Sporta studija

Kādi ir valsts mērķi sportā?

Sporta studija

Ministre Ilga Šuplinska par prioritārajiem sporta veidiem un Latvijas sporta sistēmu

Tautas sports: valsts prioritāte vārdos, ne darbos

Nozares lietpratēji: Valsts sludinātā tautas sporta prioritāte izpaužas vārdos, nevis darbos

Valsts amatpersonas un sporta funkcionāri pie katras iespējas cenšas atgādināt, ka valsts prioritāte sportā ir vesela nācija un maksimāli liela tautas iesaiste fiziskās aktivitātēs. Šī doma nostiprināta pat dokumentāli – Sporta politikas pamatnostādnēs 2014.-2020. gadam. Latvijas Televīzijas uzrunātie eksperti gan ir vienisprātis, ka apņēmība attīstīt tautas sportu izrādījusies lozungs, nevis reāla rīcība.

ĪSUMĀ:

  • Nepārskatāmajā finansējuma sistēmā maldās pat pieredzējuši tautas sporta organizatori
  • Reģionos sportotāju skaits sarūk, sporta skolotāji neraujas uzņemties organizatoru lomu
  • Sporta objektu trūkums - lielākoties rīdzinieku galvassāpes 
  • Rosina sporta pasākumu finansēšanai piemērot tādu pašu mērauklu kā sporta organizācijām

"Rimi" Rīgas maratona organizators Aigars Nords neslēpj, ka apgalvojumi pēdējos gados par tautas sporta prioritāti viņam tikai raisa smīnu. "Čaļi, jūs kaut ko jaucat! Es neko tādu neesmu jutis," viņš paskaidroja. "Tautas sports ir pilnībā pašorganizējies, valsts atbalsts ir vairāk bijis ķeksītim."

Nords par vienu no lielākajiem klupšanas akmeņiem uzskata sazaroto sporta pārvaldības sistēmu. Vajadzīgo durvju meklēšana tās labirintos esot viens no lielākajiem izaicinājumiem finansējuma apgūšanā.

"Sistēma ir tik nepārskatāma, ka vispār īsti nesaproti, ar ko runāt. Ej pie viena, tas sūta pie cita. Cits sūta vēl tālāk," teica Nords. "Tas ir bijis komiski, ka nav skaidra sistēma. It kā ir zināms, ka ir Sporta federāciju padome un citas organizācijas. Bet es kā liels organizators no malas, kurš nav liels infrastruktūras vai valsts veidots projekts, esmu kā karsts kartupelis tām organizācijām. Tās nesaprot, ko ar to Nordu iesākt."

Latvijā plaši pazīstams sporta fanātiķis ir Kocēnu sporta skolas direktors Jānis Dainis. Gadu gaitā viņš novērojis, ka

tautas sporta entuziastu skaits ir ievērojami sarucis.

Risinājumu Dainis saskata sporta skolotājos, kuri būtu jāmotivē organizēt skolēnus arī dažādām ārpusskolas aktivitātēm. Šobrīd tas notiekot gaužām reti, jo skolotāji strādā vairākos darbos, lai piepelnītos. Turklāt jebkāda pasākuma organizēšana nozīmē arī atbildības uzņemšanos.

"Viens strādā baseinā, cits – trenažieru zālē, cits ir tiesnesis. Viņiem neinteresē bērni," par saviem novērojumiem pastāstīja Dainis. "Ja viņiem maksātu par to, ka viņi organizē savus skolēnus vai sava novada bērnus… Tagad jebkurā vietā ir lielāka atbildība, tāpēc cilvēks padomā, kāpēc viņam tas vajadzīgs?"

Viens no būtiskiem jautājumiem tautas sportā ir piemērotas infrastruktūras pieejamība.

Sporta objektu trūkumu visvairāk uz savas ādas izjūt rīdzinieki. Savukārt reģionos situācija ir pretēja. Jānis Dainis novērojis, ka vietas, kur sportot, esot pietiekami. Toties pietrūkst pašu sportot gribētāju un nav cilvēku, kas ar viņiem darbotos. Pēc Daiņa domām, varētu veidot klubu sistēmu, lai valsts piešķirtu finansējumu tāpat kā sporta veidu federācijām. Finansējuma piešķiršana būtu atkarīga no kluba aktivitātes visdažādāko sportotāju piesaistīšanā.

Skaidri definētiem kritērijiem un konkurences principam jābūt ne tikai sporta organizāciju līdzfinansēšanā, bet arī, lemjot par valsts atbalsta piešķiršanu sporta pasākumu organizēšanai, uzskata Rīgas maratona organizators Aigars Nords. Viņš ir pārliecināts, ka

visiem nāktu par labu skaidri kritēriji un ilgtermiņa konkurss, kurā organizators varētu pretendēt uz līdzfinansējumu.

Pašlaik situācija ir cita.

"Lai tiktu pie kaut kāda līdzfinansējuma, ir jānoiet ceļš, kuru neviens nezina. Un tad vēl pienāk gada beigas, kad tiek sadalīti ārkārtas līdzekļi, un vēl kādam kaut ko piešķir," paskaidroja Nords. "Tad vēl var mēģināt iet caur Nacionālo sporta padomi. Tas vienmēr man ir licies tik savdabīgi vai ačgārni."

Kā valsts budžeta līdzekļus efektīvāk novirzīt sporta entuziastiem, pagaidām ir neatbildēts jautājums. Zem tā slēpjas vairāki atvasināti jautājumi, vispirms jau par kritērijiem naudas piešķiršanai, kā arī par pašvaldību kā starpnieka lomu finansējuma apguvē. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Sporta politika
Sports
Jaunākie
Interesanti