29.augustā 60 gadu jubileju svin teātra pētnieks Jānis Siliņš. Jānis Siliņš ir arī ilggadējs Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) rektors, tagad profesors un Eduarda Smiļģa teātra muzeja vadītājs.
Autora ziņas
Pārmaiņas skārušas Latvijas labāko amatieru kori “Kamēr...”. Jānis Liepiņš, kurš kora vadību pārņēma no tā dibinātāja, diriģenta Māra Sirmā, nolēmis ļauties karjeras plūdumam Latvijas Nacionālajā operā un baletā, kā arī citviet Latvijā un ārvalstīs, un galvenā diriģenta zizli nodod līdzšinējam “Kamēr...” dziedātājam un otrajam diriģentam, trīs starptautisku kordiriģentu konkursu uzvarētājam Aivim Greteram.
Sākot no sestdienas, 18.augusta, līdz pat nākamās nedēļas vidum Rīgas ielās norisināsies laikmetīgā cirka un ielu mākslas festivāls “Re Rīga!”. Tā laikā, lielākoties bez maksas, būs iespēja vērot akrobātus, klaunus, mīmus, žonglierus un citus mūsdienu cirka māksliniekus, kuri, kā sola festivāla rīkotāji, demonstrēs ne tikai savas prasmes, bet arī ļaus pārliecināties par cirka un citu mākslas žanru mijiedarbību.
Jau šajā nedēļas nogalē sāksies ikgadējais, nu jau 21. starptautiskais garīgās mūzikas festivāls, kura lokomotīve, kā ierasts, ir diriģents Māris Sirmais un Valsts akadēmiskais koris “Latvija”.
Iecavas pusē uz fonda “Līdzskaņa” radošo nometni pulcējas latviešu mūziķi. Viņi nometnē pavadīs četras dienas, un šajā laikā viņi iecerējuši radīt vairākus jaunus skaņdarbus un mākslas darbus, par kuriem gūtos ienākumus varētu ziedot tiem mūziķiem, kuri šobrīd cīnās ar nopietnām veselības likstām.
Ungārijas galvaspilsētā Budapeštā 8.augustā sākas lielākais Centrāleiropas brīvdabas mūzikas un kultūras festivāls “Sziget” jeb Brīvības sala. Rīkotāji cer šogad uzstādīt jaunu apmeklētāju skaita rekordu.
Nedēļas nogalē Aknīstē jau piekto reizi notiks festivāls “Sansusī”. Sācies kā neparasts formāts kamermūzikas baudīšanai meža vidū, “Sansusī” piecu gadu laikā izaudzis līdz festivālam, kas sakausē visdažādākos mākslas žanrus, sākot ar laikmetīgo mūziku un beidzot ar cirku un dzeju. Festivāla rīkotāja Armanda Siliņa viesu nams “Susēja” kļuvis arī par rezidenču centru māksliniekiem, kuri šogad savā jaunradē sadarbojas ar Aknīstes bērniem un psihoneiroloģiskās slimnīcas pacientiem.
Mencendorfa namā, kur aizvien var iepazīt 18. un 19. gadsimta turīgo rīdzinieku māju iekārtojumu un sadzīvi, organiski iekļāvusies kalēja Kaspara Auzas valsts simtgadei veltītā pūralāžu kolekcija.
No 2.augusta galerijā “Bastejs” būs skatāmas divas jaunas izstādes. Ineses Vēriņas-Lubiņas gleznu izstāde “Dzelme”, kurā māksliniece ataino savas dvēsles dzīles, un tekstilmākslinieces Ivetas Vecenānes gobelēnu izstāde “Lielais mīlas sauciens”, kas cildina dabu, vasaru, mīlestību un laimes izjūtu.
Pēc dažiem gadiem Rīgā būs par trim kultūrtelpām vairāk. Bijusī Rīgas Vieglās rūpniecības tehnikuma ēka ''Piena kvartālā'', kā arī Tabakas fabrika, kur šobrīd mīt Jaunais Rīgas teātris, un industriālā teritorija Lubānas ielā 80 pārtaps par sakārtotiem kultūras objektiem tuvāko gadu laikā, piesaistot Eiropas fondu naudu.
Māra Martinsona jaunākās filmas “Jaunā gada taksometrs” notikumu centrā ir taksometrs un tā vadītājs Andrejs, ko tēlo Lauris Reiniks. Jaungada sagaidīšanas stāsta pēdējās filmēšanas dienas iegadījušās vasaras lielākajā tveicē.
Dziesmu svētku vārds izskanēs arī tālāk par Latvijas robežām. Atspoguļot svētku norisi savu valstu medijos bija ieradušies 86 mediju pārstāvji no ārvalstīm. Dažs rakstīja iespaidu reportāžas, citi notikumus Rīgā skrupulozi dokumentēja, lai drīz par mūsu tautas lielākajiem svētkiem veidotu dokumentālas filmas un rādītu tos plašam vispasaules skatītāju lokam.
Dziesmu svētkos sestdiena pavadīta kā folkloras diena, un Vērmanes dārzā prieku par to pauda gan dalībnieki, gan apmeklētāji.
3.jūlijā Vērmanes dārza estrādes skatuves dēļi un skatītāju rindas uzņēma 15 amatierteātru izrādes. Teju visi uzrunātie apmeklētāji zināja, ko nozīmē būt daļai no kāda amatieru kolektīva un piedalīties Dziesmu un deju svētkos, tāpēc atsauksmes par izrādēm un svētkiem kopumā ir tikpat raibas un atšķirīgas kā šīs dienas iestudējumi.
“Mēs meklējām arhīvā materiālus par tiem horeogrāfiem, kuru vairs nav, lai mēs varētu ietvert [deju] 100 gadu laikā, kas raksturotu šos 100 gadus,” par deju koncertu “Vēl 100 gadu dejai” saka tā režisore Ināra Slucka. “Un plus veidojam kā četrus gadalaikus, un ar “go pro” kamerām ir filmēta visa Latvijas daba.”
Rīgas Sv. Pētera baznīcā apskatāma Latvijas simtgadei veltīta tekstilmākslas izstāde "Gadsimta griezumā". Izstāde atskatās 100 gadus senā Latvijas tekstilmākslas vēsturē un izceļ izcilāko mākslinieku darbus.
Ceturtdien, 28.jūnijā, Daugavas stadionā pulcējas visu Dziesmu un deju svētku deju kolektīvu vadītāji, lai iepazītos ar atjaunoto stadionu un lieluzveduma “Māras zeme” pasākuma norisi, kā arī ar svarīgiem organizatoriskiem jautājumiem.
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejā atklātas divas jaunas izstādes. Viena veltīta Dziesmu un deju svētku vēsturei, un tajā apskatāmas dziesmu svētku relikvijas no svētku pirmsākumiem, to skaitā arī Dziesmu svētku karoga oriģināls.
Šonedēļ darbu sākusi jaunā Dzejas dienu padome, kurai ir jauns skatījums uz šī pasākuma uzdevumiem un mērķiem. Turpmāk Dzejas dienas kļūs par starptautisku dzejas festivālu, kam par paraugu ņemta ārvalstu pieredze.
Aizvadītajā sezonā “Spēlmaņu nakts” žūrija visos Latvijas teātros saskatījusi divas nozīmīgas kopsakarības. Viena no tām ir plašais latviešu dramaturģijas lietojums, bet otra – izcili aktieru darbi.
Pirmdien Rīgā sācies IV starptautiskais Baltijas baleta konkurss, kurā par uzvaras lauriem cīnīsies vairāk nekā 80 profesionālo klasiskā baleta skolu audzēkņi un klasiskā baleta dejotāji.
6. Rīgas Starptautiskās tekstilmākslas un šķiedras mākslas triennāles “Tradicionālais un laikmetīgais” galvenā izstāde “Identitāte”, kas aplūkojama izstāžu zālē “Arsenāls”, aptver 26 valstu mākslinieku darbus, sākot ar gobelēniem un beidzot ar tekstila skulptūrām.
25.maijā Valmieras Drāmas teātrī pirmizrādi piedzīvos režisora Jāņa Znotiņa skatuves versija par rakstnieces Annas Brigaderes autobiogrāfiskās triloģijas pirmo daļu “Dievs. Daba. Darbs”.
Latvijas Nacionālajā bibliotēkā atklāta izstāde “Valsts pirms valsts. Atbrīvošanās gadsimts 1817.-1917.”. Ekspozīcija vēsta par Latvijas valsts veidošanās priekšnosacījumiem jau gadsimtu pirms 1918. gada un atklāj, ka Latvijas valsts dibināšana ir teju četru iepriekšējo paaudžu nopelns, sākot no tiem, kas atsvabinājās no dzimtļaužu jūga, izcīnīja tiesības pirkt zemi, izglītoties un apvienojās pirmajās biedrībās.
“Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) saglabā nekustamo īpašumu Rīgā, Riharda Vāgnera ielā 4 jeb tā dēvēto Vāgnera namu līdz brīdim, kamēr būs pieņemts lēmums par kādu no turpmākajiem vēsturiskās ēkas attīstības scenārijiem. Savukārt, lai pievērstu sabiedrības un lēmējvaras uzmanību, otrdien, 22.maijā, gājēju tunelī pie Stacijas laukuma notika Vāgnera zāles pagaidām neskaidrajai nākotnei veltīta zibakcija.
No 21.līdz 27.maijam Kaņepes Kultūras centrā bez maksas demonstrēs īpaši atlasītas franču dokumentālās filmas. Tās vieno interese par cilvēka un cilvēcības vietu mūsdienu industrializētajā pasaulē.
Ar lielu ieinteresētību un stāvovācijām otrdien starptautiskajā Kannu kinofestivālā uzņemta režisora Rolanda Kalniņa filma „Četri balti krekli”, Latvijas Radio pastāstīja kinokritiķe Daira Āboliņa, kura filmas seansu vēroja klātienē.
Lielās cilvēku intereses dēļ filmas pirmizrāde no kinoteātra “Splendid Palace” Mazās zāles tika pārcelta uz Lielo zāli. Jaunā filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā un kāda bija viņa pati, gan esot slavas zenītā, gan arī pēc arī tam. Noras dzīvesstāstu papildina kolorītas epizodes no padomju estrādes aizkulisēm Zigmara Liepiņa, Vjačeslava Mitrohina un citu stāstījumā.
Leģendārā dziedātāja Nora Bumbiere bija viena no sava laika spožākajām Latvijas estrādes zvaigznēm. Latvijas Televīzijā tapusi pirmā dokumentālā filma par viņas dzīvi. Filma stāsta par to, kāda bija Nora ikdienā, ārpus iestudētajiem kadriem, kas atrodami arhīvos, un to, kāda bija Padomju Latvijas estrādes dzīves neredzamā puse.
Noras valdzinošā balss un skatuviskais šarms paliek viņas talanta cienītāju atmiņās, Latvijas radiostaciju un televīzijas arhīvos. Aizmirst Noru neļauj arī viņas jaunākās māsas un Noras tuvākā cilvēka Māras Zustrupas dibinātais Noras Bumbieres fonds. Ik gadu tas rīko Noras Bumbieres piemiņas koncertus un vokālistu konkursus dalībniekiem bez vecuma ierobežojuma.
Lai turpmāk vārdu savienojums “Latviešu skatuvisko tautas deju zelta fonds” nebūtu vien aptuvens un nedefinēts latviešu tautas deju kopums, Latvijas Nacionālajā kultūras centrā top dejas profesionāļu un skatītāju kopīgi veidots un apstiprināts dokuments, kurā būs aprakstītas un vēlāk arī ar video pamācībām papildinātas labākās latviešu tautas dejas jeb “Zelta fonds”.
“Viņa nebija nelaimīga, viņa vienkārši gribēja būt mīlēta! Jā, brīžiem varbūt pārāk labticīga, atvērta un paļāvīga,” tā par savu māsu Noru Bumbieri saka Noras tuvākais cilvēks, jaunākā māsa Māra Zustrupa.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
