Kultūra

Kaspara Rogas debija kino - filma "Meklējot Mr. Kauliņu"

Kultūra

Brīvdienās varēs noskatīties Latvijas smilšu animācijas teātra izrādi bērniem

Mūzika, kas saspēlējas ar laikmetu. Nacionālajā teātrī tapis mūzikls par grupu "Jumprava"

Mūzika, kas saspēlējas ar laikmetu. Nacionālajā teātrī tapis mūzikls par grupu «Jumprava»

Tā ir mūzika, kas saspēlējas ar laiku, kurā tā veidojas. Mūzika, kas skatās, kas notiek apkārt. Ar šiem vārdiem sākas grupai “Jumprava” veltītais mūzikls, ko Nacionālajā teātrī iestudējis Valters Sīlis.

Sekojot, kā teksti dod impulsu mūzikai un jauniem meklējumiem mākslā, izrāde arī šodienas divdesmitgadnieku acīm raugās uz sabiedriski un politiski mutuļojošo desmitgadi pirms Latvijas neatkarības atgūšanas.

“Šī nebūs izrāde par apdzīvotu vietu Jumprava. “Jumprava” ir grupa, un darbs būs par grupu. Piezīme no autora – viņam šķiet svarīgi, ka par grupu “Jumprava” būtu jārunā tieši šādā veidā, bez lomu sadalījuma. Visi zina visu,” cits caur citu izrādi iesāk Nacionālā teātra aktieri.

“Visi zina visu” ir izrādes formas pamatā – jaunie aktieri organiski maina lomas un, neatkarīgi no dzimuma, iejūtas te Aigara Grāvera, te Aigara Graubas vai Aināra Ašmaņa lomās.

Izrādes stāstu veidojis pieredzējušais tandēms – dramaturgs Jānis Balodis un režisors Valters Sīlis, kuriem “Jumprava” ir bērnības mūzika. Sīlis stāsta, ka viens no impulsiem stāstam tieši par “Jumpravu” ir Ritvara Dižkača radītie dziesmu teksti.

“Tie vārdi, kas nāca no Dižkača un kā tas ietekmēja gan populāro, gan alternatīvo mūziku. Tas bija pirmais impulss. Un ar “Jumpravu”, protams, ir arī ļoti personīgas bērnības mīļākās grupas attiecības. Vēl likās, ka tajā grupā ir kaut kas, kas ļoti precīzi iezīmē tā laika pārmaiņas,” saka režisors.

Balansējot starp dokumentalitāti un jaunradi, izrāde sapludina “Jumpravas” oriģinālo skanējumu ar aktieru balsīm, starp dziesmām izstāstot stāstu par grupas dzimšanu, pārmaiņām un mūzikas tapšanas aizkulisēm.

Tas balstīts izrādes autoru intervijās ar katru no "Jumpravas” mūziķiem.

“Man vienmēr ir ļoti patikušas dokumentālās filmas par mūziķiem. Dažreiz ir bijis tā, ka es noskatos filmu un tikai tad saprotu, ka ir vērts klausīties to mūziku. Sevišķi to, kas pasaulē skanējis astoņdesmitajos gados, es bieži atklāju caur dokumentālām filmām. Mēs, protams, spēlējamies, te ir interpretācijas un daļa fikcijas. Bet to sajūtu gribējās panākt šajā stāstā. Man liekas, ka viena no skaistākajām lietām ir tā, ka viena pasaule ir tā, kuru tu radi klausītājam, un pavisam cita, kurā dzīvo mūzikas radītājs,” uzsver Sīlis.

“Jumpravas” dalībniekus, draugus un klausītājus spēlē aktieri, kas lielākoties dzimuši jau pēc grupas darbības pārtraukšanas 90. gadu sākumā. Mēģinājuma starpbrīdī izdodas noķert divus no lielās komandas – Ilvu Centeri un Arti Drozdovu.

“Jaudīgi!” tā par iejušanos 80. gadu latviešu rokmūziķu vizuālajā tēlā saka Centere.

“Ja deviņdesmitajos man likās, ka astoņdesmitie ir šausmīgi jocīgs laiks ar baigi nesmukām frizūrām un dīvainiem tērpiem, tad pēc šī darba riktīgi esmu to iemīlējis,” smejas Drozdovs.

Aktieri teic, ka bijis aizraujoši tuvāk iepazīt laiku un kontekstu, kurā tapa visiem tik pazīstamās “Jumpravas” dziesmas.

“Es brīnos, ka šī grupa toreiz, padomju laikā, spēja sevī tik ļoti izjust to maksimālo enerģiju, spēja izlauzties tajā laikā. Mūsdienās ir daudz plašākas iespējas, un būt grupai – tas jau ir kaut kas mazliet cits,”

atzīst Centere.

“Tajā laikā daudz kas vairāk bija aizliegts. Šobrīd ir grūti atrast, pret ko tik ļoti cīnīties. Bet toreiz tas bija svarīgākais pasaulē – cīnīties par tām lietām, par kurām viņi cīnījās,” spriež Artis.

Mēģinājuma skatītāju rindā satiktais mūziķis Aigars Grauba teic, ka uz skatuves notiekošo vēro ar patiku un ir gandarīts, ka “Jumpravas” mūzika uzrunā arī šodien.

“Izrādes veidotājiem tā ir brīnišķīga ideja, jo tas iedod vispārinājumu. Tas jau nav tāds arhīvu gabaliņš, kā viņi tur kādreiz darbojās. Tas stāsts tomēr ir par radošu cilvēku sava ceļa meklējumiem. Un tādi vienmēr ir bijuši, ir un būs,” uzsver Grauba.

Grupas “Jumprava” mūziķi iesaistījušies arī izrādes tapšanā. Bet par vizuālo noformējumu gādā scenogrāfs Uģis Bērziņš un kostīmu māksliniece Ieva Kauliņa, kura tērpiem iedvesmojusies arī no dokumentālās filmas “Vai viegli būt jaunam?”. Par iestudējuma “Zem diviem karogiem” pirmizrādes datumu izvēlēts 9. maijs, un tā nav nejaušība.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Teātris un deja
Kultūra
Jaunākie
Interesanti