Sporta ziņas

Latvijas-Igaunijas basketbola līga

Sporta ziņas

LAT-EST basketbola līga. BK «Ogre» – BK «Ventspils». Māris Gulbis

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Prioritāros sporta veidus oktobrī tomēr nenoteiks

Prioritāros sporta veidus oktobrī tomēr nenoteiks, lēmēji vēl tikai gaida pētījumu

Sporta nozari pārraugošā izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska vasarā Latvijas Televīzijai stāstīja, ka valsts noteikto prioritāro sporta veidu nosaukšana gaidāma oktobrī, kas nu ir pienācis, bet solītais gala lēmums – izpalicis. Lemšanai nepieciešamā pētījuma veicējus vēl tikai meklē, un viņiem paredzēto uzdevumu eksperti vērtē kā ļoti sarežģītu.

ĪSUMĀ:

  • Prioritāšu noteikšanai nepieciešamajam pētījumam tikai sākts iepirkums.
  • Pētījuma rezultāti ļautu pilnveidot kritēriju kopumu prioritāšu noteikšanai.
  • Pēc sākotnēji izstrādātajiem kritērijiem daļai sporta veidu ir pārsteidzošas pozīcijas rangā.
  • Iespēja paust viedokli par ministrijas izstrādāto variantu nav raisījusi atsaucību.
  • Nozares lietpratēji aicina definēt prioritātēm svarīgākās vadlīnijas.
  • Nepieciešamā pētījuma veicējiem paredz relatīvi nelielu samaksu, tādēļ nav gaidāma liela interese.

Intervijā augusta vidū Šuplinska stāstīja par Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) pasūtītu pētījumu, kas palīdzēs kliedēt neskaidrības kritēriju noteikšanā. Realitātē šis pētījums vēl nemaz nav sākts. Tikai septembra beigās IZM izsludināja iepirkumu pētījuma „Sporta finansēšanas modeļa pilnveide” veikšanai.

IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs pastāstīja, ka nozares ministrijā darba grupā ir izstrādāts un sagatavots piedāvājums, kā varētu izskatīties prioritāro sporta veidu kritēriju noteikšanas metodika, bet ir nepieciešama arī ārēja ekspertīze. 

Ministrijas piedāvājumā

prioritārie sporta veidi būtu jānosaka, balstoties uz pieciem kritērijiem: sasniegumiem, masveidību, jauniešu iesaisti, pieejamību un dzimumu vienlīdzību.

Zem jautājuma zīmes ir vēl trīs sākotnēji izstrādātie kritēriji – sporta veida nākotnes potenciāls, sacensību skaits Latvijā un rentabilitāte. Pētījuma veicēju uzdevums būs šo jautājuma zīmi kliedēt. 

Iespējamie kritēriji sporta veida prioritātes noteikšanai

Neiekļaujot papildu trīs rādītājus, ministrija ir veikusi kritēriju izpildes aprēķinus un sastādījusi Latvijas sporta veidu rangu. Pirmajā desmitniekā vislielākās diskusijas raisa dambretes un sporta deju atrašanās pašā spicē.

Potenciālais prioritāro sporta veidu TOP 10 (pa kreisi)

Uzreiz aiz pirmā desmita palikuši teniss, handbols un futbols, kuriem, visticamāk, nedraud palikšana ārpus prioritāro loka, taču pavisam dramatiski izskatās vairāku citu nopelniem bagātu sporta veidu pozīcijas –

bobslejs un skeletons rangā meklējami ceturtā desmita beigās, bet riteņbraukšana, kamaniņu sports, svarcelšana un biatlons – pat piektajā desmitā.

Tomēr sporta sabiedrība trauksmes zvanus nav skandinājusi.

IZM izstrādāto projektu-modeli vasarā prezentēja darba grupai, bet pēc tam aptuveni mēnesi deva iespēju paust viedokļus darba grupas locekļiem, kas nepārstāv ministriju. "Viedokļi tiek pausti „ļoti daudz” – apaļa nulle tika iesniegta par šo pilnveidi," uzsvēra Severs.

Pētījuma veicējus sagaida grūts uzdevums. Lai situāciju padarītu vēl sarežģītāku,

ministrija plāno izstrādāt arī modeli, kā nākotnē atbalstīt sportistus, kuriem ir augsti sasniegumi, taču viņu sporta veids palicis ārpus prioritāro loka.

Situāciju vēl pikantāku padara fakts, ka ministrijai joprojām nav vīzijas ne par formu, ne par saturu.

"Mums nav bijušas diskusijas – tās varētu rasties no ārējās ekspertīzes, cik tad mums tos prioritāros sporta veidus vajag," paskaidroja Severs. "Mums nav līdz galam diskusijas noslēgušās, kas ir tad, ja esi prioritārs sporta veids, kā tas izmaina esošu finansēšanas modeli."

To, ka prioritāro sporta veidu noteikšanā trūkst skaidras vīzijas un taustāmu orientieru, norāda arī Latvijas Televīzijas uzrunātie sporta sabiedrības pārstāvji. Viņi

neapskauž potenciālos pētījuma veicējus, kuriem būs jārod atbildes uz ļoti piņķerīgiem jautājumiem.

MVP.lv galvenais redaktors Ingmārs Jurisons saskata, ka vajadzētu nodefinēt, kas vispār Latvijā ir sports?

"Ko Latvijas valsts saprot ar sportu? Vai tā ir ģimene, kas sestdienā skrien pa mežu, vai tā ir bērnu un jauniešu grupa, kas trenējas un uzlabo savu meistarību vai veselību, vai tās ir medaļas, kuras no olimpiskajām spēlēm mums pārved augstākā līmeņa sportisti? Tas ir tāds diezgan plašs spektrs," teica Jurisons. "Es joprojām neesmu dzirdējis, kas tad ir tas, ar ko mēs saprotam sportu."

Savukārt skrējienu "Stirnu buks” organizators Rimants Liepiņš rosina izvērtēt, cik salīdzināmi ir sasniegtie rezultāti atšķirīgos sporta veidos. "Kā izvērtēt, vai 50. vieta pasaules čempionātā vieglatlētikā maratonā ir izcils sasniegums," teica Liepiņš. "Mūsuprāt, tas būtu izcils sasniegums. Nu, TOP 25, kaut vai. Un pasaules čempions, kur startē 20 dalībnieki – kā bobslejā?"

Latvijas Volejbola federācijas valdes loceklis Andris Blaka rosina izvērtēt, vai ir nepieciešams meklēt laimi pasaulē atpazīstamākajos sporta veidos.

"Varbūt ne vienmēr vajag līst iekšā vislielākajā kautiņā un mēģināt sevi pierādīt sporta veidā numur viens. Varbūt daudz pareizāks lēmums ir izvēlēties nišas sporta veidus, reģionālus sporta veidus un tur sasniedzam savas pirmās vietas," sacīja Blaka.

Jurisons tikmēr aicina izvērtēt attīstības virzienus un pašiem tikt skaidrībā, cik nozīmīgi ir sporta veidā līdzšinējie panākumi.

"Vai mēs primāri skatāmies pagātnē, vai tomēr skatāmies tagadnē un nākotnē? Ar „pagātnē” es domāju mūsu līdzšinējos sasniegumus, līdzšinējās tradīcijas un to, ko esam darījuši. Vai tikai tāpēc tas ir jāturpina?" paskaidroja Jurisons. "Vai mēs mēģinām skatīties, kas notiek pasaulē, kādas ir tendences šobrīd Latvijā, un kas ir tas, ar ko mēs varam spert soļus uz priekšu, nevis sēdēt ērti turpat, kur mēs esam, kas īstenībā nav ērti. Mēs saprotam, ka ne tās naudas pietiek visiem, ne tās uzmanības pietiek visiem. Tāpēc tas prioritāšu process ir sācies."

Pētījuma veikšanai IZM atvēlējusi 9500 eiro. Blakam, kuram pašam kā uzņēmējam ir pieredze pētījumu veikšanā, šķiet, ka ar to var izrādīties par maz, lai kāds vispār konkursā pieteiktos.

Turklāt, viņa ieskatā, šāds darbs būtu jāveic stratēģiskajiem konsultantiem un auditoriem, nevis socioloģisko pētījumu firmām, līdz ar to atbilstošu pretendentu loks esot ļoti šaurs.

"Ja to kāds uzņemsies darīt, tas būs no viņu puses ieguldījums sporta attīstībā. Minētā summa varbūt nosegs tehniskos izdevumus, bet tur vēl būs labā griba no darītāju puses," iespējamu pieticīgo interesi par pētījuma veikšanu izskaidroja Blaka.

Iepirkuma dokumentācijā norādītais pētījuma izpildes termiņš ir pieci mēneši. Vai tas nozīmē, ka prioritāros sporta veidus varētu nosaukt 2021. gada pavasarī, prognozēt būtu pāragri, jo vispirms ir jāatrod atbilstošs pētījuma veicējs. Latvijas sporta sistēmas ilgtermiņa nākotne tikmēr ir biezā miglā tīta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti