No grausta līdz pērlei: privāta iniciatīva ļauj atdzimt Raiņa celtajai mājai Jaundubultos

Privāta iniciatīva ļāvusi atdzimt Raiņa celtajai mājai Jaundubultos. Par to gādājusi nama kaimiņos mītošā Gavaru ģimene. Nespējot noskatīties, kā ilgus gadus pamestajā ēkā mitinās bezpajumtnieki, viņi māju iegādājās, saviem spēkiem atjaunoja un tagad plāno to darīt publiski pieejamu. Namā iekārtota neliela Rainim un Aspazijai veltīta ekspozīcija, kas balstās restaurācijas atradumos un Valda Gavara pētījumā par mājas tapšanu un dzejnieku pavadīto laiku tajā.

No grausta līdz pērlei: privāta iniciatīva ļauj atdzimt Raiņa celtajai mājai JaundubultosMāra Rozenberga

    Šī ir vieta, kur Rainis pabeidza savu lugu „Uguns un nakts". Namu viņš uzcēla 1903. gadā un cerēja te nodoties rakstniecībai, izīrējot istabas vasarniekiem. Taču drīz nācās doties trimdā uz Šveici un māju pārdot, lai svešumā izdzīvotu. Padomju laikā te bija pionieru nometne, bet atjaunotās Latvijas laikā nams mainīja īpašniekus un gāja postā. Kad Latvijas Radio te viesojās pirms divarpus gadiem, ēka bija avārijas stāvoklī.

    „Šie visi [balsti] ir sapuvuši, un tur jau ir stute uzlikta, lai griesti nekrīt iekšā,” toreiz rādīja Valdis Gavars. Viņa ģimene nesen bija iegādājusies kaimiņos brūkošo māju un vēl trīs citas tai blakus. Baidījās, ka citādi tās nošķūrēs par labu dārgiem „uzturēšanās atļauju” dzīvokļiem.

    Divos gados jaunie saimnieki atjaunojuši vecās koka mājas un ierīkojuši īres dzīvokļus tajās, bet kādreizējā Raiņa māja būs publiski pieejama.

    „Tā ir liela ģimenes apņemšanās – šo kvartālu savest kārtībā. Kā es saku – tā ir liela mīlestība pret kultūru, pret arhitektūru, pret skaistu lietu saglabāšanu. Un katrs ir atradis, kur pielikt roku. Mums ir liels vēsturnieks, kurš ir veicis šīs ēkas izpēti un sarakstījis grāmatu „Mūsu priedes. Rainis un Aspazija Jaundubultos” [tas ir dzimtas galva Valdis Gavars], mums ir arhitekts, mums ir dzinējspēki, kas to visu saliek kopā,” stāsta "Raiņa sētas" direktore un Valda Gavara mazdēla sieva Madara Gavare.

    Viņas pieminētais arhitekts ir Valda dēls Gatis Gavars, un kompleksa īpašnieks – viņa brālis, uzņēmējs Didzis Gavars.

    „Pirmajā stāvā mēs esam saglabājuši svinību zāli, kāda tur bija arī oriģinālā. Tajā mēs vēlamies pulcēt dažādus kultūras pasākumus – gleznu izstādes, mūziķus, seminārus. Savukārt otrajā stāvā esam vēlējušies atstāt oriģinālo izkārtojumu. Tornīša istabu esam veltījuši Rainim,

    kur viņš dzīvoja. Esam tur iekārtojuši viņa darbavietu. Mums ir viņa laika tapetes – tās restaurējām no oriģināla, ko atradām zem daudziem tapešu slāņiem,” stāsta Madara.

    Līdzās Raiņa nelielajai muzeja istabai telpā, kur varētu būt dzīvojusi Aspazija, iekārtota bibliotēka. Tajā Gavari apņēmušies savākt visus 38 jebkad iznākušos „Uguns un nakts” izdevumus no visas pasaules. Plauktā būs vēl viens izdevums – Madaras jau pieminētā Valda Gavara grāmata „Mūsu priedes”. Viņa saikne ar rakstniecību nav tipiska – autors ir pensionēts Salaspils atomreaktora galvenais inženieris.

    „Ar rakstīšanu es nodarbojos populārzinātniskā līmenī. Kādreiz vajadzēja izstāstīt cilvēkiem, kas tas atomreaktors tāds ir, un pamazām es to iemācījos. Kad beidzu tur darbus un man parādījās brīvs laiks, es visu laiku kaut ko darīju. Man ir uzrakstītas kādas 25 brošūras,” atklāj Valdis.

    Raiņa un Aspazijas laiku Jaundubultos un pašas mājas vēsturi viņš pētījis vairāk nekā 10 gadus. Arhīvos atradis vēsturiskus dokumentus un sarakstes, kas nebija piesaistījušas citu Raiņa pētnieku uzmanību. Atjaunotajā Raiņa mājā nupat nosvinējis 85 gadu jubileju, Valdis Gavars smej, ka

    „Raiņa sētas” biznesa modelis būs attāli līdzīgs tam, ko savulaik bija iecerējis pats rakstnieks.

    „1904. un 1905. gadā šī bija tāda izcila vieta, kur no Sanktpēterburgas brauca atpūsties bagāti cilvēki. Grāmatā esmu uzrakstījis, ka pa vienu sezonu par šo vienu mājiņu no īrniekiem varēja nopelnīt 450 zelta rubļu. [Jēkabs] Sīpols, kas nopirka māju no Raiņa, uzreiz uzbūvēja klāt vēl trīs mājas. Faktiski sanāk, ka četros gados varēja atpelnīt tos līdzekļus, ko Rainis ielika. Tagad atpelnīs varbūt 20 vai vairāk gados, bet Jūrmala joprojām ir vieta, kur cilvēki grib kaut vai dažas dienas palikt,” teic Gavars.

    „Valda Gavara grāmata pastiprina seno domu, ka Jūrmala ir šo abu dzejnieku īstā pilsēta. Netālu no šejienes, Salacas ielā, viņi 1894. gadā satiekas, šeit jau risinās viņu kopdzīve. Un šajā grāmatā ir pamatīgi izpētīti dokumenti, kas parāda dzīvi, gan namu būvējot, gan to pārdodot, gan arī nama dzīvi pēc tam,” saka netālu esošās Aspazijas mājas Dubultos vadītāja Ārija Vanaga. Viņa ir arī Gavara grāmatas zinātniskā redaktore.

    „Raiņa sētas” atklāšanā piedalās arī Latvijas Radio kolēģe Anda Buševica, kura veidojusi daudz raidījumu par abiem dzejniekiem un viesojusies viņu memoriālajās vietās. Šī vieta viņai ir atklājums, kam Anda pretstata Raiņa dzimtās mājas Tadenavā.

    „Manuprāt, Tadenavā tas muzejs ir nevis par Raini, bet par viņa tēvu. Viņa tēva paaudze bija pirmā latviešu paaudze, kura rāvās pie turības un, kurai pateicoties, dēli varēja studēt. Raiņa tēvs bija mucinieks un krodzinieks, saimniecisks vīrietis. Likās, ka Rainis ir pavisam citādāks – iekritušām krūtīm, izdēdējis, tiecas pēc saules – nu, dzejnieks. Un pēkšņi šī Jaundubultu māja – ārpus visiem memoriālajiem muzejiem – man viņu atklāj kā saimniecisku vīrieti!” smejas Anda.

    Raiņa un Aspazijas māja Poruka prospektā Jaundubultos arī turpmāk būs privātīpašums, un tajā iekārtoto ekspozīciju varēs aplūkot, iepriekš piesakoties.

    Saistītie raksti
    Kultūrtelpa
    Kultūra
    Jaunākie
    Interesanti