29.augustā 60 gadu jubileju svin teātra pētnieks Jānis Siliņš. Jānis Siliņš ir arī ilggadējs Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektors, tagad profesors un Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs.
Autora ziņas
Pārmaiņas skārušas Latvijas labāko amatieru kori “Kamēr...”. Jānis Liepiņš, kurš kora vadību pārņēma no tā dibinātāja, diriģenta Māra Sirmā, nolēmis ļauties karjeras plūdumam Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā arī citviet Latvijā un ārvalstīs, un galvenā diriģenta zizli nodod līdzšinējam “Kamēr...” dziedātājam un otrajam diriģentam, trīs starptautisku kordiriģentu konkursu uzvarētājam Aivim Greteram.
Sākot no sestdienas, 18.augusta, līdz pat nākamās nedēļas vidum Rīgas ielās norisināsies laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “Re Rīga!”. Tā laikā, lielākoties bez maksas, būs iespēja vērot akrobātus, klaunus, mīmus, žonglierus un citus mūsdienu cirka māksliniekus, kuri, kā sola festivāla rīkotāji, demonstrēs ne tikai savas prasmes, bet arī ļaus pārliecināties par cirka un citu mākslas žanru mijiedarbību.
Iecavas pusē uz fonda “Līdzskaņa” radošo nometni pulcējas latviešu mūziķi. Viņi nometnē pavadīs četras dienas, un šajā laikā viņi iecerējuši radīt vairākus jaunus skaņdarbus un mākslas darbus, par kuriem gūtos ienākumus varētu ziedot tiem mūziķiem, kuri šobrīd cīnās ar nopietnām veselības likstām.
Nedēļas nogalē Aknīstē jau piekto reizi notiks festivāls “Sansusī”. Sācies kā neparasts formāts kamermūzikas baudīšanai meža vidū, “Sansusī” piecu gadu laikā izaudzis līdz festivālam, kas sakausē visdažādākos mākslas žanrus, sākot ar laikmetīgo mūziku un beidzot ar cirku un dzeju. Festivāla rīkotāja Armanda Siliņa viesu nams “Susēja” kļuvis arī par rezidenču centru māksliniekiem, kuri šogad savā jaunradē sadarbojas ar Aknīstes bērniem un psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientiem.
Pēc dažiem gadiem Rīgā būs par trim kultūrtelpām vairāk. Bijusī Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēka ''Piena kvartālā'', kā arī Tabakas fabrika, kur šobrīd mīt Jaunais Rīgas teātris, un industriālā teritorija Lubānas ielā 80 pārtaps par sakārtotiem kultūras objektiem tuvāko gadu laikā, piesaistot Eiropas fondu naudu.
Dziesmu svētku vārds izskanēs arī tālāk par Latvijas robežām. Atspoguļot svētku norisi savu valstu medijos bija ieradušies 86 mediju pārstāvji no ārvalstīm. Dažs rakstīja iespaidu reportāžas, citi notikumus Rīgā skrupulozi dokumentēja, lai drīz par mūsu tautas lielākajiem svētkiem veidotu dokumentālas filmas un rādītu tos plašam vispasaules skatītāju lokam.
3.jūlijā Vērmanes dārza estrādes skatuves dēļi un skatītāju rindas uzņēma 15 amatierteātru izrādes. Teju visi uzrunātie apmeklētāji zināja, ko nozīmē būt daļai no kāda amatieru kolektīva un piedalīties Dziesmu un deju svētkos, tāpēc atsauksmes par izrādēm un svētkiem kopumā ir tikpat raibas un atšķirīgas kā šīs dienas iestudējumi.
“Mēs meklējām arhīvā materiālus par tiem horeogrāfiem, kuru vairs nav, lai mēs varētu ietvert [deju] 100 gadu laikā, kas raksturotu šos 100 gadus,” par deju koncertu “Vēl 100 gadu dejai” saka tā režisore Ināra Slucka. “Un plus veidojam kā četrus gadalaikus, un ar “go pro” kamerām ir filmēta visa Latvijas daba.”
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde “Valsts pirms valsts. Atbrīvošanās gadsimts 1817.-1917.”. Ekspozīcija vēsta par Latvijas valsts veidošanās priekšnosacījumiem jau gadsimtu pirms 1918. gada un atklāj, ka Latvijas valsts dibināšana ir teju četru iepriekšējo paaudžu nopelns, sākot no tiem, kas atsvabinājās no dzimtļaužu jūga, izcīnīja tiesības pirkt zemi, izglītoties un apvienojās pirmajās biedrībās.
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saglabā nekustamo īpašumu Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4 jeb tā dēvēto Vāgnera namu līdz brīdim, kamēr būs pieņemts lēmums par kādu no turpmākajiem vēsturiskās ēkas attīstības scenārijiem. Savukārt, lai pievērstu sabiedrības un lēmējvaras uzmanību, otrdien, 22.maijā, gājēju tunelī pie Stacijas laukuma notika Vāgnera zāles pagaidām neskaidrajai nākotnei veltīta zibakcija.
Lielās cilvēku intereses dēļ filmas pirmizrāde no kinoteātra “Splendid Palace” Mazās zāles tika pārcelta uz Lielo zāli. Jaunā filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā un kāda bija viņa pati, gan esot slavas zenītā, gan arī pēc arī tam. Noras dzīvesstāstu papildina kolorītas epizodes no padomju estrādes aizkulisēm Zigmara Liepiņa, Vjačeslava Mitrohina un citu stāstījumā.
Leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere bija viena no sava laika spožākajām Latvijas estrādes zvaigznēm. Latvijas Televīzijā tapusi pirmā dokumentālā filma par viņas dzīvi. Filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā, ārpus iestudētajiem kadriem, kas atrodami arhīvos, un to, kāda bija Padomju Latvijas estrādes dzīves neredzamā puse.
Noras valdzinošā balss un skatuviskais šarms paliek viņas talanta cienītāju atmiņās, Latvijas radiostaciju un televīzijas arhīvos. Aizmirst Noru neļauj arī viņas jaunākās māsas un Noras tuvākā cilvēka Māras Zustrupas dibinātais Noras Bumbieres fonds. Ik gadu tas rīko Noras Bumbieres piemiņas koncertus un vokālistu konkursus dalībniekiem bez vecuma ierobežojuma.
Lai turpmāk vārdu savienojums “Latviešu skatuvisko tautas deju zelta fonds” nebūtu vien aptuvens un nedefinēts latviešu tautas deju kopums, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā top dejas profesionāļu un skatītāju kopīgi veidots un apstiprināts dokuments, kurā būs aprakstītas un vēlāk arī ar video pamācībām papildinātas labākās latviešu tautas dejas jeb “Zelta fonds”.