FOTO: Brīvdabas muzeja gadatirgū – dalībnieku skaita rekords

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā šajās brīvdienās notiek jau 49. tautas lietišķās mākslas darinājumu gadatirgus. To tradicionāli iezīmē pamatīgi sastrēgumi Berģu virzienā – muzejā lēš, ka apmeklētāju skaits šogad varētu sasniegt 40 000. Audzis arī dalībnieku skaits – gadatirgū šogad andelējas 750 amatnieki, pārtikas tirgotāji un ēdinātāji. Modes virsotnē – rotas un linu kleitas.

Ja visus tirgotāju galdus Brīvdabas muzejā saliktu taisnā līnijā, sanāktu 2,5 kilometri. Tik daudz vietas aizņem darinājumi, ko veidojuši 750 amatnieki. Tas ir dalībnieku skaita rekords, kas turklāt izvētīts pamatīgā atlasē, stingri vērtējot darinājumu kvalitāti.

FOTO: Brīvdabas muzeja gadatirgū – dalībnieku skaita rekords
00:00 / 04:29
Lejuplādēt

„Interese ir ļoti, ļoti liela. Katru gadu nāk tiešām labi meistari. Mēs jau sen esam nolēmuši, ka tirgu lielāku nevajadzētu taisīt. Bet esam spiesti ņemt arvien jaunus dalībniekus, jo tiešām nāk ar labiem darbiem.

Esam stingri, komisija ir plaša un nopietna, bet vienalga atkal ir liels gabals klāt un ir, ko skatīties,” stāsta muzeja Krājuma nodaļas vadītāja Daina Kraukle.

Īpaši populāras šogad ir dažādas rotaslietas, atklāj muzeja pārstāvji.

„Mēs šogad staigājam un žūrējam, skatāmies, kur ir kādas kļūdas un varbūt vēl šis tas jāpalabo. Skatījāmies, ka rotas pagaidām izskatās ļoti labā kvalitātē.

Nekur nekādas plastmasas briesmas nerēgojas,” smejoties saka Kraukle.

„Jā, ar to mēs cīnāmies. Ir dažādi – ir arī tirgotāji, kas uz komisiju atnes vienu mantiņu un pēc tam savā stendā ieliek kaut ko… dīvainu,” atzīst muzeja Informācijas un Izglītības nodaļas vadītājs Igors Ziemelis.

„Mums, katram komisijas dalībniekam, ir uzdevums arī šajās divās dienās izstaigāt savas nozares un apskatīties, kādā līmenī viss ir. Kam nav kārtības, tos mēs aicinām nākamajā gadā atkal no jauna uz komisiju,” atklāj Kraukle.

„Mēs gribam, lai mums ir gan tradicionālais, gan kvalitatīvais. Var būt arī mūsdienīgāks, bet tomēr – kvalitatīvs, kas balstās saknēs,” uzsver Ziemelis.

Šajā gadatirgū priekšroka ir amatniekiem, kas strādā ar tradicionālām metodēm. Arvien ir pieprasījums pēc klasikas – klūgu pinumiem, keramikas, metālkalumiem, tautiskām segām, jostām un cimdiem.

„Šodien redzēju vienu kundzi no Japānas, kura nopirka zeķītes kurzemnieku stilā un tūlīt pat tās arī uzvilka kājās,” smejot saka muzeja Izglītības un informācijas daļas vadītājs Igors Ziemelis.

Šogad esot pieteikušās vismaz 20 tūristu grupas. Pircēju vidū tiešām ņudz dažādas valodas.

Marī no Zviedrijas atbraukusi kopā ar māsīcu Margrētu. Abas ir kaislīgas adītājas un Liepājā bijušas „adīšanas retrītā”. Mācījušās adīt latviešu dūraiņus. Abas atzīst, ka rokdarbu pārpilnība gadatirgū žilbina acis.

„Man tā patīk! Te nav lētu plastmasas štruntu kā citos tirgos. Nevarēju pamatīgi neiepirkties! Pat neatceros, cik pāri cimdu man jau ir somā. Divi groziņi maizei, filca pērlīšu kaklarotu un auskarus. Ļoti gribu nopirkt arī maučus. Tikko nodarbībās mēģinājām tādus uztaisīt, bet, kad es ieraudzīju, cik te maksā gatavie, nolēmu dažus nopirkt. Paies daudz gadu, kamēr pabeigšu pati savus…” nosmejas Margrēta.

No jauniem mūzikas instrumentiem līdz citu neapgūtiem lina izstrādājumiem – tik dažāds ir gadatirgus jaunpienācēju klāsts.

Māsas Līva un Liene kopā ar mammu Inetu radījušas uzņēmumu „Muscari Linen”, kurā šuj lina dvieļus, kabatlakatiņus, galdautus, produktu maisiņus un, protams, kleitas. Lielā konkurence lina izstrādājumu klāstā viņas nebiedē.

„Ir jāpatīk tam, ko tu dari. Ir jāpatīk savam liniņam, savam dzīpariņam. Mēs jau katru šo lietu apmīļojam un izdomājam līdz sīkumiem. Un mēs skatāmies, vai pašas kaut ko tādu pirktu. Ja pasakām, ka pirktu, tad šujam.

Tas ir pats galvenais – lai tev patīk tas, ko tu tirgo,” saka jaunās uzņēmējas.

Savukārt tautas lietišķās mākslas studija „Kursa” ar septiņiem galdiem, ko klāj adījumi, tekstilijas, pinumi un dzintara izstrādājumi, ir vieni no ilggadējiem gadatirgus dalībniekiem.

Studijas vadītāja Ilma Rubene un viņas vīrs Edmunds Rubenis atzīst, ka kopības sajūta gan vairs nav tik liela kā agrāk, kad tirgotāju bija mazāk un gandrīz visi nakšņoja uz vietas, muzejā.

„Agrāk šis Brīvdabas muzeja tirdziņš bija tautas lietišķās mākslas studiju tirdziņš. Ar to viss sākās. Šobrīd tā situācija ir mainījusies. Protams, ne jau uz slikto pusi.

Vienkārši tirgus ir kļuvis ļoti liels un ir arī atsevišķie amatnieki, kādu agrāk nebija,” viņi stāsta.

Brīvdabas muzeja gadatirgū šogad sagaida apmēram 40 000 apmeklētāju. Bet tirgotājus, kas strādā ar mūsdienīgākām metodēm un šajā tirgū nav pārstāvēti, Brīvdabas muzejā varēs satikt Mūsdienu amatniecības gadatirgū augustā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti