No basketbola līdz beisbolam – IZM sarindo sporta veidus potenciālā prioritāšu rangā

Valsts budžeta naudas dalīšanā priekšroka paredzēta prioritārajiem sporta veidiem, kuru noteikšana līdz ar to ir kļuvusi par vēl nokaitētāku jautājumu. Par nozari atbildīgajā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) līdz gala lēmuma pieņemšanai vēl uzklausīs pieaicinātu ekspertu viedokli, taču zīmīgu ieskaitu sniedz arī izstrādātais darba variants. 

ĪSUMĀ:

  • Lai federācija pretendētu uz valsts finansējumu, tai būtu jāatbilst vismaz diviem no trim noteiktajiem mērķiem.
  • Daļa neolimpisko federāciju neatbilst ieejas kritērijiem iekļaušanai prioritāro sporta veidu rangā.
  • Arī atbilstība prasītajiem mērķiem vēl negarantētu federācijai valsts finansējumu.
  • Provizoriskajā sporta veidu rangā piemēroti 5 kritēriji – sasniegumi, masveidība, jauniešu dalība, pieejamība, vienlīdzība.
  • Sasniegumu rādītājā sporta veida nozīmību iecerēts rēķināt pēc punktiem par gūtajiem rezultātiem.
  • Masveidības rādītājā neplāno ieskaitīt brīvā laika sportotājus.
  • Jauniešu dalības devumu aprēķina pēc jauno sportistu skaita sporta veidā.
  • Pieejamību vērtē pēc iespējas katram nodarboties ar sporta veidu savā apkaimē.
  • Lai vērtētu katra sporta veida prestižu pasaulē, vēl nepieciešami pētījuma rezultāti.

Piedāvājumu prioritāro sporta veidu kritēriju noteikšanas metodikai izstrādāja nozares ministrijā darba grupā, summējot dažādus faktoru ar atšķirīgu tiem noteiktu svaru. Ļoti iespējams, ka gala versijā sporta veidu rangā vēl tiks ieviestas korekcijas, jo var tikt mainīts un papildināts vērtēšanas faktoru saraksts. 

Sākotnējais plāns nosaukt prioritāros sporta veidus jau oktobrī nav piepildījies, un vēl nepieciešams atrast uzņēmumu, kas veiks ārējo ekspertīzi un sniegs savu vērtējumu par, iespējams, nepieciešamajām izmaiņām.

Sarežģītais process prioritāšu noteikšanā varētu ieilgt arī līdz pavasarim,

bet skaidrs, ka pat teorētiski nav iespējams radīt sistēmu, kas ierobežotu valsts finanšu sadalīšanā pilnīgi visos iesaistītajos sporta veidos šķistu vienlīdz taisnīga un pieņemama.

Pirmkārt jau tāpēc, ka sporta veidi ļoti atšķiras pēc sacensību struktūras, izplatības pasaulē un iesaistīto dalībnieku skaita, kā arī komerciālās komponentes jeb iespējas dalībniekiem nopelnīt iztiku tikai ar neatkarīgu sportošanu. Tajā pašā laikā olimpiskajās spēlēs visas medaļas ir vienā svarā un izmērā neatkarīgi no sporta veida vai disciplīnas popularitātes, jo pasaulē labāko atlētu konkurencē vieta uz pjedestāla nav izcīnāma bez nežēlīga darba. 

Provizoriskais sporta veidu rangs (1.-22.vieta)

Ar * apzīmēti sporta veidi, kas neatbilst ieejas kritērijiem iekļaušanai rangā

Klikšķiniet, lai palielinātu!

IZM sporta veida prioritāti provizoriski aprēķinājusi pēc piecu rādītāju summas, lielāko īpatsvaru atvēlot sasniegumiem (30%) un masveidībai (30%), kam seko jauniešu dalība (20%), pieejamība (15%) un vienlīdzība (5%). Tas provizoriskā ranga virsotnē ierindots basketbolu, kam seko volejbols, vieglatlētika un florbols, kā arī hokejs. Tālāk jau ir sarežģītāk, jo

uzreiz aiz pirmā piecinieka seko dambrete un sporta dejas,

kas arī ir vienlīdz respektējami sporta veidi, tomēr liek aizdomāties par prioritāšu noteikšanas mērķiem.

Provizoriskais sporta veidu rangs (23.–44.vieta) 

Klikšķiniet, lai palielinātu!

Tādēļ IZM iecerējusi, ka federācijai, lai pretendētu uz valsts finansējumu, ir jāatbilst diviem no trim noteiktajiem mērķiem:

  • Olimpiskā medaļa
  • Masveidība Latvijā
  • Nozīmīgums – pasaules slava un Latvijas lepnums

Olimpiskie sporta veidi visi atzīti par atbilstošiem pirmajam mērķim – olimpiskās medaļas izcīnīšanai,

bet sporta veida masveidību Latvijā raksturo vismaz tūkstoš aktīvu un reģistrētu sportistu. Savukārt nozīmīguma aspektu vērtēs pēc pētījuma rezultātiem, apkopojot pasaulē populārākos sporta veidus dažādos griezumos. 

Provizoriskais sporta veidu rangs (45.–66.vieta)

Klikšķiniet, lai palielinātu!

Daļu neolimpisko sporta veidu federāciju IZM potenciālajā rangā iekļāva ar piebildi, ka pēc subjektīva provizorisko rezultātu izvērtējuma tās neatbilst ieejas kritērijiem jeb vismaz diviem no trim valsts noteiktajiem mērķiem.

Arī atbilstība diviem no trim mērķiem vēl nenozīmēšot garantiju valsts finansējumam.

Sasniegumu rādītāju iecerēts rēķināt pēc punktiem par gūtajiem rezultātiem, piemērojot koeficientus par prestižu pasaulē un interesi Latvijā. Komandu sporta veidos attiecīgā rādītāja lomu pildītu vieta pasaules rangā, rēķinot procentuālo rādītāju pret kopējo komandu skaitu. Turklāt vīriešu un sieviešu izlasēm ņemtu vidējo rādītāju, bet gadījumā, ja valsti pārstāv tikai viena dzimuma komanda, tiktu piemērots koeficients 0,5. Par sasniegumu uzskatītu tikai vietu ranga pirmajā pusē. 

Provizoriskais sporta veidu rangs (67.–88.vieta)

Klikšķiniet, lai palielinātu!

Individuālajos sporta veidos punktu summu par sasniegumiem federācijai aprēķinātu pēc trijiem labākajiem rezultātiem gan jauniešu gan pieaugušo konkurencē, piemērojot kritēriju tabulas.

Rezultātu kritēriju tabula paredz piešķirt atšķirīgu punktu skaitu par sasniegumiem dažādās augsta līmeņa sacensībās –

pieaugušajiem olimpiskajās un paralimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos, Pasaules un Eiropas kausa kopvērtējumā, kā arī Eiropas spēlēs un pasaules universiādē. Līdzīga vērtējuma skala ir arī jaunatnes sporta sacensību dalībniekiem.

Klikšķiniet, lai palielinātu!

Sporta veidos, kur nenotiek pasaules čempionāts, analoģisku punktu skaitu piešķirtu par sasniegumiem citās augsta līmeņa sacensībās.

Vairāki Latvijas Televīzijas apjautātie eksperti jau iepriekš atzina, ka pirms prioritāro sporta veidu nosaukšanas ir svarīgi definēt valsts mērķus sportā. Izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska intervijā Latvijas Televīzijai atzina, ka svarīgs arguments ir izcilība un olimpiskās medaļas. Tajā pašā laikā vērtējuma rādītājos tikpat augsts īpatsvars ir masveidībai un daudz neatpaliek arī jauniešu iesaistīšana un pieejamība, kas šajā gadījumā nozīmē iespēju ar attiecīgo sporta veidu nodarboties tuvākajā apkaimē. Ministres ieskatā, Latvijā varētu būt līdz 30 prioritārajiem sporta veidiem.

Vērtējot prestižu pasaulē, sporta veidus grupētu pēc starptautiskās rezonanses medijos un sekotāju skaita pasaulē dažādās platformās.

Lai iegūtu pilnvērtīgu un objektīvu rādītāju, IZM uzsver nepieciešamību veikt attiecīgu pētījumu

Savukārt interesi par sporta veidu un tā rezonansi Latvijā noteiktu pēc popularitātes, TV reitingiem un sekotāju skaita. Kā informācijas bāzi IZM izmantoja sportamarketings.lv datus par uzskaitītajiem 55 sporta veidiem vai to grupām. Mārketinga pētījumā neiekļautie sporta veidi attiecīgajā rādītājā nopelna nulli. 

Jauniešu dalības devumu aprēķina pēc jauno sportistu skaita, 1000 bērnu iesaistīšanos nosakot par atbilstošu 80% rādītājam. Savukārt

masveidības rādītājā paredzēts ieskaitīt tikai atlētus, kas trenējās profesionālu treneru vadībā un pārstāv sporta klubus, nevis masu sporta pasākumu dalībniekus. 

Nespēlējot paslēpes, ir skaidrs, ka pēc summārā vērtējuma tādi Latvijai olimpiskajām medaļām bagāti sporta veidi kā bobslejs un skeletons prioritāšu ranga virsotnei nevar pat pietuvoties un provizoriski ierindojas ceturtā desmita vidū. Iespējams, tādēļ ministrijā plāno izstrādāt atbalsta modeli izcilniekiem, kuri nepārstāvēs oficiāli prioritārus sporta veidus, bet pārskatāmas sistēmas radīšanu tas tikai sarežģītu. 

Ziemas sportā Latvijai visas olimpiskās medaļas ir gūtas ledusrenes sporta veidos, kas atspoguļojas arī labāko individuālo sportistu sagatavošanai radītās Latvijas Olimpiskās vienības (LOV) sastāvā. Spēcīgākajā A sastāvā tikai četri no 22 sportistiem nepārstāv bobsleju, skeletonu vai kamaniņu sportu. 

Pēdējās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs Latvijai ir piecas medaļas – divas no tām zelta, kas abas izcīnītas BMX riteņbraukšanā, tātad sporta veidā, kas potenciālajā prioritāšu rangā nav TOP 40.

Pat pieņemot, ka viss plūst un mainās, risināms jautājums būs prioritāro sporta veidu saraksta atjaunošanas cikliskums. Vismaz daļā sporta veidu nonākšanai elitē nepieciešams 10 gadu minimums, tātad ar diviem olimpiskajiem cikliem nepietiek un prioritāri apstākļi nepieciešami ilgtermiņā. 

Ļoti iespējams, ka prioritāšu ranga aprēķina modeli papildinās vēl vairāki kritēriji, līdz ar to izmainot pašreizējo vietu sadalījumu. Sarežģīts varētu būt uzdevums ''Excel'' tabulā iekļaut rādītāju, ko būtiski ietekmē subjektīvā uztvere. Pietiek atcerēties orientēšanās iebalsošanu par Latvijā gada populārāko sporta veidu – dalībnieku un skatītāju uzskats par popularitāti ir ļoti atšķirīgs. 

IZM kritēriju sarakstā ir iekļauti vairāki rādītāji, kas nav izmantoti pašreizējā provizoriskā sporta veidu ranga veidošanā.

Piemēram, sporta veida nākotnes potenciāls, ko aprēķina pēc jauniešu un junioru sasniegumiem. Vēl viens rādītājs ir sporta veida federācijas sarīkoto sacensību skaits – vērtējuma punktu maksimumu kritērija uzskaites gadījumā varēs saņemt par vismaz 50 sacīkstēm gadā jauniešiem un pieaugušajiem. 

Ja vērtējuma rādītājus papildinās rentabilitāte, aprēķinās valsts vidējās izmaksas viena augstas klases sportista sagatavošanai attiecīgajā sporta veidā. Summai pārsniedzot 250 000 eiro, ieskaitītu nulli punktu, bet maksimumu nodrošinātu izmaksas, kas mazākas par 15 000 eiro. Izmaksās ieskaitītu valsts ieguldītos līdzekļus sporta veidā pēdējos divos gados, tostarp pasākumiem, sporta skolām, LOV un citiem. 

Vienlīdzības kritērijā svarīga būtu ne tikai abu dzimumu iesaistīšana, bet cilvēku ar invaliditāti dalība adaptētā sporta veidā.

Arī pēc prioritāro sporta veidu noteikšanas diskusijas par izvēlēto kritēriju piemērotību un uzskaites pamatotību turpināsies, tomēr ikvienai sporta sabiedrības daļai tomēr būtu svarīgi paust savu viedokli pirms gala lēmuma pieņemšanas. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti