Futbola kluba "Dinamo Rīga" vadība 9. oktobrī informēja Latvijas Futbola federāciju (LFF) par izstāšanos no Nākotnes līgas, kas ir otrais augstākais līmenis pēc virslīgas. Klubs lēmumu pamatoja ar aizdomām par manipulēšanu ar spēļu rezultātu, ko, iespējams, piekopj pašu spēlētāji.'
Autora ziņas
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu un muitas policijas pārvalde augustā nosūtīja Nodokļu un muitas lietu prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai kriminālprocesu pret kāda futbola kluba amatpersonu par izvairīšanos no pievienotās vērtības nodokļa nomaksas. Zināms, ka runa ir par futbola klubu "Auda", kam gan varētu būt izredzes uz sev labvēlīgu risinājumu.
Sporta pasaulē pēdējos gados būtiski ir aktualizēti dzimuma identitātes jautājumi – personas, kas piedzimušas vienā ķermenī, sevi asociē ar pretējo dzimumu un attiecīgi vēlas startēt arī sacensībās. Latvijā normatīvajos aktos transpersonu dalība sporta sacensībās nav regulēta un amatpersonas tūlītējas rīcības nepieciešamību nesaskata.
Mūsdienās treneriem un sporta pedagogiem arvien biežāk jāsaskaras ar jautājumiem par jauniešu seksualitātes izpausmēm, tehnoloģiju lietošanas riskiem un motivācijas trūkumu. Jaunajai paaudzei ir raksturīgi visu fotografēt un filmēt, reizēm neapdomājot iespējamās sekas, bet vienlaicīgi arī būt pasīvākiem – mazāk kustēties un iesaistīties sportā, sarunā Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" atzina Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.
Latvijas sporta vēsturē 2023. gads būs spoži ierakstīts gan ar hokeja izlases izcīnīto bronzu pasaules čempionātā, gan basketbola valstsvienības izcilo veikumu, aizsniedzoties līdz 5. vietai Pasaules kausa izcīņā. Panākumu iespaidā gan hokejā, gan basketbolā rēķinās ar audzēkņu skaita pieaugumu bērnu un jauniešu vecumā.
Pasaules čempionātā vieglatlētikā šķēpmetēja Anete Kociņa izcīnīja 4. vietu, kas bija Latvijas delegācijā labākais sasniegums. Pēdējos gados tieši šķēpmetēji veido lielāko daļu vieglatlētikas izlases, tomēr sporta veidā sarūkošais jaunpienācēju skaits raisa bažas par panākumu pārmantojamību vēsturiskiem panākumiem bagātajā disciplīnā.
Klubu basketbols Latvijā attīstās ļoti savdabīgi – Nacionālajā līgā jeb otrajā spēcīgākajā līmenī spēlē amatieru komandas, taču tās nereti spēj savās spēlēs pulcēt pilnākas tribīnes nekā Latvijas–Igaunijas līgā spēlējošie profesionālie klubi. Turklāt otrās divīzijas komandas nemaz nealkst kāpt augstāk un nonākt Latvijas basketbola elitē.
Latvijā vairākos sporta veidos iesaistīti jaunieši ir uzņēmuši un izplatījuši pornogrāfiska rakstura video, kuros redzamas vienaudžu seksuālas darbības. Dzimumizglītības speciālisti un likumsargi aicina sabiedrību nevairīties no sociālo mediju laikmeta veicinātiem izaicinājumiem un pievērsties problēmas risināšanai.
Pēdējos 10 gados arvien izteiktāka ir kļuvusi tendence jaunajiem basketbolistiem pamest Latviju vēl pirms pilngadības sasniegšanas. Basketbola lietpratēji gan uzskata, ka spēlētāju attīstībā lietderīgāka būtu apmācības internāta izveidošana pašu mājās, nevis jauniešu aizceļošana lielā skaitā jau agrīnā vecumā.
Latvijas vīriešu basketbola valstsvienības gatavošanās Pasaules kausa izcīņai ir bijusi dažādu negaidītu sarežģījumu ieskauta. Ja pārbaudes spēlēs komanda krājusi tikai uzvaras, tad Latvijas Basketbola savienības (LBS) darbībās ārpus laukuma dīvainību nav trūcis, raisot arī aizdomas, vai izlases iekšienē viss ritējis gludi.
Latvijas Jaunatnes basketbola līga (LJBL) ir visas basketbola sistēmas stūrakmens. Tajā auguši pilnīgi visi Latvijas izlases spēlētāji. Sacensības organizē Latvijas Basketbola savienība (LBS). Tās 2022. gada pārskatā lasāms, ka Latvijas – Igaunijas basketbola līgas (LJBL) rīkošanai novirzīti 198 tūkstoši eiro, bet lauvas tiesu šā budžeta – 120 tūkstošus – ar dalības maksām atnes paši dalībnieki. Galvenokārt tās ir pašvaldību sporta skolas, kam dalība LJBL ir obligāta, lai izpildītu nosacījumus valsts finansējuma saņemšanā.
Pirms pieciem gadiem Latvijas basketbolā varēja lepoties ar visu puišu un meiteņu jauniešu izlašu dalību Eiropas čempionāta augstākajā divīzijā. Turklāt gan puišu, gan meiteņu U-19 izlase bija kvalificējusies pasaules čempionātam, tomēr prieki nebija ilgi – Latvijas basketbols ļoti strauji atdeva iekarotās pozīcijas un teju visās grupās kādubrīd piezemējās B divīzijā.
Liepāja iepriekš ilgus gadus bija nozīmīgs Latvijas hokeja attīstības centrs, bet vietējais klubs arī nākamajā sezonā nepiedalīsies virslīgas čempionātā. Pašvaldība lielāku uzmanību paredz pievērst jauniešu komandām, tomēr pieredzējušais hokeja apskatnieks Jānis Matulis intervijā Latvijas Televīzijai apšaubīja Liepājā izvēlētā attīstības ceļa efektivitāti.
Izvēloties partneri dubultspēlei Starptautiskās Tenisa federācijas (ITF) turnīrā, Daniela Vismane vadījās pēc sportiskiem aspektiem, taču spēlētāja ir sapratusi, ka bija kļūdains lēmums spēlēt kopā ar neitrālas dalībnieces statusā startējušu Krievijas tenisisti, Latvijas Radio otrdien pastāstīja Latvijas Tenisa savienības (LTS) ģenerālsekretārs Jānis Mellups.
Kopš Jānis Buks jūlijā kļuva par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidentu, viņš vēl izzina pārņemtās organizācijas funkcionalitāti un pienākumus visās struktūras, kurās ir iesaistīta LOK. Buks sarunā ar Latvijas Radio pauda pārliecību, ka sporta nozari stiprinātu gan atteikšanās no intrigu vērpšanas, gan plaša ikviena pieņemtā lēmumu izskaidrošana.
Noslēdzoties pretendentu reģistrēšanai Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta vēlēšanām, sporta veidu federācijas augstajam amatam izvirzīja trīs kandidātus – Jāni Buku, Andri Feldmani un Guntu Vlasenko. Visi trīs pretendenti sarunā ar Latvijas Televīziju nosauca dažādas galvenās prioritātes sporta politikas īstenošanā.
Latvijas Nacionālā sporta padome (LNSP) 18. maijā atbalstīja ieceri 2,76 miljonus eiro valsts budžeta naudas sadalīt 20 prioritāri atbalstāmo sporta veidu programmām atbilstoši Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Latvijas Sporta federāciju padomes (LSFP) kritērijiem. Tomēr 15 sporta veidu federācijas ar šādu risinājumu ir nemierā un aicina jautājumu pārskatīt.
Plašsaziņas līdzekļus 17. maija rītā pāršalca ziņa par Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) prezidenta Žorža Tikmera atkāpšanos deviņas dienas pirms LOK ārkārtas Ģenerālās asamblejas sesijas, kurā bija paredzēts balsot par viņa atbrīvošanu no amata. Asamblejas darba kārtībā ir arī punkts par neuzticības izteikšanu LOK ģenerālsekretāram Kārlim Lejniekam, bet viņa nākotne vēl nav skaidra.
Bijušais Latvijas izlases hokejists Aleksandrs Kerčs 9. maijā savus sekotājus sociālajā medijā "Facebook" aplaimoja ar apsveikumu tā sauktajā "Uzvaras dienā". Latvijas valstsvienībā 155 spēles aizvadījušais Kerčs ar līdzīgu saturu bija izcēlies arī citus gadus. Dažas stundas vēlāk 9. maija ieraksti no Kerča konta publiskās daļas pazuda.
Nepieņemamā rīcībā vainotā basketbola trenera Andra Steļmaha lieta ir rosinājusi sporta sabiedrībā diskusiju arī par emocionālo vardarbību bērnu un jauniešu sportā. Vairāki Latvijas Televīzijas uzrunātie jomas eksperti uzskata, ka ar to visvairāk grēko jauno sportistu vecāki.
Basketbola treneris Andris Steļmahs pēc vainošanas smagos nodarījumos un nepieņemamā rīcībā apgalvoja, ka kļuvis par upuri apmelošanas kampaņai, kuras iemesli viņam nav zināmi un izprotami. Steļmahs arī noliedza, ka savulaik būtu iesaistījies intīmās attiecībās ar savu audzēkni, kamēr viņa bijusi nepilngadīga. Trenera nepieņemamajai rīcībai netrūkst liecinieku, un vienlaikus viņam netrūkst arī atbalstītāju.
Pirms nedēļas Latviju satricināja publikācija sporta medijā MVP, vēstot par trenera Andra Steļmaha, iespējams, nepiedienīgām attiecībām ar bijušo audzēkni, kurai attiecību sākšanas brīdī bijuši vien 14 gadi. Notikumi ir nepilnus desmit gadus seni, bet to norisi apstiprinājušas arī citas Steļmaha bijušās audzēknes, viņu vecāki un citu komandu treneri.
Aizliegtu vielu klātbūtne konstatēta kādas nepilngadīgas vieglatlētes organismā "Arkādijas" sporta skolā, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) rīcībā esoša informācija. Sportistes rezultāti jau krietnu laika sprīdi šķita aizdomīgi vietējiem vieglatlētikas speciālistiem. Vieglatlētes identitāti LTV pagaidām neatklās.