Patlaban sporta sabiedrība palikusi rāmāka, taču teju visas LTV aptaujātās sporta federācijas akcentē ievērojamu ziedojumu kritumu.
Latvijas Automobiļu federācijas (LFA) ģenerālsekretāre Linda Medne norāda: “Nodokļu reforma ietekmē Latvijas Automobiļu federācijā darbojošās komisijas un to darbu. Tai ir būtiska ietekmējusi gan sacensību skaitu, gan sportistu dalību tajās, jo kopējais ziedojumu summas kritums pēdējos divos gados ir sasniedzis aptuveni 50%.”
Latvijas Vieglatlētikas savienībai (LVS) īpaši smags bija 2018. gads, kas bija pirmais, kad stājās spēkā jaunā kārtība. Pērn aina bija labāka, taču ne visi saņemtie ziedojumi bija domāti kopējai sporta attīstībai. LVS ģenerālsekretārs Dmitrijs Miļkevičs LTV pauda:
“Lielākā ziedojumu daļa tikai iziet caur mums, jo tie ir mērķziedojumi sportistiem.”
Latvijas Kamaniņu sporta federācija (LKFS) pērn ziedojumos nav saņēmusi neko, savukārt aktīvāk piesaistīt reklāmdevējus apgrūtinot starptautiskās federācijas ierobežojumi, sarakste ar Valsts Ieņēmumu dienestu (VID) par komercdarbības veikšanu biedrībās un arī pandēmija.
Kritums vērojams arī bobslejā, taču palielinājušies ieņēmumi no reklāmas, j ar atsevišķiem ziedotājiem juridiski mainīta sadarbības forma. Tāpat nozīmīgu lomu spēlē barterdarījumi, kā, piemēram, apģērbs, transports, publicitātes pasākumi.
Ziedojumu apjoms būtiski samazinājies arī Latvijas Riteņbraukšanas federācijā. Tās izpilddirektors Toms Markss kritumu lēš 70% apjomā.
Savulaik, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām, uzņēmēji saņēma ienākuma nodokļa atlaidi 75% apmērā, bet ne vairāk kā 20% no uzņēmuma ienākuma nodokļa kopējās summas. Kāpēc šī kārtība tika mainīta?
Viens no publiski neizceltajiem iemesliem ir daļēja ziedojumu atpakaļatdošana ziedotājiem, ar ko īpaši grēkoja tieši sporta organizācijas.
Šādus dīvainus piedāvājumus nenoliedza arī Latvijas Bobsleja un skeletona federācijas (LBSF) Ģenerālsekretārs Zintis Ekmanis.
Finanšu ministrijas pārstāvis Ilmārs Šņucins LTV norādīja, ka izšķirošais faktors bijusi tieši reformas būtība ar mērķi uz uzņēmumiem, jo, ja uzņēmumi mazāk nomaksā nodokļus valstij, tad nevarēs ar šiem nodokļiem padalīties ar citiem. Atvieglojums nevarot būt tik liels.
Uzņēmumiem pastāv trīs varianti, kā var ziedot un vienlaicīgi nemaksāt uzņēmuma ienākuma nodokli:
Var ziedot summu, kas nepārsniedz 5% no tīrās peļņas, var arī ziedot 2% no summas, kas iepriekšējā gadā samaksāta darba algās, trešā iespēja ir ziedot līdz 20% no nodokļu apmēra, kas jāmaksā valstij, ja peļņa tiek sadalīta dividendēs.
Lai arī ziedošanas iespēju ir vairāk, uzņēmēji ziedo mazāk, jo tiem vairs nav jāmaksā uzņēmuma ienākuma nodoklis, ja peļņa tiek ieguldīta uzņēmuma attīstībā. Sportam šāds regulējums ir nelabvēlīgs, uzskata federāciju pārstāvji. Ekmanis uzsver, ka ir jābūt atbalsta sistēmai, lai uzņēmējiem būtu interese uzturēt sportu.
