Kultūra

"Gors" stāsta jaunu Latgales stāstu. Saruna ar Diānu Zirniņu

Kultūra

Jaunās animācijas zvaigznes Ginta Zilbaloža filmu "Projām" izvēlas prestižākie festivāli

Kad cilvēce pazaudē cilvēcību. Operai "Karmelīšu dialogi" - pirmuzvedums Latvijā

Kad cilvēce pazaudē cilvēcību. Operai «Karmelīšu dialogi» - pirmuzvedums Latvijā

Pirmo reizi Latvijā uzvesta viena no nozīmīgākajām 20. gadsimta operām – Frensisa Pulenka “Karmelīšu dialogi”. Tās sižets balstīts patiesos notikumos par Karmela klostera māsām Kompjeņā, kuras giljotinēja Franču revolūcijas terora periodā 1794. gadā.

Ideja uzvest šo darbu pieder operas direktoram Zigmaram Liepiņam, kurš to uzticējis režisoram no Francijas. Iestudēt Latvijas klausītājiem maz pazīstamu operu esot risks, tomēr tas noteikti būšot tā vērts.

Fransisa Pulenka otrās operas “Karmelīšu dialogi” pirmizrāde notika 1957. gadā Milānas “La Scala” un kopš tā laika nekad nav pazudusi no pasaules opernamu skatuvēm. Uzvest to arī Latvijā bija Nacionālās operas direktora Zigmara Liepiņa sapnis, pirms pieciem gadiem stājoties amatā.

“Piekrītu, ka pirmajā brīdī nesagatavotai publikai tas var nešķist vienkārši, bet esmu pilnīgi pārliecināts, ka, noskatoties šo operu līdz galam, vienaldzīgs nevar palikt neviens,” uzsver diriģents Jānis Liepiņš, “Tik spēcīgu emocionālu pārdzīvojumu un lādiņu, kādu ir devusi šī opera, piemēram, man, - ļoti reti kas tā spēj aizkustināt. Bieži pat mēģinājumu procesā ir bijis grūti palikt vienaldzīgam, kad nonākam līdz fināla ainai.”

“Karmelīšu dialogus” iestudē franču režisors Vensāns Busārs (Vincent Boussard), kuram šī ir debija Latvijā. Viņš atzīst, ka šo darbu sapņojis iestudēt jau sen.

“Šajā uzvedumā gribu izcelt to emociju kvalitāti, ko Pulenks tajā ielicis. Viņš teicis, ka tam jābūt visu laiku lielākajam emocionālajam šokam. To piedzīvoja viņš pats, un daudz strādāja pie tā, lai to sajustu arī publika,”

stāsta režisors.

Pulenks uz itāļu piedāvājumu komponēt Ģertrūdes fon Leforas novelē balstīto stāstu sākotnēji esot raudzījies piesardzīgi, jo – kas gan ir opera bez klasiska mīlasstāsta?

“Viņš šaubījās, cik gan dramatisks un emocionāls varētu iznākt stāsts par 17 mūķenēm,” zina teikt režisors, “Tādēļ viņš savā operā pievērsās tam, cik dažāda var būt mīlestība. Tā varbūt pazaudēta, atrasta, nežēlīga, saprotoša, maiga, neiespējama… Tā ir mīlestība pret Dievu, pret sevi, pret brāli, pret tēvu, draugiem. Protams, vienmēr ir jautājums – kā attēlot mūķenes uz skatuves? Jo viņu vide ir tik noslēgta, intīma, pārējai pasaulei slēpta.

Mans mērķis nav veidot dokumentālu stāstu par karmelīšu mūķenēm. Es caur šo kopienu veidoju stāstu par cilvēku emocijām.”

Opera “Karmelīšu dialogi” izceļas ar ļoti lielu lomu skaitu – solo partijas ir gandrīz 20 dziedātājiem, jāapgūst ļoti daudz teksta franciski. Galveno – novices Blānšas lomu – jauniestudējumā dziedās lietuviete Vida Miknevičūte (Vida Miknevičiūtė), kura šo lomu iepriekš dziedājusi Maincas Valsts teātrī Vācijā.

“Blānša visu laiku cīnās ar bailēm, bēg no visa, vēlas atrast mieru un drošību. Bet viņa visur to pazaudē. Pat tad, kad viņa aizbēg no klostera un nolemj atgriezties mājās, tur jau dzīvo citi cilvēki un tās vairs nav viņas mājas. Agrāk nāve viņai ir bijusi tabu tēma, taču viņa pārkāpj sev un nolemj doties nāvē kopā ar klostera māsām,” par savu lomu stāsta Miknevičūte.

Otrā sastāvā Blānšas lomu interpretēs franču soprāns Perīna Madefa (Perrine Madoeuf), kura nu jau kādu laiku par savām mājām sauc Rīgu. Viņai tā būs debija Latvijas Nacionālajā operā.

“Šis ir ļoti emocionāls darbs, un mani kā francūzieti tas uzrunā īpaši. Ja tu kā jauna dziedātāja šo lomu reiz esi dzirdējusi, tu to noteikti gribēsi dziedāt. Tāpēc ļoti priecājos, ka pirmoreiz varēšu to dziedāt un ka tas notiks tieši Rīgā,” atklāj Madefa. Nākamsezon Blānšas lomā iejutīsies arī mūsu pašu operas soprāns Laura Teivāne.

“Karmelīšu dialogi”, protams, nav tikai emocionāls stāsts par pusaugu meitenes sastapšanos ar pasaules nežēlību. Tajā saduras katolicisms un brīvdomība, par varoņiem ierasti uzskatītie revolucionāri idejas vārdā netaupa vardarbību. Rīgas iestudējumā režisors Vensāns Busārs sapludinājis dažādus laikmetus, vēloties parādīt, kā vēstures sabiezinājuma brīžos cilvēce bieži pazaudē cilvēcību.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti