Panorāma

Gads kopš M. Bunkus slepkavības

Panorāma

Četrus domniekus izslēdz no RD «Saskaņas» frakcijas

Kopā ar investoriem risinās darbaspēka jautājumu

Ārvalstu investori: Darbaspēka trūkums Latvijā bremzē ekonomikas attīstību

Darbaspēka pieejamība un kvalitāte Latvijā nav vairs tikai riska faktors, bet jau reāli bremzē Latvijas ekonomikas attīstību, uzsver Ārvalstu investoru padome Latvijā (ĀIPL). Tas ir viens no jautājumiem, ko piektdien, 31. maijā, investori pārrunāja ar Latvijas valdību. Par konkrētiem soļiem darbaspēka imigrācijas atvieglošanā koalīcija gan pagaidām nav spējusi vienoties. Tomēr kopumā jaunās valdības plānus investīciju vides sakārtošanai ārvalstu uzņēmēji vērtēja atzinīgāk nekā iepriekš.

Ārvalstu investori: Darbaspēka problēmas Latvijā jau reāli bremzē ekonomikas attīstībuMāra Rozenberga
    Divas dienas Rīgā notika Latvijas valdības un ĀIPL augsta līmeņa tikšanās. Darbaspēka pieejamība bija viens no svarīgākajiem jautājumiem, ko sarunās apsprieda. Savā jaunākajā ziņojumā ĀIPL, kas par darbaroku trūkumu runā jau vairākus gadus, norādījusi – valdības īstermiņa darba plānos nav atrodami īstermiņa risinājumi darbaspēka pieejamībai.

     

    Patlaban runa vairs nav tikai par trūkstošiem informācijas tehnoloģiju speciālistiem vai citiem konkrētu profesiju pārstāvjiem, kā tas bija pirms dažiem gadiem. Darbinieku trūkst gandrīz visās nozarēs un ļoti dažādu kvalifikāciju darbos. Investori uzskata, ka jautājumu neizdosies atrisināt tikai ar emigrējušo Latvijas iedzīvotāju aicināšanu atpakaļ vai dzimstības veicināšanu.

    Padomes goda prezidente Šarlote Norbija pēc ikgadējās augsta līmeņa tikšanās ar valdību norādīja, ka 

    cilvēku skaita sarukums vienlaikus ar ekonomisko izaugsmi dara šo problēmu īpaši akūtu.

    "Tai vajadzētu būt arvien lielākai prioritātei – kā to atrisināt. Atturēšos no konkrētiem spriedumiem, kā tieši valdībai vajadzētu rīkoties. Jūsu premjers runā par viedo migrāciju, un, manuprāt, tas ir gudrs risinājums. Bet mēs cienām dažādos viedokļus par šo tēmu un saprotam, ka tam ir vajadzīgas diskusijas sabiedrībā. Šis ir ļoti svarīgs jautājums," sacīja Norbija.

    Dokumenti

    Ārvalstu investoru padomes Latvijā nostāja par darbaspēka pieejamību un kvalitāti

    Lejuplādēt

    605.89 KB

    Problēmu atzīst arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") – iedzīvotāju skaits ik gadu samazinās par septiņiem līdz astoņiem tūkstošiem; demogrāfijas un reemigrācijas atbalsts strādā lēni un nepietiekami. Taču konkrētus risinājumus imigrācijas atvieglošanai Kariņš vēl nesola, jo sarunas koalīcijā tikai nupat sākušās.

    "Valdību veidojošās partijas vēl nav vienisprātis, vai un kādos apstākļos tas būtu darāms. Cienu un respektēju savus partnerus, kuri pārstāv dažādu ideoloģiju spektru, bet es esmu pārliecināts, ka mums ir jāatrod veids, kā veicināt imigrāciju viedā veidā – uz valdības, nevis uz nekontrolējamiem noteikumiem," sacīja Ministru prezidents.

    Premjers redz iespēju vairāk piesaistīt darba tirgum ārzemniekus, kuri ieguvuši augstāko izglītību Latvijā.

    "Zinot, ka valstī ir pieņemts lēmums par pāreju uz latviešu valodu vispārējā izglītībā, tas drauds, ka migrācijas rezultātā mēs kā latvieši zaudētu savu identitāti, valodu un kultūru, ir ļoti samazinājies. Līdz ar to mums būtu jāskatās uz iespēju organizētā veidā papildināt mūsu darbaspēka rindas," teica Kariņš.

    Taču, kā uzsvēra ĀIPL valdes priekšsēdētāja un enerģētikas uzņēmuma "Fortum" biznesa vadītāja Latvijā Jūlija Sundberga, ir jāaudzē arī darbinieku produktivitāte. Viņa uzteic darbu pie reģionālās mobilitātes veicināšanas, tomēr uzsver – politiķi vairs nedrīkst atlikt lēmumus par ārvalstu darbaspēka piesaisti, ko joprojām kavē noteikums, ka ārzemniekiem nedrīkst maksāt mazāk par vidējo algu valstī, nevis konkrētajā sektorā. Taču pēc tikšanās ar Kariņa valdību Sundberga atzina – ir daudz pozitīvu tendenču.

    "Investoru mērķis ir palīdzēt Latvijā radīt labāko iespējamo klimatu investīcijām, un redzam, ka šai valdībai ir līdzīgas ambīcijas. Viņi sevi pozicionē kā līdz šim investoriem visdraudzīgāko valdību, un tās plānos patiešām ir daudz iepriecinošu lietu.

     Ir reāla vēlme risināt sarežģīto darbaspēka trūkumu, ir reāls darbs pie "Moneyval" ieteikumu ieviešanas.

    Un vēl – šogad bija vairāk sarunu nevis par pagātnes kļūdām, bet par biznesa jomu izaugsmi nākotnē. Ne tikai par IT sektoru, bet arī par aprites ekonomiku, cīņu ar klimata pārmaiņām caur zemu oglekļa izmešu ekonomiku. Tas liecina par lielāku briedumu šajā valdībā," atzina Sundberga.

    Gandarījumu par vienprātību ar investoriem pauda arī premjers Kariņš: "Mēs nerunājam viens otram šķērsām, un tā ir ļoti, ļoti pozitīva lieta. Par pārmaiņām ir jārunā un tās ir jāskaidro. Mēs to darām ar vienu mērķi – lai tā rezultātā mēs kā valsts un kā iedzīvotāji dzīvotu labāk nekā šodien."

    Runājot par steidzamākajiem darbiem investīciju vides uzlabošanā, premjers kā galveno izcēla darbu pie finanšu sektora sakārtošanas. Viņš ir pārliecināts, ka valdība būs darījusi visu tās spēkos, lai Latvija netiktu iekļauta pelēkajā sarakstā rudenī gaidāmajā Eiropas Padomes "Moneyval" ziņojumā, kas vērtē, kā valstī tiek novērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana.

    6 komentāri
    ANDRIS TERTATS
    Nu vai Tad bija speciali “jagaida” shis secinajums, lai to saprastu ka darba gaita valsti neuzlabosies bez pashiem daritajiem; ari pastavosaja uzskata un aizspriedumaniba pret “ievestajiem” darbiniekiem. Par kadu Latvijas ekonomisko uzlabosanos var vispar diskutet Ja pashos pamatos nav vienpraatiibas?????
    JURIS MIKELSONS
    Esmu Latvijā jau otro gadu , neiesaku atgriezties Latvijā! Latvijas valdība melo par reimigrācijas plāniem Tapat kā sameloja ,ka varēs piereģistrēt mašīnas ar stūri labajā pusē .
    Jānis Lietavietis
    Latvijā nav problēmu ne atrast darbaspēku, ne arī atrast darbu - problēma ir atrast cilvēka cienīgu algu, ja kādu uzņēmumu īpašnieki uzskata, ka cilvēkiem ir labi vergot par grašiem, ko viņi maksā, lai tad paši iet un par to savu naudu strādā, ja viņu piedāvājums ir vilinošs - noteikti viņiem pašiem gribēsies to pieņemt. Šeit nav jāļauj ievest darbaspēku uzņēmumam, kurš nemaksā vismaz vidējo algu Eirozonā, kamēr tā nav sasniegta - tikmēr tirgus skaidri signalizē, ka darbaspēku šeit pārāk nevajag. Nav jāļauj šeit vest vergus, kas labākajā gadījumā pie pirmās izdevības aizmuks uz citām valstīm, bet sliktākā - dumposies, zags un laupīs, jo nav noslēpums, ka ar tipiskajām Latvijas algām patiesībā izdzīvot nemaz nav iespējams, pat vietējajiem, kam jau ir dzīvesvieta un iedzīve. Kopumā ņemot neko nav jāmaina - Eiropā ir brīva darbaspēka migrācija, ja šeit algas būs konkurētspējīgas - darbaspēks sabrauks cik tik vajag.
    Andris Rikmanis
    Ja Latvijā maksātu kaut divas trešdaļas no algas kādas saņem Īrijā, Vācijā, AK, tad neviens prom nebrauktu un aizbraukušie atgriestos. Šeit cilvēkiem ir citādāks temperaments nekā ķīniešiem un lētā darbaspēka zemi jums neizveidot. Vienīgi iznīcinot Latviju kā nacionālu valsti un nomainot latviešus ar ķīniešiem, vjetnamiešiem, tadžikiem.
    andris kalniņš
    Valstī, no kuras katru gadu emigrē tūkstošiem darbspējīgu cilvēku, brēkāt par darbaspēka trūkumu ir absurdi. Cita lieta, ka tas ir labi, ka "trūkst darbaspēks" uzņēmumiem, kuri nevēlas vai nespēj piedāvāt šī brīža darba tirgū konkurētspējīgu darba samaksu.
    Kremilek Rukis
    Protams, protams, stiepiet tik iekšā Latvijā krievus, ukraiņus, baltkrievus un tadžikus! Lielajam biznesam nauda jātaisa!
    Pievienot komentāru
    Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti