Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Paliatīvā aprūpe Jēkabpilī. Nevalstisko organizāciju palīdzības vēlme un likuma prasības

Īstenības izteiksme 15 minūtēs

Aiga Pelane: Gaidāmas diskusijas par jaunu atbalsta sistēmu mazajiem uzņēmējiem

Koncertzāle uz AB dambja Rīgā - viedokļu krustugunīs

Ideja par koncertzāli uz AB dambja nonākusi viedokļu krustugunīs

Valdībai drīz jāizšķiras, kur un par kādu naudu celt Rīgas koncertzāli. Kultūras ministrija ar pamatīgiem arhitektu un mūziķu atbalsta spēkiem virza ideju par AB dambi. Bet tam netrūkst arī kritiķu. Pirms trīs gadiem Latvijas Radio tikās ar Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktori Indru Lūkinu, ar kuru kopā apmeklēja orķestra mājvietas - Lielās ģildes – šahtveidīgās aizkulises. Tur pārģērbjas un pirms koncertiem uznācienus gaida mūziķi. Kas ir mainījies, un kādas ir izredzes, ka tuvākajos 15 gados Rīgā būs akustiskā koncertzāle?

ĪSUMĀ:

"Mūziķi ir ļoti pacietīga tauta, un mēs jau neejam uz āru, lai vaimanātu un visiem teiktu, cik mums ir slikti. Bet, ja vienā teikumā jāsaka, tad apstākļi ir katastrofāli," iepriekš atzina Lūkina. Toreiz valdība tikko bija devusi starta šāvienu Rīgas koncertzāles tapšanai sadarbībā ar privātiem investoriem. Tomēr pēc ilgas pētīšanas iecere izgāzās. Būvei atvēlētos 23 miljonus Eiropas fondu naudas atlika degradētas teritorijas sakārtošanai citā vietā, kur potenciāli varētu tapt koncertzāle. Un tieši šie 23 miljoni eiro kļuvuši par karstāko kartupeli sarunās par vietas izvēli. Iemesls: tie jāiztērē līdz 2022. gada beigām, un šāda mēroga projektā tas ir ļoti īss laiks.

"Nekad neesmu slēpusi, ka man vienmēr ir paticis Sīļa projekts," tā kultūras ministre Dace Melbārde (NA) jau pērnvasar sacīja intervijā Latvijas Radio. „Sīļa projekts” ir iecere par koncertzāli uz AB dambja, otrpus ielai no Nacionālās bibliotēkas. To par uzvarētāju starptautiskā skiču konkursā izraudzījās jau 2006. gadā, bet visu apturēja ekonomiskā krīze. Tagad Kultūras ministrija to atkal virza kā galveno variantu desmit potenciālo vietu sarakstā, kas drīz jāiesniedz valdībā.

Aprīļa beigās sasauktajā preses konferencē Lielajā ģildē Kultūras ministrija bija sapulcinājusi spēcīgu atbalstītāju pulku – par labu koncertzālei uz AB dambja izteicās diriģents Māris Sirmais. "Šis AB dambis ir brīnišķīga vieta, un mēs atradīsim simtiem paraugu, ka celtnes pie vai uz ūdens šodien nav nekas īpašs,” teica komponists Pēteris Vasks.

Pasākumu vadīja arhitektūras raidījuma "Adreses” autors Mārtiņš Ķibilds, kurš norādīja: "Skaudrs fakts – ja mēs runājam par jau esošo, pirms 13 gadiem uzzīmēto projektu, tad pie labvēlīgas notikumu attīstības mēs varam runāt par to, ka koncertzāli tur atklās pēc 12 gadiem. Ja ne AB dambis, bet kas cits, ko šeit dēvē par nulles scenāriju, tad tā ir atkal jauna izpēte, jauns konkurss… Tie ir kā minimums vēl plus pieci gadi. Tātad kopā – 17 gadi".

Kultūras ministrijā skaidro, ka ilgo laiku veidotu finansējuma piesaiste, būvprojekta izstrāde, būvniecības iepirkums, būvdarbi un to pārbaude pēc pabeigšanas. Jaunas vietas gadījumā – arī starptautisks metu konkurss un dažās vietās – jauna lokālplānojuma vai detālplānojuma izstrāde. AB dambis kvalificētos arī pagaidām vēl pieejamajiem Eiropas naudas 23 miljoniem, tādēļ ministre Melbārde koncertzāli šai vietā vērtē kā divkāršu ieguvumu.

Melbārde: AB dambis ir stratēģiski laba vieta Rīgas centrā

„AB dambis ir ārkārtīgi stratēģiski laba vieta pašā Rīgas centrā. Starp citu, tas ir inženiertehniskais mantojums, kas satur upes gultni, un šobrīd izskatās diezgan nožēlojamā stāvoklī. Ir skaidrs, ka šajā objektā tuvāko 10-15 gadu laikā ir jāiegulda līdzekļi un šī vieta ir jāsakārto. Šobrīd mums ir iespēja novirzīt plānoto Eiropas fondu finansējumu, izveidot AB dambi par publisku ārtelpu, kurā mēs varam iepūst dzīvību, vēl pirms koncertzāle ir uzbūvēta. Tur varētu būt vasarā daudz āra kafejnīcu, sporta laukumi, spēļu laukumi bērniem, un tas viss varētu būt ar muzikālu ievirzi. Tā varētu būt mūzikas pussala. Turklāt tā ir vieta ar fantastisku skatu uz Rīgas vēsturisko centru, Rīgas panorāmu; vieta, kurai ir milzīgs potenciāls, ko mēs šobrīd vienkārši neizmantojam," teica Melbārde.

Ministri pārliecinājuši būvinženieru argumenti par AB dambja stiprināšanas iespējām un projekta autora Anda Sīļa teiktais par labiem ģeoloģiskajiem apstākļiem šai vietā.  "Ja dambi simt metru garajā posmā paplašinām, aizberam ar turpat no Daugavas izsūknēto smilti, rodas eleganta platforma ar visnotaļ labiem ģeoloģiskajiem apstākļiem, jo tieši nesošais slānis, kur ir AB dambis, ir tuvāk grunts virsmai nekā Uzvaras parkā – par pieciem metriem, vai Skanstē – par veseliem desmit metriem. (..) Tāpēc mīts, ka uz AB dambja būvēt ir dārgāk, nav pamatots. Gluži otrādi – tas ir lētāk. Vienīgais, kas ir dārgāk, ir paša dambja nostiprināšana un platformas izveide," tā Sīlis.

Tam savukārt varētu tērēt jau minētos 23 miljonus Eiropas naudas. Bet, tuvojoties valdības lēmumam par koncertzāles vietu, arvien skaļākas kļūst arī AB dambja pretinieku balsis. Latvijas Nacionālās operas un baleta valdes priekšsēdētājs un komponists Zigmars Liepiņš ir viens no tiem, kas uzskata – AB dambis jau sākotnēji bijusi nepareizi izvēlēta vieta. Viņaprāt, valdībai pirmkārt būtu jāvērtē zāles funkcionalitāte un publiskā pieejamība, nevis tas, cik ikoniska varētu būt pati celtne.

„Kā var pievilkt ūdensvadu, kanalizāciju, nodrošināt transporta plūsmu, stāvvietas… Es nekādi nevaru uzskatīt, ka AB dambis ir labākā vieta, jo pēc loģiskā saprāta, ziemā, ejot no bibliotēkas vai „Swedbank” [stāvvietām], ir jāiet ziemas mēteļos. Tur būs tilti, problēmas, ar mašīnām piebraukt nevar, sešos vakarā uz Akmens tilta ir sastrēgumi," norādīja Liepiņš.

Projekta pretinieki: Ēka AB dambī ietekmēs Rīgas vēsturiskā centra telpisko kvalitāti

Atklātu vēstuli valdībai pret AB dambi ar līdzīgiem argumentiem uzrakstījuši Rīgas Tehniskās universitātes arhitektūras mācībspēki ar Jāni Krastiņu priekšgalā. Viņš jau ilgstoši publiski iebildis pret šo variantu. „Izjūtot patiesu atbildību par Rīgas arhitektūras mantojumu un pilsētvides kvalitāti, kā arī tās pilnvērtīgu attīstību nākotnē, Latvijas Reģionālās arhitektūras akadēmija (LRAA) aicina Latvijas valdību darīt visu iespējamo, lai ar Daugavas akvatorijā iedomāto, grūti izmantojamo lielizmēra būvi neatgriezeniski nedeformētu pasaules kultūras mantojuma vietas – Rīgas vēsturiskā centra – telpisko kvalitāti, bet visdrīzākajā laikā izvērtētu iespējas un atrastu koncertzāles būvniecībai patiesi piemērotu vietu," teikts vēstulē.

Kritiķu vidū ir arī pilsētplānotājs Neils Balgalis. Viņa uzņēmums "Grupa 93” pašlaik izstrādā „Rail Baltica” Rīgas lokālplānojumu turpat netālu no AB dambja. Viņa argumenti – novecojusi domāšana par ikoniskām būvēm un vēl vairāk auto Rīgas centrā, ko veicinātu šāda ēka.

„Mēs esam uzbūvējuši Daugavas kreisajā krastā Latvijas Nacionālo bibliotēku. Vai apkārtne pēdējo 10 gadu laikā ir palikusi labāka?

Vai šī vieta ir labāk pieejama cilvēkiem, vai arī tā ir labāk pieejama automašīnām? Tad kāpēc mēs apgalvojam, ka, uzbūvējot jaunu objektu un pēc tam kaut ko sakārtojot, kaut kas paliks labāk?” tā Balgalis.

„Bet tas nav iemesls, lai tagad pilnībā nevirzītu šo projektu! Jo, ja mēs tagad runājam par 23 miljoniem eiro, mēs sāktu tieši ar publisko ārtelpu. Te būtu otrāds tas ceļš,” uzskata arhitekts Gatis Didrihsons, Nacionālās arhitektūras padomes vadītājs. Pēc Kultūras ministrijas lūguma izvērtējot potenciālās koncertzāles vietas, gan padome, gan Latvijas Arhitektu savienības padome AB dambi atzina par labāko variantu.

"Lēma divas padomes. Latvijas Arhitektu savienības padomē 18 bija par, divi pret, trīs atturējās. Padomē ir 32 cilvēki, no kuriem piedalījās 23. Tas ir liels, leģitīms atbalsts, aiz kura stāv kongress, kas ietver 380 vai 400 arhitektus. Nacionālā arhitektūras padome ir vēl plašāka organizācija, kur ir augstskolu pārstāvji, pilsētu arhitektu biroju pārstāvji, Kultūras mantojuma pārvalde… Un tur šis balsojums bija 18 par un divi atturas. Pret nebija neviens. Spriediet paši," tā Didrihsons.

Didrihsons uzsvēra – koncertzālei Rīgā kā rūkošā pilsētā ir jābūt vēsturiskajā centrā. Sākotnēji par labāko vietu viņš uzskatījis Kongresu namu, taču Rīgas dome strikti iestājusies pret tā nojaukšanu, bet pārbūve neatbilstu akustikas prasībām. Pārējos variantus analizējuši pēc tādiem kritērijiem kā pieejamība transportam un gājējiem, ģeoloģiskā situācija, apkārtējās vides trokšņi un citi. Arhitekts uzsver: ideāla nav neviena no vietām, arī AB dambis ne, bet tas ir visrealizējamākais variants.

"Mēs redzam šos mūziķus, šo vajadzību Latvijai. Kā Andris Nelsons saka – mēs sevi apzogam, ja mums nav koncertzāles. Un aiziet kaut kādās politiskās…pa taku, kur mēs nezinām, kas tur beigās būs priekšā, ir vienkārši… Šeit ir kaut kas, šeit jau panāktas daudzas vienošanās. Un joprojām mēs redzam, ka uz AB dambja var panākt izcilu rezultātu. Izcilu. Es neredzu tos draudus, riskus, ka aizkrāmēsim skatu un tā tālāk… Ir pierādīts, ka tās visas ir muļķības," teica Didrihsons.

Pilsētplānotājs aicina koncertzāli celt Andrejsalā vai Uzvaras parkā

Otro vietu iespējamā koncertzāles novietojuma ziņā Didrihsons dotu Andrejsalai, kuras attīstītāji nupat sarosījušies ar savu piedāvājumu, bet trešo – Uzvaras parkam pie Raņķa dambja. Par pēdējo no šiem variantiem iestājas arī pilsētplānotājs Neils Balgalis. „Iespējams, tā varētu būt koka koncertzāle, kas ir īpaša un interesanta ar savām Latvijas tradīcijām, kas veido kaut ko unikālu. Jautājums nav par koncertzāles vajadzību – protams, ka koncertzāle ir vajadzīga! (..) Bet kas, manuprāt, ir pats svarīgākais – mums ir šī nauda, šie 23 miljoni. Kā būtu, ja mēs šo naudu ieguldītu esošās infrastruktūras uzlabošanā?” jautāja Balgalis.

Tomēr skaidrs, ka vienprātības visu profesionāļu vidū nebūs ne par vienu variantu. Piemēram, pret apbūvi Uzvaras parkā kategoriski iebilst Ainavu arhitektu asociācija. Un netrūks arī citu jautājumu. "Mums tur nav konkursa. Mums pat nav naudas, lai tur sarīkotu jaunu konkursu! Kā izskanēs šī ziņa, ka mums nupat jau bija konkurss, bet mēs turpat blakus rīkojam vienu? Un mēs aizejam tādā garajā stāstā... (..) Nulles variants ir kaut kāds ideālais variants, kura nav šajā sarakstā. Bet tas ir tikai teorētiski, jo es neredzu politisko gribu meklēt jaunas vietas," apliecināja Didrihsons.

Politiskā griba koncertzāles garajā stāstā ir atslēgvārds. Jo tieši valdībai drīzumā būs jāizšķiras, kuru no variantiem atbalstīt. Vai arī neatbalstīt nevienu. AB dambja varianta izmaksas šobrīd tiek lēstas ap 91 miljonu eiro.

Premjers Krišjānis Kariņš („Jaunā Vienotība”) gan pirms oficiālas iepazīšanās ar Kultūras ministrijas piedāvātajiem variantiem nesteidz izteikt atbalstu kādam no tiem.

Smagākais jautājums, protams, būs finansējums. Kultūras ministre Dace Melbārde izteikusies, ka jārēķinās ar tā meklēšanu ārpus valsts budžeta, piemēram, publiskajā – privātajā partnerībā vai Eiropas fondos. Finanšu ministrs Jānis Reirs („Jaunā Vienotība”) gan publiski nesaka striktu ''nē'' arī valsts naudai. „Valsts budžeta programmas ir saspringtas, bet, ja valdību veidojošās partijas [koncertzāli] ir ierakstījušas valdības deklarācijā, tad mēs šo jautājumu esam vērtējuši. Līdz ar to es nesaskatu problēmas finansējumam. Arī no valsts budžeta," teica Reirs.

Kultūras ministrija pasūtījusi projekta sociāli ekonomisko analīzi

Lai runātu par koncertzāli ne tikai kā par tēriņu, bet arī kā ienākumu avotu, Kultūras ministrija pasūtījusi projekta sociāli ekonomisko analīzi. Uzņēmums „Inspirante” un tā piesaistītais ekonomikas eksperts Andrejs Grigoļunovičs aprēķinājis, ka, uzceļot koncertzāli uz AB dambja līdz 2030. gadam par 91,4 miljoniem eiro, 15 gados to izdotos atpelnīt un dot valsts budžetam vēl gandrīz 18 miljonus eiro. Pats uzņēmums ar medijiem runāt nevēlas un uztic to sabiedrībā pazīstamajam restorānu biznesa profesionālim Jānim Jenzim.

Tieši Jenzis Kultūras ministrijai ierosinājis pasūtīt šādu analīzi, lai lauztu stereotipu, ka ieguldījumi kultūrā ir tikai iztērēta nauda. Analizēta gan kultūras un darījumu tūrisma ietekme, gan radītās darbavietas, ieņēmumi no būvniecības un citi faktori.

„Mums pietrūkst sociāli ekonomiskas analīzes par visu, ko darām. Lielākoties mēs skatāmies „Excel” tabulās, ministrijas ieliek koncertzāles būvniecību izdevumu pozīcijā un neskata pienesumu iekšzemes kopproduktam (IKP), ietekmi uz vidējo algu pieaugumu.

Gala rezultātā ieguvēji varbūt ir pat tie cilvēki, kuri dzīvo ļoti tālu ārpus Rīgas un uz šo koncertzāli nekad neatbrauks. Jo viņi iegūst no IKP pieauguma," norādīja Jenzis.

Jura Ābola skaņdarbs „Sapnis par koncertzāli” pirms četriem gadiem Latvijas Radio kora jubilejā izskanēja ar smalku ironiju. Radio koris to dziedāja Rēzeknes koncertzālē „Gors”, jo principiāli atteicās no koncerta Rīgā tieši neesošās koncertzāles dēļ. Akustiskās koncertzāles pēdējā desmitgadē tapušas arī Cēsīs un Liepājā, drīz vērs durvis Ventspilī. Kultūras ministrija aizkavējusies ar iespējamo koncertzāles vietu ziņojuma iesniegšanu valdībā, jo līdzās pēdējā brīža piedāvājumam no Andrejsalas privātajiem attīstītājiem izstrādā vēl vienu scenāriju: nebūvēt koncertzāli vispār. Vai šāds variants padarīs Latviju mazāk nabadzīgu? Diez vai.

1 komentārs
Anonīms lietotājs 24406
Ceru, ka pārmaiņas pēc uzvarēs saprāta balss, jo nekur netiek spriests par objekta uz AB dambja pieejamību, sastrēgumi uz Akmens un Vanšu tiltiem jau pašlaik ir neiedomājami. Visur tikai apelē, ka nauda par projektu jau iztērēta, tāpēc šo bīda kā vienīgo iespēju. Man personiski gan šis Sīļa projekts vizuāli riebjas pats ar sevi, toreiz 2006.g. bija daudz skaistāki iespējamie varianti, bet nu - Demakova lēma citādi. Ja arī būtu jauns konkurss, varbūt iegūtu ko vizuāli pievilcīgāku, ne tik drūmu un melnu. Piekrītu tiem, kas norāda uz Nacionālo bibliotēku - arī vecs projekts, arī tāpēc spītīgi nepieņēma jaunas idejas par vietu vai vizuālo tēlu un nu - ir morāli novecojis objekts, ļoti grūti pieejamā vietā ar ļoti nepievilcīgu skatu no ēkas sāniem. piekļūšanas iespējas neērtas, sastrēgumi milzīgi, bet bibliotēka nav objekts, ko regulāri apmeklē lielas grupas, ne jau 1500 apmeklētāju vienkopus kā tas būtu koncertzāles gadījumā. Kā pie koncertzāles piekļūtu kaut 1000 automašīnas?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti