Iepazīsti Latvijas kultūrvietas: Mīļpilsēta Roja

Jau vairāk nekā 20 gadus Rojā notiek mākslinieku festivāls, ko tagad sauc par “Roja Art Lab”. “Šajā festivālā tapušie tēlniecības darbi, kopskaitā vismaz 30, tagad izvietoti Rojas pilsētvidē, un katrs uzskatāms par atsevišķu kultūrvietu,” saka “Roja Art Lab” galvenais rīkotājs Māris Grosbahs.
 

Vienu no šiem darbiem Rojas bērni sauc vienkārši pie griezekli un īpaši neprāto, kurš un kāpēc to te nolicis. Taču tā autors ir pasaulē labi zināms britu tēlnieks Rodžers Klarks. Viņš Rojā viesojās šīs vasaras mākslas laboratorijā, ko mēroga un dalībnieku atpazīstamības dēļ varētu godāt arī par festivālu. Laboratorijas rīkotājs ir Māris Grosbahs. Pilsētvides objektu skaits aizvien pieaug, taču Grosbahs negrasās Roju ar tiem pārpludināt.

Rojas pagastā dzīvo ap 3600 cilvēku, taču par nomali to negribas saukt. Vasara un jūra to padara par neatvairāmu atpūtas vietu, kur labākajā atvaļinājumu laikā, jūlija beigās, vienlaikus norit pat divi lieli mākslas notikumi. Gan mākslinieku darbnīca “Art Lab”, gan kinofestivāls “RojaL”. Tā laikā Rojā iekārtotas pat 10 omulīgas kino baudīšanas vietas, kur rāda  aktuālāko Latvijas un Eiropas filmu mākslā. Abi kultūrnotikumi un to atstātās pēdas pilsētā un ļaužu atmiņās ir Rojas magnēts.

Rojeniekiem esot arī draugi, kuri iegādājas īpašumus Rojā un apmetas te uz pastāvīgu dzīvi vai vismaz pavada vasaras. Šeit patiešām sastopas māksla un daba. Paša Grosbaha veidotie cerību sivēni rotā vietējās kafejnīcas jumtu Rojas centrā. Bet šejienes putni var uzskatīt, ka latviešu māksliniece Eva Vasiļevska mežā viņiem uzstādījusi personīgo pieminekli. Tiesa, māksliniece tos veidojusi kā sapņu tēlus.  Kopumā Rojā izvietoti  30 mākslas objekti. Lielākā daļa vēstī par kādu nostalģisku noskaņu vai dziļām pārdomām par pasaules iekārtu.