Sporta ziņas

Latvijas hokeja virslīga. Zemgale/LLU - Prizma

Sporta ziņas

Aldons Vrubļevskis no SOK saņem apbalvojumu

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Kāda ir sportistu atbildība nodokļu maksātāju priekšā?

No naudas balvām sportā atteikties negrasās, plāno ieviest jaunus prēmēšanas noteikumus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Ministru kabineta īstenotā naudas balvu sadale par izciliem sasniegumiem sportā ik gadu raisa lielu ažiotāžu. Iemesls tai ir plašais sportistu spektrs, kas, valdības ieskatā, ir guvis izcilus panākumus. Pērn izcilnieku saraksts bija izstiepies uz trīspadsmit A4 lapām, tiesa, sistēmas maiņai plāno izstrādāt jaunus noteikumus.

ĪSUMĀ:

  • Pašreizējie noteikumi paredz naudas balvu par sasniegumiem praktiski jebkurā atzītā sporta veidā.
  • Nav piepildījušies līdzšinējie solījumi prēmēšanas sistēmu valstī mainīt.
  • Jauni prēmēšanas noteikumi palīdzētu valstij izvairīties no juridiskiem strīdiem ar neapmierinātajām federācijām.
  • Valsts budžetā prēmijām papildus meklēs 250 000 eiro.
  • Nozares lietpratēji par iespējamu risinājumu uzskata arī pilnīgu atteikšanos no prēmēšanas.

Naudas balvas ir izmaksātas ne tikai par sasniegumiem olimpiskajos sporta veidos, bet arī par pasaules virsotņu iekarošanu spiningošanā no laivas, dronu lidināšanā, bridžā, biljardā un daudzās citās diskutablās disciplīnās.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs atzīst, ka izcila sasnieguma jēdziens daļēji ir nonivelēts, lai gan likums tikai par tādiem dod tiesības piešķirt naudas balvas. Šobrīd lielāku vai mazāku naudas balvu var piešķirt faktiski par katru sasniegumu katrā sporta veidā, kas Latvijā ir atzīts, ja sacensībās piedalās vismaz 10 sportisti no 10 valstīm, paskaidroja valsts augstākais sporta ierēdnis.

Sporta menedžeris Raimonds Zeps saskata, ka sporta veidu federāciju skaits ir pieaudzis, bet

pirms kritēriju izmainīšanas jāsaprot, kādēļ prēmijas būtu jāpiešķir.

Ja piešķir sportistiem, tad var jautāt, kādēļ nepiešķīra "Prāta vētrai" par plašu turneju ārpus Latvijas, uzsvēra Zeps.

Savukārt sporta menedžeris Edgars Buļs uzskata, ka, vērtējot pēc atlētisma, režīma un diētas prasībām, spiningotāji vai, piemēram, lidmodelisti var atļauties lielākas vaļības. "Varbūt arī šautriņu mešanā mums sportisti par kādām augstām vietām ir jāapbalvo? Visu cieņu arī šautriņu metējiem, bet nu tomēr kaut kādai sajēgai būtu jābūt valsts augstākajām amatpersonām," neapmierinātību ar pašreizējo sistēmu pauda Buļs.

Valsts amatpersonas jau pērn solīja, ka apbalvošanas sistēma tiks būtiski mainīta, bet tas nav noticis.

Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa padomnieks Jānis Upenieks atbildēt uz Latvijas Televīzijas jautājumiem atteicās. Tikmēr Sporta departamenta direktors Severs sola, ka pārmaiņas tiks īstenotas nākamgad. Valdība tās uzdevusi izstrādāt līdz pavasarim. Kā vienu no argumentiem sistēmas maiņai Severs nosauca valsts zaudētās tiesvedības juridiskos strīdos ar sporta organizācijām.

"Ir atsevišķas sporta organizācijas, kas uzskata, ka piešķirtā naudas balva ir nesalīdzinoši zema, salīdzinot ar citiem sporta veidiem." paskaidroja Severs. "Un tie, kuriem valdība naudas balvu nepiešķīra, uzskata, ka būtu jāpiešķir."

Severs gan norāda, ka

naudas balvu piešķiršanu nav plānots atcelt, tomēr apbalvojamo sportistu loks 2020. gadā ievērojami saruks.

Pērn sportistu apbalvošanai Ministru kabinets novirzīja vairāk nekā miljonu eiro. Valsts sporta budžetā 2020. gadā naudas balvām paredzēti nepilni 43 tūkstoši eiro, ar ko nepietiek pat viena kamaniņu sporta apbalvošanai. Tāpēc valsts budžetā tiks meklēts papildu finansējums apmēram 250 000 eiro. 

Situāciju par vēl īpatnējāku padara fakts, ka, piemēram, Maira Brieža paveiktais boksa ringā Ministru kabineta noteikumu ieskatā nav uzskatāms par izcilu sasniegumu. Šajos noteikumos neiekļaujas arī tenisistu iespētais "Grand Slam" turnīros vai sporta spēļu meistaru potenciālās uzvaras NBA un NHL čempionātos.

Sporta sabiedrībā arvien lielāku atsaucību izpelnās viedoklis, ka naudas balvas par izciliem sasniegumiem būtu jāatceļ pavisam,

jo pašu izcilāko sasniegumu autoriem šīs naudas balvas nav aktuālas, bet viņu ignorēšana un citu sportistu prēmēšana automātiski veido kāzusu. Turklāt valsts nodrošinātie olimpisko disciplīnu sportisti atrašanos Latvijas Olimpiskajā vienībā nopelna tieši ar sezonas labākajiem rezultātiem, tāpēc šobrīd sanāk, ka par tiem tiek atalgoti dubultīgi. 

Naudas balvu atcelšanu par iespējamu risinājumu uzskata Buļs. "Mētāties ar to naudu apkārt [nevajadzētu], domāju, šobrīd ir daudz svarīgāku lietu, kur ieguldīt naudu. Sporta infrastruktūrā, piemēram," sacīja Buļs.

Savukārt Zeps saskata, ka naudas balvu atcelšana varētu mazināt interesi par dalību mazākos sporta veidos ar relatīvi nelielu konkurenci, kur ir nodrošināts valsts finansējums un valsts maksātas nelielas algas. 

Naudas balvu budžetam 2020. gadā un to saņēmēju aprisēm skaidrākām vajadzētu būt pēc 3. decembrī paredzētās Nacionālās sporta padomes sēdes.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti