Sporta ziņas

Baltijas volejbola līga. «RTU/Robežsardze Jūrmala» – VK «Biolars/Jelgava»

Sporta ziņas

Latvijas hokeja virslīga. Mogo/LSPA - HK Prizma/IHS. Toms Opelts

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāda ir sportistu atbildība nodokļu maksātāju priekšā?

Nepilnības valsts finansējuma pārraudzībā raisa jautājumu par sportista atbildību

Aktīvās sporta gaitas 2020.gadā noslēdza vairāki elites līmeņa Latvijas sportisti, viņu vidū titulētā svarcēlāja Rebeka Ibrahima, olimpiskais čempions Jānis Strenga un vēl viens bijušais bobslejists Helvijs Lūsis. Iemesli katram ir savi, taču tas nemaina faktu, ka tuvākajās olimpiskajās spēlēs nāksies iztikt bez vairākiem ilggadējiem Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) dalībniekiem, kuru gaitas sportā galvenokārt uzturēja nodokļu maksātāji ar konkrētu mērķi sekmēt Latvijas konkurētspēju olimpiskajās spēlēs. Tas raisa jautājumu, kāda ir LOV sportistu atbildība sabiedrībai.

ĪSUMĀ:

  • Latvijas sporta amatpersonas uzsver sportistu atbildību un parauga lomu sabiedrībā
  • Jautājumu par atbildību saasināja Rebekas Ibrahimas finansēšana laikā, kad sportiste praktiski vairs netrenējās
  • Sportistu pārraudzīšanā lielāku lomu paredz sporta veidu federācijām, kam rīcības iespējas gan būs ierobežotas

LOV valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka pirmā atbildība ir katram pret sevi un pret valsti kopumā, nesaistot to tikai ar atbalstu vai ar naudas daudzumu un citām saņemtajām materiālām lietām.

Par visā pasaulē ļoti svarīgu jautājumu Fogelis nosauca sportistu mentālo veselību. Viena lieta ir, ko valsts devusi sportistam karjeras laikā, bet ir arī jautājums, ko valsts ir gatava dot sportistam mirklī, kad viņa karjera beidzas un rodas milzīgas psiholoģiskas problēmas.

Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) ģenerālsekretārs Kārlis Lejnieks atgādināja, ka valsts atbalstu sportisti iegūst ar sasniegto rezultātu.

Nodokļu maksātāju naudu sportistos investē, lai būtu sasniegumi, bet tas nozīmē arī atbildību.

"Ja viņi [sportisti] tiek dotēti, viņos tiek investēts, tad viņiem ir jābūt atbildīgiem pret sabiedrību, viņiem ir jābūt kā piemēram," teica Lejnieks.

Īpašas diskusijas raisa Rebekas Ibrahimas jeb agrāk pazīstamas kā Koha piemērs. Sportiste par karjeras beigām oficiāli paziņoja augusta sākumā, taču faktiski to bija noslēgusi jau iepriekš. Vairākus mēnešus pirms paziņojuma par viņas sportiskajām gaitām informācija īsti nebija pat viņas treneriem, taču valsts finansējumu svarcēlāja turpināja saņemt līdz pat savam paziņojumam par karjeras beigām.

LOK ģenerālsekretārs Lejnieks uzsver sporta federāciju lomu sportistu gaitu pārraudzīšanā.

"Tas ir federācijas kompetencē un to mēs nākotnē redzam kā vēl lielāku instrumentu, ka par attiecīgo sporta veidu atbild konkrētā federācija, jo viņi ir kompetentāki nekā jebkurš darbinieks Latvijas Olimpiskajā komitejā vai Olimpiskajā vienībā [par to], kas reāli ar sportistu notiek ikdienā," teica Lejnieks.

Savukārt LOV valdes priekšsēdētājs Fogelis uzsvēra, ka sportists atšķirībā no citiem nevar doties uz sociālo dienestu ar slimības lapu un pateikt, ka trīs mēnešus darbosies rehabilitācijas režīmā.

Fogelis gan saskata, ka tuvākajā laikā, pateicoties arī Rebekai un citiem sportistiem, jautājums izkustēties no nulles punkta.

Rebekas Kohas finansējums LOV budžetā (eiro)

Gads Treniņu finansējums Medicīna Apdrošināšana Pabalsts
2020 7 200 (14 050*) 2 160 485 15 190 (26 040*)
2019 14 200 2 400 471 26 040
2018 15 604 2 400 430 26 040
2017 14 050 2 400 418 26 040
2016 8 150 1 800 352 8 280
2015 8 000 1 800 332 8 544
2014 2 900 840    
2013 1 600 840    
Kopā 71 704 14 640 2 488 110 134
Ar *apzīmēta plānotā summa, kas izmaksāta tikai daļēji

Rebekas Kohas panākumu kaldināšanā LOV astoņu gadu laikā ieguldīja nepilnus 200 tūkstošus eiro. Svarcēlājas rezultāti bija pasaules elites līmenī, tāpēc ieguldījumu pamatotību grūti apšaubīt. Taču mūsu Tokijas spēļu galvenās medaļu cerības aiziešana no sporta neilgi pirms paša atbildīgākā starta liek runāt ne tikai par LOV pienākumiem, bet arī tiesībām.

LOV valdes priekšsēdētājs Fogelis paskaidroja, ka līgums ar sportistu paredz noteiktus punktus, kad var atprasīt ieguldītos resursus. Viens no šādiem gadījumiem ir sportista diskvalifikācija par neatļautu vielu vai paņēmienu lietošanu. Vai arī sportists izdara kādas krimināli sodāmas lietas, kuru rezultātā vairs nevar sportot. "Protams, ir arī disciplīnas jautājumi, kuri tiek skatīti," piebilda Fogelis.

Pilnvērtīgu LOV reorganizāciju paredz īstenot pēc 2022. gada ziemas olimpiskajām spēlēm.

No 2022. gada sportistu uzraudzībā lielāku atbildību deleģēs federācijām, taču tām dažādu problēmu situāciju gadījumā nebūs tiesību pašrocīgi ieturēt sportistiem iezīmēto valsts finansējuma daļu, ko viņi saņem no LOV un Olimpiešu sociālā fonda.

"Ja būs pārkāpumi un tad, kad būs problēmas ar sportistiem, tad mēs attiecīgi risināsim," paskaidroja Lejnieks. "Šobrīd treniņu un sacensību darba nauda ir paredzēta sportistiem. Kad būs zināmas problēmas ar sportistiem, tad mēs attiecīgi risināsim."

Kā turpmāk izvairīties no tā, ka sportisti karjeru var turpināt vairs tikai formāli, lai vēl kādu brīdi turpinātu saņemt valsts finansējumu, ir jautājums, uz kuru atbilde sporta funkcionāriem būtu jārod jau tuvākajā laikā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt