Sporta ziņas

Pasaules čempionāts rallijkrosā. Barselonas posms

Sporta ziņas

Pasaules čempionāts rallijkrosā. Barselonas posms

Kas jāmaina Latvijas sportā? - Tautas sporta finansēšanā trūkst redzējuma

Valsts nauda tautas sporta atbalstam aizplūst federāciju tēriņiem, lielo pasākumu rīkotāji iebilst

Latvijas Sporta federāciju padome (LSFP) augusta sākumā apstiprināja konkursa rezultātus finansējuma piešķiršanai sabiedriski nozīmīgu tautas, skolu jaunatnes un augstskolu sporta pasākumu organizēšanai. Sporta organizācijām tika sadalīts pusmiljons eiro valsts budžeta līdzekļu, kuri tika piešķirti, lai mazinātu Covid-19 krīzes seku ietekmi uz sporta nozari. Konkursa rezultāti bija raibu raibie. 

Saraksta galvgalī par sabiedriski visnozīmīgākajiem atzīti pasākumi, par kuriem lielākā daļa sabiedrības nemaz nav dzirdējusi. Tikai 5. vietā ierindojās tradīcijām un dalībniekiem bagātais Vienības velobrauciens.

Sabiedriski nozīmīgu sporta pasākumu finansējuma konkursā lielāko atbalstu ieguvušie projekti

Savukārt "Rimi" Rīgas maratonam konkursā tika piešķirti 16 000 eiro, kas pasākumu tabulā ierindoja 14. vietā. Sašutumu par konkursa rezultātiem pauda maratona rīkotājs Aigars Nords – viņš saskata, ka naudu piešķīra sporta veidu federācijām, nevis tautas sporta pasākumiem.

"Nemēģiniet, lūdzu, federāciju sistēmas atbalsta konkursus mums, tautas sporta organizatoriem, ietirgot kā "sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu atbalsta" konkursus," norādīja Nords. "Rezultāti taču ir publiski. Institucionāliem federāciju projektiem paredzēto valsts līdzfinansējumu nākamreiz sarūpējiet citur."

Norda ieskatā, valsts atbalstam būtu jāsākas ar 100 tūkstošiem eiro, bet atbalstāmā pasākuma budžetu vajadzētu noteikt vismaz pusmiljona līmenī. Tas būtu mērogs, kuru varētu sākt dēvēt par sabiedriski nozīmīgu, bet par attiecīgu līdzfinansējumu tautas sporta organizatoriem būtu jēga iespringt. Arī par sabiedrisko atdevi valstij nebūtu jākaunas, piebilda pieredzējušais Rīgas maratona rīkotājs.

Savukārt

taku skrējienu seriāla „Stirnu buks” organizators Rimants Liepiņš atzina, ka tā arī nesaprata, kur palika tautas sporta organizatoriem paredzētās finanses.

"Es to tā arī nesapratu, jo tas [budžets], protams, tika novirzīts federācijām, kurām ar tautas sportu ir ļoti maz kopīga," paskaidroja Liepiņš.

Lielākā daļa finansējuma saņēmēju bija parasti federāciju organizēti čempionāti, kuru norises nodrošināšanai izmantota iespēja startēt konkursā. LSFP ieskatā par sabiedriski nozīmīgu ir uzskatāms pasākums vai sacensību seriāls, kas sezonas laikā pulcē vismaz 500 dalībnieku. Šāds formulējums pavēra durvis teju visām federācijām. Piemēram, Latvijas Biatlona federācija (LBF) konkursā saņēma 12 000 eiro sacensību seriālam „Biatlons aizrauj!”, par kura norisi informācija atrodama tikai federācijas mājaslapā un „Facebook” kontā.

Biatlona federācijas ģenerālsekretārs Gundars Upenieks neslēpj, ka finansējuma saņemšana nepārprotami bija izdzīvošanas jautājums.

"Bija iespēja pieteikties, un es arī biju komisijā, jo esmu arī Sporta federāciju padomē [valdes loceklis]. Skaidrs, ka nav jau tik vienkārši šīs visas lietas salikt," sacīja Upenieks. "Ja par biatlonu, mums bija iespēja pieteikties, mēs arī startējām. Kā jau redzējāt pieteikumā, tās ir pamatsacensības, kas mums sezonā jau ir, un jaunas radīt nav nepieciešams."

Savukārt LSFP valdes priekšsēdētājs Einars Fogelis atzina, ka ir iespēja Latvijā atbalstīt trīs lielos pasākumus, bet pārējos atzīt par bezcerīgiem. Tomēr ekspertu ieskatā – nav jānovēršas no stabilām vērtībām, tajā pašā laikā dodot iespēju arī jaunpienākušiem projektiem sevi parādīt un apliecināt, LSFP nostāju raksturoja Fogelis.

Lai izvērtētu atdevi, LSFP seko pasākuma dalībnieku skaitam, kas ir vienīgais precīzi izmērāmais rādītājs, kā arī reakcijai sociālajos medijos.

"Mūsu līguma nosacījumi paredz šo pasākumu atspoguļošanu mediju vidē – televīzija, video platformās," paskaidroja Fogelis. "Jo šobrīd dzīve ir mainījusies. Ar video platformām reizēm mēs aizsniedzam daudz lielāku auditoriju nekā ar vienu vai otru televīzijas translāciju. Mēs skatāmies šo lietu kopumu."

Latvijas Televīzija pārbaudīja, cik plaši ir atspoguļoti jau notikušie pasākumi. Piemēram,

par 22 000 eiro saņēmušajām Latvijas Jātnieku sporta dienām bez pašvaldību informācijas kanāliem vēstīja tikai portāli "Delfi" un zirgam.lv.

Savukārt 9000 eiro saņēmušās sacensības „Burāt ir forši!” tāpat kā vairums citu pasākumu neizskanēja tālāk par organizatoru un dalībnieku mājaslapām un sociālo mediju kontiem.

Iespējams, situāciju atrisinātu divu līmeņu sistēma, atsevišķos konkursos sadalot valsts līdzfinansējumu lielajiem masu pasākumiem un federāciju rīkotajiem čempionātiem. Taču pagaidām Latvijā pietrūkst skaidrs redzējums, kas ir dēvējams par sabiedriski nozīmīgu tautas sporta pasākumu. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt