktie pulcēšanās ierobežojumi ir sāpīgi skāruši sporta nozari – grupu treniņi un sacensības iekštelpās atļauti vien augstāko līgu sportistiem, bet liegti bērniem un jauniešiem, kā arī amatieriem. Tieši amatieri ir sporta sistēmas mugurkauls, kas no savas kabatas uztur gan bērnu un jauniešu, gan profesionālo sportu, un smagākajā situācijā nonākuši privāto ledus haļļu uzturētāji.
Latvijas prioritāro sporta veidu projekcijas tabulās dambrete stabili atrodas TOP 10, kas daudziem sporta sabiedrības pārstāvjiem šķiet neatbilstoši. Latvijas Dambretes federācijas prezidents Vladislavs Vesperis sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" gan uzsvēra, ka 6. vieta rangu tabulā uzreiz pēc hokeja nav nekas pārsteidzošs, ja nevadās pēc stereotipiem par "īstiem" sporta veidiem.
Latvijas Sporta deju federācija (LSDF) visās prioritāro sporta veidu projekcijas tabulās stabili atrodas TOP 10, par ko pukojas daudzi sporta sabiedrības pārstāvji. LSDF valdes loceklis Aigars Svars sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" gan uzsvēra, ka arī iepriekš sporta dejas pēc kritērijiem allaž ierindojās augstās vietās un ir gatavas jauniem izaicinājumiem.
Vairākas sporta veidu federācijas paudušas sašutumu par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātajiem prioritāro sporta veidu noteikšanas kritērijiem, jo par to tapšanu neko neesot zinājušas. Latvijas Sporta federāciju padomē (LSFP) paskaidroja, ka tā nereaģēja, jo priekšlikums nav ticis prezentēts. Latvijas Televīzijas "Sporta studijas" rīcībā nonākusī e-pasta sarakste gan liecina pretējo.
Biatlons potenciālajā prioritāro sporta veidu rangā palicis aiz makšķerēšanas un automodelisma, ko Latvijas Biatlona federācijas (LBF) viceprezidents Gundars Upenieks uzskata par nepamatotu situāciju un viņa pārstāvētā sporta veida nenovērtēšanu. Upenieks intervijā Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka biatlons attīstās noteiktās pašvaldībās, kas savas prioritātes sportā jau ir noteikušas.
Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) augusta sākumā apstiprināja konkursa rezultātus finansējuma piešķiršanai sabiedriski nozīmīgu tautas, skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai. Sporta organizācijām tika sadalīts pusmiljons eiro valsts budžeta līdzekļu, kuri tika piešķirti, lai mazinātu Covid-19 krīzes seku ietekmi uz sporta nozari. Konkursa rezultāti bija raibu raibie.
Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) prezidents Jānis Kols iznākumu prioritāro sporta veidu noteikšanas projektā uzskata par bezcerīgu. Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, bobslejs un skeletons Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) darba variantā sagatavotajā sporta veidu ranga tabulā ierindojas 37.vietā.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izveidotajā Latvijas sporta veidu rangā, kas tapis, strādājot prioritāro sporta veidu noteikšanai, riteņbraukšana ieņem 42. vietu, bet autosports ir 46. pozīcijā. Latvijas Riteņbraukšanas federācijas (LRF) izpilddirektors Toms Markss Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" atzina, ka par tik zemu vērtējumu ir pārsteigts, savukārt Latvijas Automobiļu federācijas (LAF) viceprezidents Jānis Naglis prioritāro sporta veidu noteikšanu uzskata par nelietderīgu.
Sporta nozari pārraugošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vasarā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka valsts noteikto prioritāro sporta veidu nosaukšana gaidāma oktobrī, kas nu ir pienācis, bet solītais gala lēmums – izpalicis. Lemšanai nepieciešamā pētījuma veicējus vēl tikai meklē, un viņiem paredzēto uzdevumu eksperti vērtē kā ļoti sarežģītu.
Valsts kapitālsabiedrības gadiem ilgi ir sniegušas nozīmīgu atbalstu Latvijas sportam, sadarbības formas ietērpjot gan ziedojumu, gan reklāmas līgumu veidolā. Ziedojumos dažādām sabiedriskajām organizācijām ik gadu atvēlē apmēram 4 miljonus eiro, un sporta nozare ik gadu saņem pusi šī pīrāga. Dāsnākie ziedotāji sportam bijuši "Latvijas Valsts meži".
Pirms diviem gadiem Latvijas sporta sabiedrība izgāja ielās un veica masīvu kampaņu “Es atbalstu sportu”. Iemesls šādai aktivitātei bija nodokļu reformas rezultātā ziedojumu kritums no uzņēmējiem. Kustības aktivitātes beidzās līdz ar valdības deklarācijas pieņemšanu. Tajā starp solījumiem ir arī sporta finansēšanas pārskatīšana.
Valsts budžeta naudas dalīšanā ļoti svarīgam kritērijam līdzās masveidībai jābūt sporta veida sekmēm privātā finansējuma piesaistīšanā, uzskata uzņēmējs un ilggadējs basketbola menedžeris Egils Lūsis, kurš ir arī Latvijas Basketbola savienības valdes loceklis. Lūša priekšlikumu intervijā Latvijas Televīzijā par labu esam novērtēja arī izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska.
Murjāņu Sporta ģimnāzijas (MSĢ) absolventus pēc olimpiskajām spēlēm bieži sagaida ar medaļām kaklā, taču pašai izglītības iestādei iet arvien grūtāk. Tā velk dzīvību ar dažādiem kosmētiskiem remontiem ēkām un arī pašā sistēmā. MSĢ vārds jau vēsturiski izraisa sakāpinātas emocijas sporta sabiedrībā – viedokļi par tās lietderību allaž ir ļoti krasi dalījušies. Publiski Murjāņu vārds ir locīts skalā no "talantu kalves" līdz pat "Latvijas sporta sistēmas mauzolejam".
Sporta skolu sistēmas līdzfinansēšana patērē pusi Latvijas sporta budžeta. Lai arī Latvijā ir vairāk nekā 90 atzītu sporta veidu federāciju, sportu skolu sistēmā ir pārstāvēti 38 sporta sporta veidi, kopējam audzēkņu skaitam pārsniedzot 40 000 bērnu un jauniešu. Tomēr gribētāju skaits iekosties valsts maizē ir vēl lielāks.
Valsts amatpersonas un sporta funkcionāri pie katras iespējas cenšas atgādināt, ka valsts prioritāte sportā ir vesela nācija un maksimāli liela tautas iesaiste fiziskās aktivitātēs. Šī doma nostiprināta pat dokumentāli – Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti gan ir vienisprātis, ka apņēmība attīstīt tautas sportu izrādījusies lozungs, nevis reāla rīcība.
Sporta stundas izglītības sistēmā nepieciešams pacelt jaunā un augstākā līmenī, lai motivētu bērnus un ļautu viņiem vienkāršajā sportošanā saskatīt ko pilnīgi jaunu un fantastisku, Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" teica treneris un lektors Helmuts Rodke. Viņš atzina, ka tiekšanās uz masveidību nenozīmē kvalitāti, palaižot garām iespēju izmainīt bērnu uztveri un raisīt interesi par fiziskām aktivitātēm.