ĪSUMĀ:
- Ar LOV reorganizēšanu LOK vēlas pārdalīt sporta finanšu resursus, ietaupīšana nav mērķis.
- Izglītības un zinātnes ministrija atbalsta rosinātās izmaiņas; tās gan neuzskata par līdz galam izstrādātām.
- Neolimpiskajiem sporta veidiem LOV pakalpojumi tāpat kā iepriekš būs pieejami par savu naudu.
- Sporta likums LOV pakalpojumus paredz labākajiem olimpiskajos sporta veidos, likumu mainīt neviens nesola.
- LOV reorganizācijas iespējamais mērķis – mazināt tās ilggadējā vadītāja Einara Fogeļa ietekmi Latvijas sportā
LOV kapitāla daļu vairākums pieder LOK, tāpat līdzīpašnieki ir Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) un Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmija (LSPA). LOK arī turpmāk administrēs vienības darbu, mazinot avotu skaitu, pa kuriem valsts finansējums nonāk līdz sportistam. LOV naudu turpmāk vairs nedalīs un funkcionēs tikai un vienīgi kā pakalpojumu sniedzēja.
Reorganizācijas mērķis, pēc Lejnieka teiktā, ir palielināt cilvēku skaitu, kas tieši strādā ar sportistiem.
"Nav runa par ietaupīšanu, runa ir par akcentu maiņu," sacīja Lejnieks. "Ja mēs pirms tam tērējām finanšu resursu dokumentu apstrādei, sekošanai līdzi un tā tālāk, tad šo pašu resursu es gribētu redzēt, ka mēs varam ieguldīt sportistos."
IZM reorganizāciju atbalsta, jo tā ļautu racionalizēt valsts finansējuma sadali. Vienlaikus ministrijai joprojām ir daudz neskaidrību par Olimpiskās vienības jauno modeli. IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs paskaidroja, ka
sistēma vēl nav līdz galam izstrādāta un LOK vēl ir jāpaveic nozīmīga darba daļa.
"Tur [LOV reorganizēšanā] galīgi vēl nav izstrādātas detaļas. Kā tas praktiski norisināsies, kāds būs šis mehānisms? Tur vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, tāpēc Olimpiskajai komitejai sistēma ir jāizstrādā, jāizstāsta sportistiem, jāizstāsta sporta federācijām, jāprezentē ministrijai un tad varēs dot gala akceptu šai sistēmas maiņai," uzsvēra Severs.
Kā vienu no reorganizācijas ieguvumiem LOK min durvju atvēršanu medicīnas pakalpojumu saņemšanai izcilākajiem neolimpisko sporta veidu pārstāvjiem un komandu sporta spēlēm. Patiesībā LOV pakalpojumi līdz šim ir bijuši pieejami visiem, arī ar sportu nesaistītiem cilvēkiem, tiesa gan – pašiem par to maksājot.
Reorganizācija neolimpisko un komandu sporta veidu pārstāvjiem nemainīs absolūti neko, jo par pakalpojumiem būs jāmaksā arī turpmāk.
Lejnieks gan klāstīja, ka par centra atvērtību publiski nekad iepriekš nav runāts. "Mēs redzam sasaisti ar neolimpiskajiem sportistiem, tas līdz šim nav bijis," sacīja LOK ģenerālsekretārs. "Es pats diezgan ilgi esmu bijis sportists, pēc tam federācijā [strādājis]. Pēdējo 15 gadu laikā tāds uzstādījums [par atbalstu neolimpiskajiem sportistiem] nevienā brīdī nav bijis."
IZM Sporta departamenta direktors Severs atgādināja, ka
saistošs ir spēkā esošais Sporta likums, kas paredz LOV darbību kā specializētai organizācijai, kura nodrošina olimpisko individuālo sportistu sagatavošanos un dalību olimpiskajās spēlēs un starptautiskās sacensībās,
bet ne neolimpiskajiem sporta veidiem un ne komandu sporta veidiem.
Latvijas Motosporta federācijas prezidents (LaMSF) Mārtiņš Lazdovskis uzskata, ka
par jauno piedāvājumu tā pašreizējā izskatā neolimpiskajos un sporta spēļu veidos drīzāk varētu apvainoties.
"Ja mēs šādā veidā to pasniegsim vienalga kuram neolimpisko sporta veidu sportistam vai komandu sporta spēļu sportistam, es domāju, šie cilvēki to uzskatīs par ņirgāšanos," paskaidroja Lazdovskis.
LaMSF prezidents LOV reorganizēšanu salīdzina ar Ļeņina ielas pārsaukšanu par Brīvības ielu laikā, kad Latvija atguva neatkarību. Viņaprāt, valsts atbalstītu elites sportistu vienībai nebūtu jāaprobežojas tikai un vienīgi ar olimpiskajām disciplīnām, kas nereti raisa mazāku rezonansi nekā atsevišķi individuālie sporta veidi un komandu sporta spēles.
Lazdovskis uzskata, ka motokrosista Paula Jonasa 6. vietu pasaules čempionātā motokrosā var pielīdzināt 6. vietai Pasaules kausa kopvērtējumā, piemēram, biatlonā. "Manuprāt, tas ir absolūti salīdzināmi," viņš piebilda.
Gan Severs, gan Lejnieks vārdos atbalsta ideju atvērt LOV arī citiem sportistiem, taču ne viens, ne otrs nemin konkrētus rīcības soļus un nepauž arī gatavību rosināt izmaiņas Sporta likumā.
Viena no kuluāru versijām ir, ka LOV reorganizācijas faktiskais mērķis varētu būt tās ilggadējā vadītāja Einara Fogeļa ietekmes mazināšana Latvijas sportā.
Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecina, ka LOV vārds tika locīts arī īsi pirms LOK prezidenta vēlēšanām jūlijā, kad aizkulisēs tika apspriests variants uzņēmuma valdi papildināt ar ilggadējo LOK prezidentu Aldonu Vrubļevski. Pagaidām SIA „Latvijas Olimpiskās vienība” vienīgais valdes loceklis ir Einars Fogelis, taču vienības kā uzņēmuma dienas ir skaitītas.
