Nelielajā VEF muzejā, kas iekārtojies kultūras pils otrajā stāvā un pēc ēkas rekonstrukcijas atdzimis jaunā veidolā, ne tuvu nav vietas visiem vairāk nekā 6000 krājuma priekšmetu, tādēļ izstāde “VEF īpašās izstrādes” iznākusi vestibilā.
“Visus šos priekšmetus apvieno ražošanas procesu un izgatavošanas automatizācija ar datora palīdzību jeb, kā viņi to dēvēja – mikroskaitļotājiem,” VEF muzeja speciāliste Māra Sudare aicina aplūkot izstādes centrā novietotās pelēkās podziņu iekārtas, ko vieno sērijas nosaukums “VEF Mikro”.
Tās tapušas 1980. gadu sākumā un vidū, kas uzskatāms par tehnoloģiski inovatīvāko laiku rūpnīcas padomju periodā. Izstādi papildina fotogrāfijas ar VEF ražotajiem datoriem un to izgudrotājiem.
“Juris Červinskis, A. Krivčenkovs un Pēteris Videnieks – šī “VEF Mikro” sērijas mikroprocesora izstrādātāji un VEF Tehniskās pētniecības nodaļas Konstruktoru biroja vadošie konstruktori-izgudrotāji. Viņu izgudrojumi ļāva automatizēt, piemēram, tiesāšanas sistēmu 1980. gada Maskavas olimpiādes sporta vingrošanas sacensībās. Tās pamatā bija 123 “VEF Mikro” datori, stāsta Māra Sudare.
“Mums gan ir tikai modelītis, darbībā to var redzēt šajās fotogrāfijās [no olimpiādes]. Tablo ir sajūgts ar datorsistēmu, telefona klausuli un tiesāšanas aparatūru,” skaidro Sudare.
Interesanti, ka VEF tapušie mikroskaitļotāji kalpoja arī daudzu rūpnīcas iekšējo procesu automatizācijai, īpaši ēdināšanas kombinātā “Vefietis”. Tur bija gan automātiskas trauku mazgāšanas un ēdienu servēšanas līnijas, gan 80. gadu sākumā tika uzstādīts Padomju savienībā pirmais kredītterminālis sabiedriskajā ēdināšanā.
Izstādē apskatāms arī 80. gados VEF ražots agrīns konferenču sinhronās tulkošanas rīks un vairākas medicīnas tehnoloģijas, piemēram, elektroneirostimulatori, magnetoterapijas aparāti un pat kāda “psihoterapijas iekārta”, caur ko pacientiem pārmaiņus atskaņota runa un mūzika. Daudziem aparātiem ir uzraksti angļu valodā. Tomēr līdz plašam patēriņam vairums no tiem nepaguva nonākt, stāsta Māra Sudare.
“Tā ir tiem laikiem, tai plānveida ekonomikai, kurā bija spiests darboties VEF, gana augstas inovācijas produkcija. To uzražoja nelielā daudzumā, un tās ražošanu bija paredzēts paplašināt, atrodot jaunus noieta tirgus. Bet, sākoties 90. gadiem, šie noieta tirgi, uz kuriem VEF cerēja, mainījās,” akcentē Sudare.
Deviņdesmito gadu otrajā pusē valsts akciju sabiedrību VEF reorganizēja, un vienota uzņēmuma mūžs beidzās. Tagad, sagaidot simto gadadienu kopš VEF dibināšanas, klajā nākusi grāmata par uzņēmuma vēsturi.
Tās idejas autors ir kādreizējais VEF direktors Ivars Bražis, zinātniskais redaktors – arī bijušais “vefietis”, tagad LMT prezidents Juris Binde.
“Grāmatā būs apkopota VEF sākotne, kad tās vēl bija Pasta un telegrāfa remonta darbnīcas. Būs apskatīts arī 30. gadu VEF darbošanās, padomju laiks, visas galvenās nozares – telefonija, radio, arī aptverot VEF infrastruktūru,” atklāj VEF muzeja vadītāja Dace Kaprāne
Izstāde “VEF īpašās izstrādes” līdz pat oktobrim būs apskatāma bez maksas VEF kultūras pils 2. stāva vestibilā.
