Kols Latvijas Televīzijas "Sporta studijai" uzsvēra, ka tabulās var iekļaut dažādus kritērijus. Ranga aprēķinos ir arī kritēriji, pēc kuriem bobslejs ir 1. vietā - tie galvenokārt attiecas uz sasniegumiem un prestižu, kā arī cilvēkiem Latvijā no tā gūto gandarījumu, sacīja Kols.
"Ir arī kritēriji, kuriem bobslejs nekādi neatbildīs. Ja saka, ka vajag masveidību, kāda bobslejā iespējama masveidība?," savu skatījumu pauda LBSF prezidents. "Manuprāt, šobrīd pasaulē aktīvo bobsleja pilotu ir mazāk nekā aktīvo kosmonautu un tieši tāpat F-1 braucēju ir mazāk nekā kosmonautu. Vērtēt bobsleju pēc masveidības – tas ir kaut kāds absurds."
Arī bobsleja vērtēšanu pēc sporta veida pieejamības Kols uzskata par nepamatotu, jo pasaulē ir tikai apmēram 16 aktīvas trases, bet Siguldā esošā ir vienīgā Baltijā. Tāpat Kolam šķiet, ka vienlīdzības rādītājs aprēķinos nebūtu piemērojams, jo sievietes ar bobsleju nenodarbosies tikpat daudz kā vīrieši.
"Cik esam mēģinājuši iesaistīt spēcīgākās atlētes no citiem sporta veidiem, diemžēl tas nav izdevies," teica LBSF prezidents. "Sievietēm Latvijā, izņemot dažus eksemplārus, nekad cieņā nebūs nedz svarcelšana, nedz lodes grūšana, ne arī bokss, kas, es uzskatu, ir ļoti pareizi un atbilstoši. Pakļauties tādām vispasaules tendencēm, kaut kādām feministu iegribām nebūtu īsti pareizi."
Dažādu faktoru summēšanu, lai noteiktu valstī prioritāros sporta veidus, Kols neatbalsta. Viņaprāt, daudz svarīgāk būtu nodefinēt, kas uzskatāms par prioritāti. Vai medaļas, vai masveidība, un tālāk organizēt attīstību.
"Nevar salikt vienā tabulā, kur dejošana, florbols un dambrete pēc tiem kritērijiem ir augstāk reitingā nekā citi sporta veidi. Kaut gan es nenoliedzu šos sporta veidus, katram ir savi atbalstītāji, bet valstij ir jāsaprot, kas ir vairāk vajadzīgs. Bet tāds kompromisa variants, es domāju, ka neizdosies," piebilda LBSF prezidents.
Kols uzskata, ka bobslejā un skeletonā nav jātērē enerģija un laiks, pierādot savas spējas, kas ir skaidri apliecinātas jau iepriekš. "Mēs tam vairs negribam tērēt laiku. Lai cilvēki – tauta, valdība, paši novērtē, kas ir vajadzīgs," uzsvēra Kols. "Ja tiks atzīts, ka esam 40. vietā, pieļauju, ka mēs federācijā sanāksim kopā un jautāsim sev: ja mēs kā sporta veids neesam vajadzīgi valstij, ko darīsim? Attīstīsim katrs individuāli vai beigsim? Nekas nav vienkāršāk kā beigt, pēc tam atsākt gan vairs nav vienkārši, es domāju – neiespējami. Bet pielikt priekšā atslēgu – tas ir pats vienkāršākais."
Darbs prioritāro sporta veidu noteikšanā vēl nav noslēdzies un gala rezultātus IZM tik drīz vēl nesola.