Latvijas hokeja izlase 2001. gada pavasarī spēkojās pasaules čempionātā Ķelnē. Latvijas žurnālisti valstsvienību pirms čempionāta nodēvēja par Sapņu komandu, jo pirmoreiz ierindā bija pieci spēlētāji ar pierakstu Nacionālajā hokeja līgā (NHL).
Autora ziņas
Marta sākumā plašu rezonansi izpelnījās Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) lēmums apturēt ikmēneša pabalstus trim sportistiem – riteņbraucējiem Tomam Skujiņam un Kristam Neilandam, kā arī tenisistei Aļonai Ostapenko. Iemesls nu jau atceltajai pabalstu apturēšanai bija dalība vienās sacensībās ar Krievijas un Baltkrievijas sportistiem, kuri startē zem neitrāla karoga.
Regbija valstsvienības grožus 2000. gadā pārņēma bijušais Latvijas izlases kapteinis Vladimirs Ņikonovs. Kvalifikācijas ciklu 2003. gada Pasaules kausa finālturnīram Latvija sāka ar trim uzvarām pēc kārtas, tai skaitā Lāčplēša dienā, 2000. gada 11. novembrī, savā laukumā pret Austriju. Līdz finālturnīram aizsniegties gan neizdevās.
Divus mēnešus pirms pasaules hokeja čempionāta starta valsts joprojām nav pieņēmusi lēmumu par turnīra atbalstīšanu ar budžeta līdzekļiem. Potenciāli vairākums Saeimā sliecas finansiāli atbalstīt turnīra norisi Rīgā, tomēr savu viedokli vēl nav paudusi "Jaunā Vienotība", tādēļ uzskatīt jautājumu par izšķirtu ir priekšlaicīgi.
Latvijas Televīzijas raidījums "100% sporta apskats" 2000. gadā uz apjomīgu interviju bija aicinājis biatlonistu Jēkabu Nākumu. Tobrīd Latvijas biatlonā spilgtu panākumu netrūka, un daļu no tiem kaldināja arī Nākums, kurš bijis gan Eiropas čempiona godā, gan sasniedzis 5. vietu sprinta disciplīnā Nagano olimpiskajās spēlēs.
Distanču slēpotājs Indulis Bikše 2022. gadā bija kvalificējies Pekinas ziemas olimpiskajām spēlēm, tomēr īsi pirms delegācijas došanās ceļā Latvijas Slēpošanas federācija (LSF) Bikšes kandidatūru atsauca. Centienos piedzīt kompensāciju Bikše vēlāk tiesā vērsās ne tikai pret LSF, bet arī Latvijas Olimpisko komiteju (LOK), kas apstiprina dalībnieku sastāvu.
"Ventspils naftas" volejbola komanda 1997. gadā startēja Eiropas prestižākajās klubu volejbola sacensībās. Komanda tika izveidota 90. gadu vidū, mājās sasaucot Eiropā spēlējošos Latvijas volejbola izlases līderus.
Pasaules čempionātu hokejā maijā uzņems Somijas pilsēta Tampere un Rīga. Līdz turnīra sākumam atlikuši divarpus mēneši, un vietējie organizatori Latvijā arvien cer sagaidīt valsts līdzfinansējumu, kas gan pieteikuma brīdī netika ne lūgts, nedz oficiāli apsolīts.
Kad Latvijas izlase 2001. gadā bija soļa attālumā no atgriešanās Eiropas čempionāta finālturnīrā, Latvijas Televīzija apkopoja novērojumus un secinājumus par grozabumbas attīstības tendencēm. Ar šodienas skatu var secināt, ka basketbols Latvijā gan vīriešu, gan sieviešu līmenī spēris plašus soļus uz priekšu, tomēr atsevišķas problēmas palikušas nemainīgas.
Izglītības un zinātnes ministres Andas Čakšas ("Jaunā Vienotība") iecere ierobežot Latvijas sportistus, kuri turpina piedalīties vienās sacensībās ar krievu un baltkrievu sāncenšiem, būtu vērsta pret augstāko meistarības līmeni sasniegušajiem pašmāju atlētiem. Konstitucionālo tiesību eksperts Jānis Sarāns uzskata, ka šāda rīcība varētu būt nesamērīga.
Pasaules čempionāts hokejā 2004. gadā sākās ar skandālu Latvijas izlasē. Nacionālajā hokeja līgā (NHL) spēlējošais Sandis Ozoliņš bija apsolījis doties palīgā valstsvienībai un sagaidīt komandu čempionāta norises vietā Prāgā. Izlase ieradās, bet Ozoliņa nebija.
Latvijas Televīzijas "Sporta studijā" 2004. gadā viesojās bobsleja treneris Sandis Prūsis. Tā bija Prūsim pirmā sezona pēc pilota karjeras beigām, un to viņš aizvadīja kā treneris Itālijas izlasē.
Laiki mainās, bet problēmas paliek nemainīgas – šo parunu droši var attiecināt uz Latvijas sportu. 2023. gada sākumā sporta funkcionāri un par sportu atbildīgās valsts amatpersonas aktīvi diskutē gan par jauna Sporta likuma izstrādi, gan prioritāšu noteikšanu, bet Latvijas Televīzijas sižets par 2001. gadā notikušo sporta kongresu liek secināt, ka arī pirms vairāk nekā 20 gadiem dienaskārtība Latvijas sporta druvā bija tāda pati.
Postošā konfliktā pašmāju biatlonā trīs sportisti zaudēja iespēju trenēties Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paspārnē, līdz ar to pakļaujot riskam viņu karjeru profesionālā līmenī, jo solījumi vietā atrast atbalstu policijas sportā arvien nav materializējušies.
Perspektīvajam sportistam Renāram Birkentālam sezonas sākumu izjauca kašķēšanās Latvijas biatlona vidē, 23 gadus veco atlētu atstājot bez trenera un iespējas startēt pirmajā Pasaules kausa posmā. Birkentāls sarunā ar Latvijas Televīziju atzina, ka pēc biatlona palikšanas bez Nacionālo bruņoto spēku (NBS) atbalsta vēl ir nepieciešams rast finanses ikdienas vajadzību segšanai, lai paliktu profesionālajā sportā un tiektos uz mērķi startēt 2026. gada ziemas olimpiskajās spēlēs.
Vairāki nozīmīgi sporta nozares dalībnieki janvārī atklātā vēstulē prasīja nodrošināt valsts atbalstu krasi pieaugušo energoizmaksu dēļ un piedāvāja vairākus iespējamos risinājumus, kas gan varētu tikt ieviesti ne agrāk kā 2024. gadā. Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas (LVFA), Tenisa savienības un Ledus haļļu asociācijas paspārnē ir apvienojusies lauvas tiesa visu privāto sporta infrastruktūras īpašnieku.
Patrīcija Eiduka jau vairākas sezonas pārraksta Latvijas distanču slēpošanas vēsturi, un viņas rezultātu kāpums ir nebijusi situācija atjaunotās Latvijas vēsturē, kas vedina uzdot vairākus jautājumus par iekļaušanos sporta atbalsta sistēmā.
Neilgi pirms gadumijas plašu rezonansi izraisīja valsts akciju sabiedrības "Latvijas Valsts meži" (LVM) plānotie ziedojumi sporta nozarei, kur nepilnus četrus miljonus eiro būtu sadalījis ļoti šaurs sporta organizāciju loks. Valdības lēmums atcelt LVM ziedojumus nozīmē, ka tiks palielināts valsts sporta budžets, bet pieauguma dalīšanas principi vēl nav noteikti.
Treneris Māris Čakars arī pēc domstarpībām ar Latvijas Biatlona federāciju (LBF) ir gatavs sēsties pie viena galda, lai kopīgi rastu labākos risinājumus sporta veida attīstībai. Čakars sarunā ar Latvijas Televīziju apgalvoja, ka sazvērestību pret sevi nejūt, lai arī tik daudzi biatlona sabiedrībā nostājas pret viņu, un domstarpību dēļ biatlons vairs nebūs pārstāvēts Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Sporta klubā.
Biatlona sezona rit pilnā sparā, taču sporta veidā neizpaliek arī aizkulišu ķīviņi. Dažādu nesaskaņu dēļ vairākiem Latvijas biatlonistiem nācās izlaist pirmo Pasaules kausa posmu un komandā vērojama sašķeltība. Latvijas Biatlona federācijas prezidents Kaspars Sakniņš sarunā ar Latvijas Televīzijas "Sporta studiju" pastāstīja, kas strīdi nav tikko kā radušies, bet perspektīvā jācenšas attīstīt jaunus izlases līderus.
Latvijas Televīzijas rubrikas "Kas jāmaina Latvijas sportā?" radošā komanda iekšējā balsojumā noteica 2022. gadā piecus nozīmīgākos atspoguļotos tematus. TOP5 noslēdza Latvijas hokejā novērotā vairāku spēlētāju un treneru kāre pēc rubļiem arī Krievijas izraisītā kara laikā, bet visaugstāk tika ierindota sportistu mentālās veselības jautājuma aktualizēšana.
Latvija pēdējos 10 gados ir samaksājusi vairāk nekā 15 miljonus eiro naudas balvās par izciliem sasniegumiem sportā. Dāsnas prēmijas no valsts budžeta saņem ne tikai sportisti un viņu treneri, bet arī atsevišķu sporta federāciju darbinieki, raisot jautājumu, vai metode, kā nosaka izcilību Latvijas sportā, ir pareiza.
Plašu rezonansi iemantoja valstij piederošā uzņēmuma "Latvijas Valsts meži" (LVM) dāsnais ziedojums sporta nozarei – 3,7 miljonus eiro sadalīs dažādām sporta organizācijām. Piecas vadošās struktūras sadalīs 2,2 miljonus eiro, bet sadalījums nešķiet godīgs Latvijas Paralimpiskajai komitejai.
Pasaules kauss futbolā ir četrgades lielākais un visplašāk apspriestais sporta notikums, it sevišķi 2022. gadā, kad tas notiek Katarā, raisot ļoti daudz pārdomu par morāles aspektiem. Taču tie nereti atkāpjas ēnā, kad runa ir par praktiskiem ieguvumiem. Veiksmīga finālturnīra norise ļauj pie lielākas naudas tikt visiem, tai skaitā Latvijas Futbola federācijai (LFF).
Mārupes novadā savulaik netika izmantotas iespējas jauniešu iesaistīšanā sportā, ko varētu veicināt ar augstākām prasībām sporta dzīves vadītājiem un labu treneru piesaistīšanu. Arī pašlaik situācija nav uzlabojusies, ko apliecina Latvijas Televīzijas (LTV) sižets par vecāku domstarpībām ar pašvaldību par BMX treniņu organizēšanu, LTV pastāstīja Andris Vitauts Kļaviņš, kurš ilgus gadus strādājis par treneri Mārupes pagastā.
Jau ilgāku laiku Mārupē domstarpības ieskauj jauniešu BMX sporta apguvi – jauno braucēju vecāki vēlas, lai pašvaldība akreditētu profesionālās ievirzes programmu vai dibinātu sporta skolu. Jauno sportistu attīstībai ir izveidotas interešu izglītības programmas jeb tā saucamie pulciņi, līdz ar to secen iet valsts dotācijas treneru algām, kas pienāktos profesionālās ievirzes jeb sporta skolu grupām.
Bērnu sportā aktuāls jautājums ir par vecāku ambīciju salāgošanu ar savu atvašu vēlmēm un vajadzībām, ķīlnieka pozīcijā nenostādot trenerus. Sporta psiholoģe Jurita Smiltiņa ir novērojusi, ka Latvijā pārāk liela ir koncentrēšanās uz rezultātu, nevis procesa baudīšanu, kas bērnu sportā būtu uzskatāma par svarīgāku.
Plašu rezonansi iemantojis tiesas spriedums par morālās kompensācijas piedziņu – nepareizas jaunā hokejista trenēšanas un nepietiekamas veselības kontroles dēļ 40 000 eiro solidāri piedzīti no trenera Vjačeslava Nazarova, viņa pārstāvētā sporta klubs "Stars" un Veselības ministrijas. 1985. gadā dzimušais hokejists pirms 20 gadiem piedzīvoja klīnisko nāvi un kļuva par otrās grupas invalīdu.
Ar troksni karjeru noslēgusi mākslas vingrošanā Latviju pārstāvējusī Jeļizaveta Polstjanaja. Nevēlēšanās atteikties no dubultpilsonības ar Krieviju atstāja viņu bez valsts finansējuma, un iepriekš Latvijas pasi par īpašiem nopelniem avansā ieguvusī sportiste 19 gadu vecumā paziņoja par karjeras beigām.
Novembrī aprit četri gadi kopš vieglatlētes Inetas Radēvičas dopinga provēs atrada neatļautas vielas – liktenīga izrādījās atkārtota pārbaude 2012. gadā Londonas olimpiskajās spēlēs ņemtajām analīzēm. Londonā Radēviču no bronzas medaļas šķīra nieka viens centimetrs, tomēr par izcīnīto 4. vietu viņa no valsts saņēma 28 466 latu naudas balvu. Sešus gadus pēc sacensībām rezultātu anulēja un aktuāls kļuva jautājums par naudas balvas atmaksāšanu.
Sporta likumā aprīļa beigās pieņemtajos grozījumos atrodami panti, kas neļauj vadošus amatus sporta federācijās ieņemt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un informatoriem. Šāds regulējums raisījis diskusijas sporta sabiedrības iekšienē, vai šādas sankcijas nav novēlotas un vai nelojalitātes kritēriji nav pārlieku šauri.
Sporta federācijām Latvijā līdz 1. oktobrim bija dots laiks reaģēt uz aprīļa beigās pieņemtajiem grozījumiem Sporta likumā. Starp ierobežojumiem turpmāk strādāt Krievijā un Baltkrievijā bija iekļauts arī aizliegums vadošus amatus sporta federācijās turpmāk ieņemt bijušajiem Valsts drošības komitejas darbiniekiem un ziņotājiem, kā arī ārvalstu specdienestu aģentiem.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
