Kultūršoks

Kultūršoks: «Vai Rīgā būvēs akustisko koncertzāli par 118 miljoniem eiro?»

Kultūršoks

Kultūršoks: „Kā jaunais izglītības standarts paredz mācīt latviešu valodu?”

Kultūršoks: „Nozares pārstāvju pieprasījums nākamajam kultūras ministram”

«Kultūršoks»: Nozares pieprasījums nākamajam Kultūras ministram 

Vēl nav zināms, kad un kā 13. Saeimā ievēlētie sadalīs ministru krēslus. Taču, kad tas notiks, no amatiem atkāpsies visa tagadējā valdībā, ieskaitot kultūras ministri Daci Melbārdi (Nacionālā apvienība). Ko nozare sagaida no nākamā kultūras ministra?

Kultūras nozares pieprasījumu un uzdevumus vēl nezināmajam kultūras ministram formulē Latvijas Nacionālās kultūras padomes vadītāja Rūta Muktupāvela, biedrības “Latvijas Mākslinieku savienība” valdes priekšsēdētājs Igors Dobičins, Muzeju biedrības pārstāve Anna Balandina, Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs Aldis Misēvičs, Latvijas Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja Daiga Gaismiņa-Šiliņa, Rakstnieku savienības priekšsēdis Arno Jundze un Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova.


ĪSUMĀ

  • Nacionālās kultūras padomes pārstāvji sagaida, ka tiks turpināts iesāktais kurss
  • Trūkst līdzekļu latviešu mākslas darbu kolekcijas papildināšanai
  • Muzeju darbinieki vēlas sakārtot infrastruktūru un piesaistīt darbā jauno paaudzi
  • Nepieciešams lielāks atalgojums mūziķiem un kultūrizglītības skolu pedagogiem
  • Jārisina jautājums par teātra tehniskā personāla atalgojumu
  • Rakstnieku savienībā uzskata: Jāglābj literatūrzinātnes nozare 
  • Kino nozares profesionāļi vēlas palielināt VKKF mūža stipendijas apjomu

Nacionālās kultūras padomes pārstāvji sagaida, ka tiks turpināts iesāktais kurss

Latvijas Nacionālās kultūras padome ir Kultūras ministrijas sabiedriska konsultatīva institūcija kultūras nozaru un kultūrpolitikas jautājumos, kas gādā par līdzsvarotu kultūras un kultūras mantojuma nozaru attīstību. Tās vadītāja Rūta Muktupāvela šī brīža norises kultūras pētniecības un izglītības jomā, kas šogad vainagojušās ar doktorantūras programmu kultūrizglītības augstskolās, vērtē pozitīvi. Viņasprāt, svarīgi turpināt jau iesākto. 

“Turpināt internacionalizāciju, jo Latvija nedrīkst zaudēt savu statusu kā kultūras eksporta lielvalsts. Uzsākta komunikācija ar izcilākajām koncertzālēm, ar izstāžu zālēm.  

Visu šo iestrādi nedrīkst pazaudēt, un ir ļoti nozīmīgi attīstīt infrastruktūru, jo, ja mēs ieguldīsim radošajās personībās, bet viņām nebūs kur izpausties, tad arī izglītībai nebūs jēgas un internacionalizācija apstāsies.

Tas uzdevums ir beidzot kaut kā nonākt pie taustāmas idejas īstenošanas attiecībā uz akustisko koncertzāli, un, protams, Laikmetīgās mākslas muzejam būt!” ir pārliecināta Muktupāvela. 

Trūkst līdzekļu latviešu mākslas darbu kolekcijas papildināšanai


Runājot par pēctecību un pētniecību, Latvijas Mākslinieku savienība, kas glabā un uztur otro lielāko 20. gs otrās puses latviešu mākslas kolekciju, kurā ietilpst ap 15 000 mākslas darbu,  norāda uz aizvien pieaugošo robu mākslas procesu fiksēšanā. 

Kopš 1992.  gada to papildina vienīgi pašu mākslinieku dāvinājumi. Jaunu darbu iepirkšanai naudas nav. Savienības vadītājs Igors Dobičins situāciju raksturo, lietojot melno humoru –

sak, ir situācijas, kad, rakstot mūžībā aizgājuša mākslinieka nekrologu, nav aizgājēja darbu, ko sabiedrībai parādīt. 

“Cik es zinu, gan Nacionālais mākslas muzejs, gan pašvaldības muzeji nespēj radīt šīs pēctecību kolekcijas par šobrīd esošiem autoriem. Šobrīd Latvijā mīt kādi 20, 30, 100, 200 autori, un par viņiem nav hronoloģiskās informācijas. Ko viņš dara, ar ko sāka, kā turpina? Veidojas tāda senioru atmiņa. Visu atceras, kas bija pirms 30 gadiem, bet, kas bija vakar vai stundu atpakaļ – ne visai,” saka Dobičins. Viņš arī piebilst, ka nemitīgi klātesošas ir bailes no tā, ka māksla var kļūt margināla, jo nav konkrētu liecību. 


Muzeju darbinieki vēlas sakārtot infrastruktūru un piesaistīt darbā jauno paaudzi

Lielākā nevalstiskā organizācija kultūras mantojuma glabāšanas laukā ir Latvijas Muzeju biedrība. Tā apvieno un aizstāv gan valsts, gan pašvaldību, gan privāto muzeju intereses.  Biedrībā piekrīt, ka šobrīd strādājošo mākslinieku darbu kolekcijas tiek skopi papildinātas. Muzejnieki arī uzskata, ka uzlabojama būtu nozares iekšējā komunikācija, un to līdzētu paveikt vienota muzeju interneta platforma.

Daudzas muzeju ēkas gaida remontus, bet  muzeju darbinieki – papildu izglītošanās iespējas. 

Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Anna Balandina cerības raksturo šādi: “Tas būtu tāds zināms robs, ko mēs šobrīd redzam, kā nozīmīgs nevalstiskā sektora spēks, ko mēs labprāt sadarbībā ar Kultūras ministriju tālāk risinātu un attīstītu. Šādas investīcijas ievērojami uzlabo muzeju darbinieku motivāciju, uzlabo pakalpojumu kvalitāti, kas muzejos šobrīd ļoti atšķiras. Tāpat šāds ieguldījums būtu svarīgs, lai muzejus padarītu par iekārojamām darba vietām jaunajai paaudzei.”

Nepieciešams lielāks atalgojums mūziķiem un kultūrizglītības skolu pedagogiem

Par pašmāju institūciju nepievilcību jauniem kultūras un mākslas profesionāļiem nobažījusies arī Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācija. Tā atbildīgajā ministrijā un valsts varas institūcijās pārstāv valsts finansēto koncertorganizāciju, kultūrizglītības pedagogu, bibliotēku, kultūras namu un muzeju darbinieku intereses. Federācija arī turpmāk cer noturēt kultūrizglītības skolu pedagogu algu paaugstināšanu vienlīdzīgi ar vispārizglītojošo skolotāju darba samaksu un

no krīzes laikā cieši savilktajiem taupības žņaugiem atbrīvot visu četru valsts finansēto Latvijas orķestru mūziķus, arī operas solistus un kora māksliniekus, tostarp arī  Latvijas Radio kora un Valsts akadēmiskā kora “Latvija” dziedātājus. 

“Būtu ideāli, ja mēs nākamajā gadā varētu saņemt finansējumu, kas ļautu mums atgriezties pirmskrīzes periodā. Tas būtu 1029 eiro [alga vienam orķestrantam]. Tas ir vidējais cipars. Jo mēs visur redzam, ka valstī šie finanšu rādītāji ir labi. Tad kāpēc lai mēs neizmantotu viņus, palielinot darba samaksu tiem, kurus ir risks zaudēt?” vaica Latvijas Kultūras darbinieku arodbiedrību federācijas vadītājs Aldis Misēvičs. 

Jārisina jautājums par teātra tehniskā personāla atalgojumu

Savukārt Latvijas Teātra darbinieku savienība sagaida, ka nākamais kultūras ministrs izturēsies labvēlīgi pret jau padarīto un strādās ciešā sazobē ar radošajiem. 

“Latvijā šīs lietas netiek īpaši stimulētas, bet mēs ļoti labi zinām, ka visi kultūras projekti nevar tapt par valsts naudu. Ļoti nozīmīgi ir sponsoru līdzekļi, un ir nepieciešams meklēt risinājumu, kā atbalstīt tos, kuri ir gatavi ziedot, kādas privilēģijas viņiem piedāvāt. Un, ja šobrīd ļoti nevar raudāt aktieri, tad tehnisko darbinieku atalgojums ir katastrofāli zems.

Šie speciālisti, no kuru darba ir atkarīga mūsu dzīvība un veselība,  mainās ļoti strauji, un tehnisko cilvēku maiņa ļoti ietekmē izrādes kvalitāti,”

problēmu akcentē Teātra darbinieku savienības priekšsēdētāja un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Daiga Gaismiņa-Šiliņa. 

Rakstnieku savienībā uzskata: jāglābj literatūrzinātnes nozare 

Latvijas literatūras nozare valsts simtgades zīmē piedzīvojusi izrāvienu. Viesu valsts statuss Londonas grāmatu tirgū šī gada pavasarī ir veiksmes stāsts. Vēl līdz grāmatu tirgum Lielbritānijā izdeva 34 Latvijas autoru grāmatas, divas mūsu izdevniecības saņēma izcilības balvas, un tur arī noslēgtas vienošanās par jaunu grāmatu izdošanu. Tāpat valsts atbalstu attaisnojušas  lasītāju mīlētās vēsturisko romānu sērijas "Mēs. Latvija, XX gadsimts" grāmatas, kas ir tulkotas, starptautiski apbalvotas un piedzīvojušas dramatizējumu teātrī. 

Šie ir tikai pāris veiksmes stāstu piemēri literatūras nozarē pēdējos gados, tāpēc šāda virzība jānotur. Taču ir jautājumi, par kuriem nākamajam kultūras ministram jāskandina trauksmes zvans, pārliecināts Rakstnieku savienības vadītājs Arno Jundze.

“Pēdējie gadi konsekventi rāda to, ka Valsts kultūrkapitālfonda (VKKF) stipendiju apjoms vienam autoram pakāpeniski samazinās, un tur ir saprotami iemesli.

Ir jāglābj grimstošā literatūras zinātne, kuru neatbalsta Latvijas Universitāte un Izglītības un zinātnes ministrija tā, kā to viņai vajadzētu darīt.  

Šis nudien nav Kultūras ministrijas jautājums. Vai arī Kultūras ministrijai ir jāņem un jādara tas, ko nevelk Izglītības un zinātnes ministrija. Otra lieta, kas ir saistīta ar Izglītības un zinātnes ministriju, ir tas, ka tagad ir runas, ka pēc gada vai diviem skolās nebūs latviešu valodas un literatūras eksāmena.  Ja tā ir patiesība un nebūs nekāda kompensējošā mehānisma, tad vispār nav skaidrs, kāda velna pēc mēs dzīvojam un rakstām latviešu valodā, kuru vairs tūdaļ skolā negribēs mācīt. Un, ja kāds tādā vai citā veidā gribēs apdraudēt latviešu valodu, mēs nudien nebūsim viņiem partneri,” skarbi savu viedokli pauž Jundze. 

Kino nozares profesionāļi vēlas palielināt VKKF mūža stipendijas apjomu

Kino nozare jūtas uz īstā ceļa. Šogad nacionālajai kino balvai “Lielais Kristaps” iesniegts rekordliels pašmāju kino darbu skaits, un līdz nākamā gada februārim programmā “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” būs tapušas 16 pilnmetrāžas filmas. Jau šī gada pirmajā pusgadā apliecinājies – ja ir filmas,  ir arī skatītāji. 
Kinoteātros latviešu filmu skatītāju pulks no 7 procentiem pieaudzis līdz 30. Šogad Kannu kinofestivāla starmešos mirdzēja Rolanda Kalniņa filma “Četri balti krekli”. Taču, tāpat kā Rakstnieku savienība, arī kinematogrāfisti nav mierā ar VKKF izmaksāto mūža stipendiju apjomu.

“Tad, kad tika ieviesta šī mūža stipendija, tie bija 100 lati, un toreiz seniori teica: “Tajā brīdī, kad es kļuvu bagāts”, jo toreiz, 1997. vai 1998. gadā, 100 lati bija milzu nauda. Bet šobrīd 150 EUR patiešām ir maz. Tas ir ārkārtīgi nozīmīgi šiem cilvēkiem, un pretendentu ir ļoti, ļoti daudz. Mūsu savienībā aktuālu pretendentu ir ap 80, bet saņem katru gadu viens, divi, trīs, un tas ir ļoti maz. Tā ir gandrīz kā loterija.  Es neesmu vienīgā, kas tā uzskata, ka

šis apjoms ir jāpalielina līdz, iespējams, minimālajai algai vismaz,”

uzskata Latvijas Kinematogrāfistu savienības vadītāja Ieva Romanova. 

Salīdzinoši dāsnais simtgades finansējums kultūrai daudziem māksliniekiem ļāvis izjust īstu darba, noderīguma un atzinības garšu. Pie plašā kultūras norišu piedāvājuma pieradināta arī sabiedrība. Tāpēc viens no nākamā kultūras ministra uzdevumiem līdztekus sociālajiem jautājumiem būs noturēt šo augšupeju arī brīdī, kad Latvijas simtgades svinību gaismas dzisīs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti