Sporta ziņas

Minirallijs «Latvija 2020»

Sporta ziņas

Latvijas-Igaunijas basketbola līga. BK «Ogre» – BK «Liepāja». Kaspars Bērziņš

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Ledus halles bankrota priekšā

Pēc ierobežojumu noteikšanas privātās ledus halles negūst ienākumus, tuvojas bankrotam

Valdības noteiktie pulcēšanās ierobežojumi ir sāpīgi skāruši sporta nozari – grupu treniņi un sacensības iekštelpās atļauti vien augstāko līgu sportistiem, bet liegti bērniem un jauniešiem, kā arī amatieriem. Tieši amatieri ir sporta sistēmas mugurkauls, kas no savas kabatas uztur gan bērnu un jauniešu, gan profesionālo sportu, un smagākajā situācijā nonākuši privāto ledus haļļu uzturētāji.

ĪSUMĀ:

  • Ledus halles dīkstāvē ir nepateicīgākā situācijā augsto uzturēšanas izmaksu dēļ.
  • Privāto ledus haļļu īpašniekiem iespējas saņemt atbalstu ir vismazākās.
  • Ledus haļļu aizvēršanās un neskaidrā nākotne apdraudētu Latvijas hokeja perspektīvas.
  • Amatieru sporta organizatori uzsver brīvā laika sportotāju nozīmi infrastruktūras finansēšanā.
  • Veselības ministrijā sarunas par ierobežojumu izbeigšanu uzskata par ļoti priekšlaicīgām.

Amatieru sporta organizators Jānis Puriņš sarunā ar Latvijas Televīziju uzsvēra tautas sporta nozīmību visas pārējās sporta nozares dzīvotspējā. Sporta entuziastus satrauc, vai pēc ierobežojumu mīkstināšanas būs halles, kas atkal atvērs durvis, un vai tur būs ledus, uz kā slidot.

Vissmagākajā situācijā pēc ierobežojumu ieviešanas ir nonākušas ledus halles, jo saldēšanas iekārtu dēļ tām ir lielākas uzturēšanas izmaksas nekā citiem sporta objektiem.

Ledus haļļu asociācijas priekšsēdētājs Ēriks Miļuns paskaidroja, ka, neizmantojot dušas, optimizēt izdodas tikai 5-7% izmaksu, bet pārējās paliek nemainīgas. Vissarežģītāk ir hallēm, kas neietilpst olimpiskajos centros un nav pašvaldību pārraudzībā, bet ir privāto investoru būvētas un uzturētas.

Lai septiņas līdz astoņas halles nomaksātu visus rēķinus, tām pietrūkst 220–250 tūkstošu eiro, un par peļņu nemaz nav runa, paskaidroja Miļuns. Viņš uzskata, ka hokeja nākotne Latvijā ir apdraudēta, jo

pavisam drīz var iestāties situācija, ka ledus halles kļūs par lielu deficītu.

"Mēs ar haļļu vadītājiem runājam - ja tas [ierobežošana] nebeidzas 6. novembrī, tad halles varētu sākt aizvērties un pēc tam varbūt var atvērties, var neatvērties. Nezinām kad," teica Miļuns.

Savukārt Puriņš uzsvēra, ka tieši amatieri ir sabiedrības daļa, kura savus bērnus ved trenēties un rāda aktīva dzīvesveida piemēru. "Tā hokejam, basketbolam, futbolam un sabiedrībai kopumā veidojas nākamā sportiskā paaudze," sacīja Puriņš. "Ja atņemam amatieru sadaļu, kura ne visām federācijām interesē, jo tie taču esot džeki, kuri tikai aiziet padzert alu, tad sabrūk sporta struktūra kā tāda."

Amatieru basketbola organizators Krišs Rauska teica, ka

amatieru sportu ir ierasts uzskatīt par riskantu un finansiāli maznozīmīgu, tādēļ ar to nerēķinās. 

"Jūs nenesat pietiekami daudz naudas, esat pietiekami riskanti, līdz ar to nav jūs jāpatur, bet visus bārus un restorānus mēs turpinām darbināt, lai tie strādā un kustina ekonomiku," atšķirīgo pieeju dažādām nozarēm raksturoja Rauska. "Es nesaku, ka tas ir nepareizi, bet tas mums visiem rada neizpratni. Kāpēc augstākās līgas var spēlēt, bet jaunieši – nevar? Ir tik daudz lietu, ko valdība nespēj ar mums komunicēt un pateikt, kāpēc pieņēma tādus lēmumus un [nevaicā], ko mēs ieteiktu. Nav jau dialogs."

Iespējams, dialogs izveidosies otrdien, kad amatieru sporta rīkotāji tiksies ar Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM), Veselības ministrijas un Slimību profilakses un kontroles centra pārstāvjiem. Pagaidām gan nekas neliecina, ka ierobežojumi varētu tikt pārskatīti pirms to termiņa beigām 6. novembrī.

Veselības ministrijas pārstāve Santa Līviņa atgādināja, ka 

epidemioloģiskā situācija dienu no dienas pasliktinās, tādēļ kādu brīdi jāmēģina dzīvot savos sociālajos burbuļos.

Tas nozīmē sašaurināt savu kontaktu loku.

Amatieru basketbola organizators Rauska gan piebilst, ka aizvērtu sporta zāļu dēļ cilvēki dosies uz citām vietām un lielāka kļūs, piemēram, tirdzniecības centru apmeklētība. "Tie cilvēki nesēdēs mājās, viņi meklēs alternatīvas, bet alternatīvu būs kļuvis mazāk, jo visas sporta zāles būs aizvērušās," viņš teica. 

Sporta nozares pārstāvji norāda, ka

trīs nedēļu dīkstāve tālejošas sekas neradīs, ja vien ierobežojumu termiņš netiek pagarināts.

Tikmēr Veselības ministrija vēl nav gatava prognozēt nākotni. Ierobežojumu efektivitāti var vērtēt ne ātrāk kā pēc divām nedēļām, tādēļ ir ļoti pāragri runāt par nākotni, teica Līviņa.

Latvijas Televīzijas aptaujātie eksperti kā ilgtermiņa sekas šādai dīkstāvei saskata vēl lielāku sporta infrastruktūras deficītu. Vairāki esošie objekti drīzumā var beigt pastāvēt, bet uz jaunu atvēršanu privātie investori turpmāk būs vēl grūtāk pierunājami, it sevišķi attiecībā uz ledus hallēm.

KONTEKSTS:

Cīņā pret Covid-19 ieviestie ierobežojumi paredz iespēju grupās trenēties tikai āra apstākļos, bet neizmantojot ģērbtuves, kā arī individuāli vai attālināti. Grupā drīkst būt līdz 30 cilvēkiem, ieskaitot treneri. Individuāli treniņi ir atļauti vienam audzēknim ar vienu treneri. Sporta skolām IZM iesaka āra vai attālinātus treniņus.

Bez ierobežojumiem treniņus var turpināt pieaugušo Latvijas izlases sportisti gan telpās, gan ārpus tām, kā arī Latvijas Olimpiskās vienības un Paralimpiskās vienības dalībnieki. Nav ierobežojumu arī augstāko līgu pieaugušo komandām sporta spēlēs. Nepilngadīgie komandu dalībnieki drīkst trenēties ārpus telpām vai individuāli. 

Sporta pasākumi no 17. oktobra līdz 6. novembrim ir aizliegti, izņemot stingri reglamentētas starptautiskas sacensības, kas ir starptautisko federāciju kalendāros un kur rīkotājiem ir noteikts ievērot papildu drošības prasības. Drīkst notikt arī sacensības sporta spēļu veidos augstākajā līgā pieaugušajiem. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sports
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt