Vidzemē pamesti dzelzceļa posmi pārtapuši velosipēdistu un gājēju ceļos

Ilgus gadus pamestas dzelzceļa līnijas Vidzemes pusē 250 kilometru garumā pārtapušas velosipēdistu un gājēju ceļos, piedāvājot jaunus maršrutus aktīvās atpūtas cienītājiem. Apmēram miljonu eiro vērtā Latvijas un Igaunijas projekta "Zaļie dzelzceļi" īstenotāji cer, ka iespēja ceļot pa savulaik aizaugušajiem sliežu ceļiem pievilinās vairāk tūristu un audzēs biznesa iespējas reģionā.

Maršruta garums abās valstīs pārsniedz 700 km

Vidzemē 250 km pamesti dzelzceļa posmi pārtapuši velosipēdistu un gājēju ceļosMāra Rozenberga
    "Mēs atrodamies uz bijušās Ainaži-Valmiera-Smiltene dzelzceļa līnijas pie Dikļu autoceļa. Tā ir viena no retajām vietām, kur dabā vēl saglabājušās šīs sliedes," uz nelielu sliežu posmu pāri ceļam rāda Vidzemes tūrisma asociācijas vadītājs un projekta "Zaļie dzelzceļi" koordinators Latvijā Raitis Sijāts. Pārējā līnijā sliežu vairs nav. Šo šaursliežu dzelzceļa līniju atklāja 1912. gadā, bet savam mērķim tā kalpoja vien līdz 70.gadiem. Vēlāk sliedes pakāpeniski demontēja, un vecais uzbērums aizauga.

     

    "Ne tikai šī līnija, bet arī daudzas citas, kas tika demontētas vēlāk, – radās jautājums, ko ar tām darīt? Šeit vairs nebija tiltu, nebija arī paša ceļa. Šis viss ir atbrīvots no aizauguša pameža, un uz līnijas kopumā ir uzbūvēti 15 tilti," norāda Sijāts.

    Eiropas Savienības finansētajā Latvijas un Igaunijas projektā "Zaļie dzelzceļi" no pameža un gulšņiem attīrīti apmēram 250 kilometru pamesto dzelzceļa līniju Latvijas pusē un mazliet vairāk nekā 50 kilometri Igaunijā.

    "Ir posms Ieriķi–Gulbene, apmēram 100 kilometru, kas sākas Melturos un ved caur Jaunpiebalgu un Ranku. Tāpat ir Limbaži–Aloja–Mazsalaca–Rūjiena. No Mazsalacas līdz Rūjienai gan ir iztīrīts tikai neliels posms, bet visi 50 kilometri no Limbažiem līdz Mazsalacai ir attīrīti no gulšņiem. Tad ir Valga–Valka–Ape, mazliet virs 50 kilometriem, un posms no Meisakilas (Mõisaküla) līdz Vīlandei (Viljandi) Igaunijā. Nepārtraukti gan tas nav izmantojams, bet ir tādi posmi," uzskaita Raitis Sijāts.

    Kopā ar savienojošajiem posmiem maršruta garums abās valstīs pārsniedz 700 kilometru. Tā malās iekārtotas atpūtas vietas un kartes, informatīvo stendu gan dažviet vēl trūkst – projekts noslēdzās aprīļa beigās. To īsteno 28 partneri, un turpmāk "zaļo dzelzceļu" uzturēšana lielākoties būs pašvaldību pārziņā. 31 kilometrs iet caur Kocēnu novadu.

    Kocēnos nešaubās – ieguldījums bija tā vērts

    "Mēs jau esam budžetā uz priekšdienām ieplānojuši, ka ir šāds jauns infrastruktūras objekts, kuram būs jāparedz finansējums kopšanai un uzturēšanai. Galvenokārt tā būs zāles pļaušana un, iespējams, kritušu koku novākšana. Bet tie nav milzīgi darbi," saka Kocēnu novada domes Attīstības nodaļas vadītājs Armands Broks.

    Sava "zaļā dzelzceļa" posma iekārtošanai Kocēni no Eiropas saņēma apmēram 32 tūkstošus eiro, vēl 65 tūkstošus pielika paši un nešaubās, ka ieguldījums bijis tā vērts. Jau tagad no uzbērumam piegulošo zemju īpašniekiem esot liela interese.

    "Daži jau gandrīz nāk un saka: kad tad tur sāksies kustība, kad es varēšu sākt tos tūristus ķert? Viņi domā par uzņēmējdarbības attīstīšanu.

    Tāpēc mēs novadā skatāmies uz to kā uz tādu "zaļo stīgu", kas ir spējīga ap sevi radīt vēl ekonomiskās vērtības. Tas reāli būs kaut kas, ap ko attīstās," pārliecināts ir Broks.

    Vēlas izjādes ar zirgiem, bažījas par ceļa bojāšanu

    Zemnieku saimniecība "Priedītes" Limbažu novadā ir viens no piemēriem, kur saimnieki jau tagad saredz ieguvumus no vecā dzelzceļa attīrīšanas. Zanes Magones no vecvecākiem mantotā māja atrodas tam tieši līdzās.

    "Tas bija dzelzceļš Rīga–Aloja–Mazsalaca–Rūjiena. Šķiet, tas bija 1996. gadā, kad to slēdza. Sliedes noņēma kādā 2002. gadā. Tur bija ļoti aizaudzis, baigie džungļi. Mēs centāmies ar zirgiem izlīst cauri," atceras Zane.

    Izjādes ar zirgiem ir viens no saimniecībā piedāvātajiem pakalpojumiem, un pirms diviem gadiem attīrītais dzelzceļš tam lieliski der.

    Saimniecībā mēdz piestāt arī garāmbraucošie velotūristi, un saimniece jau domā par naktsmītnes iekārtošanu. Taču ar šo ceļu ir arī kāda problēma.

    "Kad uziesim, redzēsiet, ka tur ir arī mašīnas izbraukājušas. Jo pagaidām tur nav saliktas nekādas zīmes, un cilvēki tur mīl braukt, jo zina, ka nenoķers. (..) Te, uz zaļā dzelzceļa, tiešām ir miers. Un, ja nebūtu vēl šo motociklistu un kvadriciklistu, kas dažreiz brauc ļoti ātri un reizēm sabojā ceļu vairāk nekā mēs ar zirgiem, jo viņiem patīk uzspolēt un paākstīties, - tad būtu vispār fantastiski," nopūšas Zane.

    Daļa "zaļo dzelzceļu" posmu ir koplietojami, bet daudzviet tie domāti tikai kājāmgājējiem, velosipēdistiem, zirgu izjādēm, ziemā – slēpošanai un suņu pajūgiem. Taču motobraucējus izkontrolēt ir grūti.

    Problēmu redz arī Armands Broks no kaimiņos esošā Kocēnu novada. Policijai ziņojot gan vietējie, gan reizēm neuzmanības dēļ – arī paši motociklisti, liekot bildes sociālajos tīklos.

    "Tiem, kas to izmanto, es gribētu prasīt – vai viņi arī pilsētā uzskatītu, ka var braukt pa veloceliņiem tikai tāpēc, ka tur ir brīva kustība? Šeit, mežā, ir tieši tāpat. Bet ir koplietošanas posmi, un tur nav ierobežojumu," uzsver Broks.

    Vēl ir iespējas attīstīt "zaļo dzelzceļu"

    Līdzenie, daudzviet tālu no autoceļiem esošie "zaļie dzelzceļi", kuru ideju Latvija aizguvusi no Dienvideiropas un Beļģijas, varētu būt labs tūrisma magnēts, spriež tūrisma eksperts un Vidzemes Augstskolas asociētais profesors Andris Klepers. Taču, lai tas strādātu pilnvērtīgi, jāpieslēdzas arī vietējiem uzņēmējiem.

    "Tā ir tāda pilna tūrisma sistēma – katras trīs stundas rada vajadzību ēst vai kafijot. Līdz ar to es esmu gatavs aizbraukt arī pāris kilometru projām no šīs dzelzceļa līnijas, ja tur ir kāda laba kafejnīca, krogs vai naktsmītne. Un tiem ir jābūt gataviem, ka var ienākt arī ar dubļiem nošķiedies, tomēr ēst un maksāt gribošs tūrists, jo viņš ir atbraucis ar velosipēdu," saka eksperts.

    "Zaļo dzelzceļu" stiprā puse Klepera ieskatā ir garās, nepārtrauktās līnijas, bet mīnuss – ar riteņiem šajos posmos ērti var nokļūt tikai dažās vietās, līdz kurām ved vēl eksistējošās dzelzceļa līnijas.

    Tāpēc šis projekts kārtējo reizi aktualizē arī velosipēdistu pārvadājumus sabiedriskajos autobusos, kas Latvijā joprojām ir neatrisināts jautājums.

    Vidzemes tūrisma asociācijas nākamajā projektā plānots sakārtot veco Ērgļu dzelzceļu līdz Krievijas robežai.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti