Rīgas mēra pienākumus pārņēmušais Oļegs Burovs (“Gods kalpot Rīgai”) uzdevis līdz rudenim veikt visu Rīgas parku tehnisko apsekošanu un cer pilsētas budžetā rast pastāvīgu finansējumu gan parku atjaunošanai, gan ielu apstādījumiem. Tiesa gan, naudas trūkuma dēļ pārmaiņas, visticamāk, nebūs straujas.
“Tas ir kauns pilsētai - šis posms,” saka Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs, nostājies netālu no pareizticīgo katedrāles vietā, ko izdrupušo flīžu dēļ par celiņu vairs nevar nosaukt. Te viņš uz parka nākotnei veltītu sanāksmi sasaucis iesaistīto un apkārt esošo institūciju pārstāvjus.
“Kad man bija pieci gadi, es staigāju pa šo parku, un es šīs flīzes atceros. Tas bija kāds 1965. gads,” saka politiķis, kurš iepriekš ilgus gadus vadījis Rīgas domes Īpašuma departamentu.
Lai gan “Saskaņas” un “Gods kalpot Rīgai” koalīcija Rīgā pie varas ir jau desmit gadus, centrālais Esplanādes parks līdz šim nav bijusi prioritāte.
Līdz ar Nacionālā mākslas muzeja renovāciju pirms trim gadiem sakārtots vien neliels stūrītis.
“Gribētos, lai šī nav tikai tādi cauri skriešanas vieta, bet vieta, kur apkārtējie iedzīvotāji gribētu nākt, uzturēties un atpūsties. Pašlaik šis parks ir nesakopts, nesavākts, te ir diezgan liels haoss, [ceļa seguma] plāksnes ir ārpus katras kritikas. (..) Bet ir jāsaprot, ko mēs šeit gribam darīt. Domāju, ka koncepts ir ļoti svarīgs,” uzsver muzeja direktore Māra Lāce.
To pašu Latvijas Radio jau pirms gada sarunā par Esplanādes nākotni uzsvēra ainavu un sociālās plānošanas eksperti. Ilze Rukšāne no ainavu arhitektu biroja “ALPS” Esplanādi raksturoja ar vārdiem “ieildzis pagaidu stāvoklis”.
“Tas ir pagaidu stāvoklis, kur, lai atrastu kādu risinājumu, mums ir jāmeklē nevis vienkāršas zāles, bet jāaicina visi kopā," meklēt risinājumu aicina Rukšāne. "Sadrupušu flīzi vienmēr var nomainīt, tā nav lielākā nelaime. Drīzāk ir jāsaprot, kam tā strādā un kas ir šodienas lietojums un funkcija šai telpai. Protams, tā nav vieta, kur būs tingeltangeļi, karuseļi. To, manuprāt, neredz ne baznīca, ne Rainis, ne mākslas telpa. Tā ir ļoti garīga, spēcīga vieta,” toreiz uzsvēra Rukšāne.
“Tingeltangeļus”, precīzāk – savulaik izskanējušo ideju par panorāmas ratu Esplanādē – tagad sola nepieļaut Rīgas mēra pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.
Esplanāde arī nebūšot vienīgais parks, kam pilsēta pievērsīsies.
“Tā kā šeit ir Mākslas akadēmija, pareizticīgo katedrāle, pats centrs, man liekas, ka vajadzētu sākt no Esplanādes.
Vienlaikus Mājokļu un vides departamentam ir uzdots veikt tehnisko apsekošanu visiem Rīgas parkiem. Vairāki pilsētas parki ir tādā stāvoklī, ka investīcijas vajadzētu.
Nauda ir tik, cik ir. Tāpēc pieļauju, ka nākamgad šeit varētu atjaunot nevis visus, bet daļu celiņu. Vēl tiks izveidoti no jauna vai sakārtoti ceļi citos parkos,” viņš prognozē.
Miljonus gan Burovs tam nesola. Nākamā gada budžetā, iespējams, varētu būt runa par dažiem simtiem tūkstošu eiro. Pie viena politiķis rosināšot arī pastāvīgu programmu ielu apstādījumiem.
“Kaut nedaudz, bet mēs atjaunojam kokus. Būs 50 tūkstoši – būs labi, būs 100 tūkstoši – būs vēl labāk. Bet kaut kādai naudai ir jābūt. Šobrīd nav nekā,” atzīst Burovs.
Reāli atjaunošanas darbi Esplanādē varētu sākties nākamgad ar sliktākajā stāvoklī esošo celiņu nomaiņu. Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris gan uzskata – ap Raiņa pieminekli esošās betona plāksnes no 20.gadsimta vidus ir mantojums, kas jāsaglabā.
“Līdzīgi, piemēram, kā Salaspils memoriālā, kur arī ir pietiekami lielas betona plāksnes – var atjaunot šāda paša veida segumu, nemainot šo savā laikā arhitektu un tēlnieku izstrādāto koncepciju,” norāda kultūras mantojuma eksperts.
Rīgā ir 116 parku un skvēru. Esplanādes platība ir teju deviņi hektāri.
