Jelgava šī gada ledus skulptūru festivālā februāra sākumā uzņems 30 māksliniekus no 7 valstīm, bet plašajā Ķīnā, Heilundzjanas provincē, jau sācies viens no lielākajiem ledus skulptūru festivāliem pasaulē. Tur skulptūras veido 70 mākslinieki no 16 valstīm.
Autora ziņas
Beļģijas pilsētā Gentē 150 gadus seno Svētās Annas baznīcu plānots pārveidot par lielveikalu. Vēsturisko un sakrālo vērtību aizstāvjos tas rada nedalītu sašutumu. Krievu izcelsmes vijolnieks, kurš Beļģijā dzīvo jau kopš deviņdesmitajiem gadiem, sācis protesta akciju pret pilsētas pašvaldības un uzņēmēju ieceri.
Laura Lūse šodien noslēdz pirmo nedēļu Rundāles pils muzeja direktores amatā. Viņas plāni – grandiozi. Sākot no jumta remonta, turpinot ar pils iekļaušanu UNESCO mantojuma sarakstā, neizsmeļamu pētniecisko darbu un beidzot ar muzeja ekspozīcijas modernizēšanu un teritorijas attīstīšanu gan konferenču norisēm, gan izveidojot 18. gadsimta tradīcijās veidotu bērnu rotaļu laukumu.
Spilgts traģikomiskajās lomās teātrī, izcils smīdinātājs savos dziesmotajos koncertuzvedumos, personība ar tiešu un nevaldāmi dedzīgu raksturu, maksimālists prasībās pret sevi - 17. decembrī Edgars Liepiņš svinētu savu 90. jubileju. Kaut viņa paša mūsu vidū nav jau 23 gadus, Edgara Liepiņa balss tembrs un platais smaids ar velnišķīgi draisko acu skatienu ir spilgtās ļaužu atmiņās un nav sajaucams ne ar vienu citu.
Sabiedrisko mediju balvai “Kilograms kultūras” pieteikta arī Roja, kas var lepoties ar dažādām kultūras aktivitātēm un unikālu pilsētvides mākslas objektu kolekciju. Mākslinieki Roju pārvērtuši arī par laipniem vārdiem runājošu mīļpilsētu, kas paldies teic katram, kurš šeit dzīvo ikdienā vai mazo piejūras pagastu apciemo paretam.
Izstāde “Tieši laikā. Dizaina stāsti par Latviju” aptver aizvadītos 100 gadus, iepazīstinot ar Latvijas mākslinieku skaistuma izjūtu apvienojumā ar funkcionāliem risinājumiem un patērētāju alkām pēc estētiskas vides. Pētnieciskais darbs, gatavojot izstādi, ildzis trīs gadus. Tomēr ekspozīcija nav hronoloģisks stāsts, bet gan latviešu dizaina aizvadītās simtgades esence.
Svētdien Šveicē, Cīrihē, izskanēja Šveicē dzīvojošo latviešu rīkots Latvijas valsts simtgadei veltīts koncerts “Terra Choralis”. Arī Šveice šogad atzīmē 170 gadu jubileju. Dubultsvētkos lielākais akcents, protams, likts uz latviešu kultūras stūrakmeni – kormūziku.
No astoņiem dalībnieku koriem lielākā daļa ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu kolektīvi, bet no Latvijas uz Šveici bija devies Latvijas Kultūras akadēmijas koris “Sōla” un grupa “Tautumeitas”.
No astoņiem dalībnieku koriem lielākā daļa ir ārvalstīs dzīvojošo tautiešu kolektīvi, bet no Latvijas uz Šveici bija devies Latvijas Kultūras akadēmijas koris “Sōla” un grupa “Tautumeitas”.
Latvijas Dizaina gada balvas rīkotāji ieviesuši būtiskas izmaiņas pretendentu darbu izvērtēšanā. Līdzīgi kā diplomdarbu aizstāvēšanā augstskolās, visiem 20 finālam virzītajiem dizaineriem žūrijas priekšā būs jāsaka trīs minūšu ilga sava darba aizstāvības runa. Arī 2018. gada dizaina balvai virzītos veikumus ikvienam būs iespēja aplūkot vēl pirms balvas pasniegšanas ceremonijas.
Darbu pieteikšana Latvijas dizaina gada balvai sāksies tikai nākamgad 14. janvārī. Tikmēr dizaineriem jāgatavo trīs minūšu gara sava veikuma prezentācija angļu valodā. Iepriekš tādas nebija, turklāt darbu aizstāvības varēs apmeklēt jebkurš interesents.
Darbu pieteikšana Latvijas dizaina gada balvai sāksies tikai nākamgad 14. janvārī. Tikmēr dizaineriem jāgatavo trīs minūšu gara sava veikuma prezentācija angļu valodā. Iepriekš tādas nebija, turklāt darbu aizstāvības varēs apmeklēt jebkurš interesents.
Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejā skatāmajā Latvijas Dizaineru savienības 30. jubilejas izstādē apkopoti šajā laika posmā tapušie Dizaineru savienības biedru spilgtākie darbi. Tās ir gan nozīmīgas balvas saņēmušas mēbeles, izcili interjera un grafiskā dizaina paraugi, Padomju Latvijā tapuši mopēdi un radioaparāti, gan arī Latvijas Dizaina gada balvas laureātu darbi.
Kinorežisors Varis Brasla par Dumpi trāpīgi izteicies: “Viens no totāli retajiem aktieriem, kurš vislabāk atraisās komēdijas žanrā”. Viņa komiskās kino lomas palikušas spilgtā skatītāju un kino nozares profesionāļu atmiņā. Tūteru Ērika lomu filmā “Limuzīns Jāņu nakts krāsā” un Emīla tēva atveidojumu “Emīla nedarbos” uzteic kā izcilākās, kaut kino lomu, sākot jau no 1964. gada, Dumpim bijis ap 80, un viņš spēlējis arī televīzijas seriālos.
Piecdesmit gadu laikā Uldis Dumpis uz teātra skatuves ir iemiesojis 81 atšķirīgu tēlu. Šogad iemīļotajam aktierim aprit 75, un šim notikumam par godu Daira Āboliņa un Agita Cāne ir uzņēmušas arī filmu “75 jautājumi Uldim Dumpim” (skatīt augstāk).
No otrdienas, 25.septembra, līdz piektdienai, 28.septembrim, Rīgā viesojas portugāļu ilustrators, grāmatu autors un izdevējs Andrē Letrija. Pietiekami sarežģītajā bērnu grāmatu ilustrēšanas jomā Andrē ir autoritāte – viņš ir saņēmis vairākus prestižus apbalvojumus, viņa grāmatas izdotas daudzviet pasaulē. Latvijas lasītāji Letrijas ilustrāciju rokrakstu iepazinuši apgāda “Liels un mazs” izdevumā “Ja es būtu grāmata”.
Trešdien kinoteātrī “Splendid Palace” uz lielā ekrāna demonstrēja Latvijas mākslas augstskolu studentu diplomdarbus kino jomā. Varēja noskatīties Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālās filmu skolas, Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA un Latvijas Mākslas akadēmijas audiovizuālās mediju mākslas studentu darbus.
Gluži kā spilgts plankums Latvijas dzejas ainavā – tā varētu teikt par nule izdoto jauno dzejnieku antoloģiju, ko sastādījis Artis Ostups, un jauno mākslinieku, Maijas Kurševas audzēkņu, dzejas ilustrāciju albumu. Abiem izdevumiem viens nosaukums – “Kā pārvarēt niezi galvaskausā?”