Pirmdien, 7. maijā plkst. 18.15, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tiks atklāts festivāla “Rīgas Fotomēnesis 2018” pirmais notikums – izstāde “Kultūrisms”.
Autora ziņas
Nora Bumbiere ar visu savu dzīvi apliecinājusi - no radošuma nav atvaļinājuma. Tie, kuriem bija laimējies ciemoties pie Noras, ar apbrīnu atceras viņas interjeristes talantu.
Tīrradnis ar dievišķu muzikalitāti un fenomenālu mūzikas atmiņu, kam daba devusi neparastu balss tembru – samtainu un vienlaikus dzidru altu. Turklāt apjūsmotās balss īpašniecei piemita arī dabisks skatuviskums, apvaldīta emocionalitāte, kustību grācija un elegance. Tik daudzveidīgs talants nav piemitis nevienai citai latviešu dziedātājai.
Jelgavā jaunu seju iegūst šīs pilsētas visai industriāla nomale – Loka maģistrāles un Aviācijas ielas krustojums. Tur uz betona sētas, kas apvij šobrīd nefunkcionējošu stadionu, top 60 metrus garš brīvības stāsts grafiti mākslinieku redzējumā. Katram māksliniekam iedalīta sava 6x2 metrus liela sētas daļa, uz kuras ar krāsu baloniņiem var brīvi izpaust savu izpratni par jēdzienu "brīvība".
Jelgavā valsts svētku dienā, 4.maijā, plkst.16 starp Jāņa Asara ielu un Lielo ielu atklās skulpturālo pilsētvides objektu "Laika rats 100".
XVI Deju svētku radošās grupas kārtējā sapulcē režisors Elmārs Seņkovs un scenogrāfs Reinis Suhanovs tikās ar deju virsvadītājiem un horeogrāfiem, lai uz papīra uzzīmētu deju lieluzveduma “Māras zeme” rakstus.
Saūda Arābijā atvērts pirmais komerciālais kinoteātris, tādējādi izbeidzot 35 gadus ilgušo aizliegumu konservatīvajā islāma monarhijā. Kinoteātris atvērts valsts galvaspilsētā Rijādā.
Starptautiskajā teātra dienā tradicionāli Latvijas Teātra darbinieku savienība pasniedz tēātra dienas balvas. Lilitas Bērziņas balvu šogad ir saņēmusi Dailes teātra aktrise Ilze Ķuzule-Skrastiņa, savukārt Harija Liepiņa - Rīgas Krievu teātra aktieris Jakovs Rafalsons.
Uz Boloņas Bērnu grāmatu tirgu devušies Latvijas bērnu grāmatu izdevniecību “Liels un mazs”, “Pētergailis”, “Kuš!” un “Uci Puci” pārstāvji. Latvijai Boloņā pirmo reizi ir lielākas platības nacionālais stends. Vēl šodien tirgus apmeklētāji aplūkos plašu 20 dažādu paaudžu latviešu grāmatu mākslinieku darbu izstādi, bet Latvijas stenda atklāšanā mākslinieks Reinis Pētersons radīs ilustrācijas uz stenda sienām.
Šīs nedēļas vizuālās mākslas jaunumu klāstam muzejos un galerijās pievienojas arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja izstāžu zāles "Arsenāls'' Radošā darbnīca. Tur apskatāma Romāna Korovina personālizstāde “Meistara Vu un Meistara Lī satori”.
Grāmatu mākslas konkursā "Zelta ābele 2017" par gada mākslinieku atzīts Aleksejs Muraško, bet balva par mūža ieguldījumu piešķirta grāmatizdevējam Jānim Elksnim.
Romā pirmizrādi piedzīvos iestudējums par itāļu tēlnieku, arhitektu un gleznotāju Mikelandželo un viņa grandiozajiem Siksta kapelas griestu un sienu gleznojumiem Vatikānā. Izglītojošo teatrālo uzvedumu papildina video un īpaši veidota skaņu partitūra. Multimediālā uzveduma autori ir Vatikāna muzejs, pasaulslavenais mūziķis Stings un pieredzējuši olimpisko spēļu atklāšanas ceremoniju producenti.
Režisors Jānis Znotiņš kopā ar aktrisi Lauru Siliņu galerijā “Istaba” iestudējis izrādi bērniem un vecākiem “Vafeļu sirdis”. Tā tapusi pēc norvēģu rakstnieces Marijas Parras grāmatas ar tādu pat nosaukumu un māca novērtēt draudzību, izbaudīt kopīgos piedzīvojumus, bet vecākus aicina ieklausīties bērnos.
Visu 3 Baltijas valstu simtgades svinības ir sākušās. Kultūras pasākumi norit ne tikai jubilāru valstu teritorijās, bet katra Baltijas valsts veido plašu ārvalstu kultūras programmu, un visās trijās valstīs lielākais grūdiens bija kino nozarei.
Valkā dzimušais latviešu puisis Matīss Briedis, kura dzīves ceļš caur Valgu viņu aizvedis uz Igaunijas galvaspilsētu Tallinu, atzīst, ka gadu gaitā izveidojusies saikne ar Igauniju ir krietni stiprāka nekā ar dzimteni. Tur viņš gan strādā, gan studē, gan veido ģimeni. Tomēr, visticamāk, Valkas un Valgas “kaimiņbūšanas” dēļ topošais diriģents īsti nejūtas ne kā emigrants, ne arī kā imigrants.
Operas, baleta un teātra jauniestudējumi ir veids, kā valsts simtgadi svin Igaunijas skatuves mākslinieki. Piemēram, visi teātri – valsts un nevalstiskie – jau 2013. gadā nolēma valsts simtgades vārdā apvienoties un radīt neparastu un paliekošu iestudējumu sēriju ar kopēju nosaukumu “The Tale of the Century” jeb “Gadsimta stāsts”.
Simtgades projektam “Instruments katram bērnam” igauņi sāka gatavoties savlaicīgi, un aizvadītajos trijos gados 325 skolas visā Igaunijā tikušas pie 2000 mūzikas instrumentu.
Sestdien, 24.februārī, Igaunija svinēs savu 100. dzimšanas dienu un turpinās nozīmīgās jubilejas svinības, un viens no svinību pasākumiem ir simtgades vizuālās mākslas programma un Igaunijas vēstures muzejā izvietotā ekspozīcija, kas izved cauri Igaunijas valsts likteņa līkločiem.
Akadēmiskās mūzikas cienītājiem nav jāskaidro, kas ir Hermaņa Brauna fonds vai tā rīkotie festivāli “Winterfest”, “Artissimo” un “Avanti”, vai fonda vadītāja Inna Davidova. Entuziasmā un pašaizliedzīgā mūzikas mīlestībā viņa Hermaņa Brauna fondu vada jau 20 gadus, sarīkojot līdz pat 40 koncertiem gadā. Reiz, lai novērstu koncerta atcelšanu, Innai izdevies aizkavēt lidmašīnas reisu, lai sagaidītu sastrēgumā nonākušu mūziķi. Šogad fonds svin 20. jubileju, bet pianists un pedagogs Hermanis Brauns – 100.
Rīgā sākusies Japānas nedēļa, kas norit pirmo reizi, un, iedibinot jauno tradīciju, liels uzsvars likts uz kino. Kinoteātri “Splendid Palace”, sākot no otrdienas, 13. februāra, līdz pat 16. februārim, piektdienai, pārņems Japānas kino dienas, kuru laikā varēs noskatīties četras nesen tapušas un jau godalgotas filmas.
Horeogrāfs Agris Daņiļevičs ar kolēģi Kārli Božu radījuši dejas izrādi jeb, kā paši saka, fantāziju par dabu. Tajā skolas “Dzirnas” audzēkņi izdejo dabas parādības un dzīvnieku pasaules attiecības. Iestudējums skatītājam atgādina par dabas varenumu un trauslumu vienlaikus.
Joprojām vienīgais etīžu teātris Latvijā “Nerten” piedzīvo jau 14. sezonu. Radošais duets Svens Kuzmins un Toms Treibergs jauno sezonu iesāk ar izrādi “Kā bija patiesībā”.
Vienlaikus ar Latviju simtgadi svin arī vairākas mūsu kaimiņvalstis - Polija, Somija, Lietuva un ziemeļu brāļi Igaunijā.
Šogad rudenī apritēs pieci gadi kopš Zolitūdes traģēdijas, kad lielveikala “Maxima” gruvešos aprāvās 54 cilvēku dzīves. Toreiz izdzisa arī 23 gadus jaunās mākslinieces Dainas Skadmanes un viņas tēva dzīvība. Sasniedzot emocionāli smago piecu gadu robežu, mākslinieces dvīņu māsa Anda sarīkojusi Dainas mākslas darbu izstādi, ne vien atbrīvojot savas skumjas, bet sabiedrībai dāvājot arī māsas atstātos pieskārienus mūžībai – viņas gleznas.
Tieši pirms 15 gadiem Latvijas Televīzijas (LTV) ēterā tika demonstrēts pirmais raidījums “Ielas garumā”. Tas bija veltīts Artilērijas ielai. Raidījuma idejas autore, nepagurstoša īstenotāja un vadītāja Lilita Eglīte jubilejas reizē saka, ka viņas lolojumam gals vēl ne tuvu nav redzams. Par visām Rīgas ielām vēl nav paguvusi izstāstīt, turklāt periodiski pilsētā izbūvē jaunas. Lilita, Latvijas Televīzija, Replay.lv un lsm.lv ielas garumā skatītājiem sarūpējuši dāvanu. Portālā LSM.lv nu atrodami un skatāmi paši pirmie “Ielas garumā” raidījumi.
Aizrit jau otrā balsošanas diena par Latvijas Televīzijas, Latvijas Radio un portāla LSM.lv gada balvas kultūrā “Kilograms kultūras 2017” nominantiem. Žūrija savu galveno darbu gada garumā jau paveikusi – atlasījusi izcilākos kultūras notikumus aizvadītajā gadā. Tagad visas kārtis ir skatītāju rokās. Līdz balsojumam beigām atlikušas astoņas dienas, un šoreiz ieskats kategorijā “Kino”.
''Valsts nekustamo īpašumu'' (VNĪ) jaunā valde, kas darbu uzsāka aizvadītā gada augustā, nolēmusi stingrāk uzraudzīt muzeju krātuvju kompleksa būvniecības gaitu Rīgā, Pulka ielā. Tas tāpēc, lai novērstu vēstures atkārtošanos, kad pie iepriekšējās VNĪ vadības reti kurš projekts virzījās bez starpgadījumiem un termiņu pagarinājumiem. Spilgts piemērs – Tabakas fabrikas projekts Jaunā Rīgas teātra vajadzībām, kura darbu beigšanas termiņus pārcēla pat vairākus gadus.
Nākampirmdien, 8.janvārī, plkst. 8.00 portālā LSM.LV tiks atklāts balsojums par “Kilograms kultūras 2017” pretendentiem. Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio žūrija ir vienojusies par pretendentiem astoņās kategorijās, kas tiks atklātas balsošanas uzsākšanas dienā.
Cenšoties vairot sabiedrības zināšanas un izpratni par labu kino, 3.janvārī sākas nu jau gandrīz par ikgadējo saucamais Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) organizētais kinolektorijs “Tas, ko tu nedrīksti nezināt”. Šīs, 13., sezonas tēma ir “Reibinošais neprāts”. Sešos seansos tiks demonstrētas izcilas filmas par neprāta, garīgo saslimšanu un apmātības tematiem. Kā tas līdz šim ierasts, pirms katra seansa - zinošu kino ekspertu komentārs par filmu.
Galerijā „Putti” no 15. līdz 29.decembrim skatāma mākslinieka Roberta Koļcova personālizstāde “Netiešā komunikācija”. Tajā Koļcovs apkopojis savu šā gada veikumu - lielformāta gleznas, keramikas tehnikā gatavotas maskas un grafikas darbus. Glezniecības, tēlniecības un grafikas mijiedarbe Koļcovu interesējusi kopš viņa radošās darbības pirmsākumiem.
Zirgu ielas koncertzālē 5.decembra vakarā sākusies ikgadējo "Prozas lasījumu" nedēļa. Tās laikā katru vakaru dažādās Rīgas vietās rakstnieki desmit minūšu ilgā lasījumā iepazīstinās publiku ar savu jaunāko veikumu, kas vēl nav publicēts. Parasti tekstu pirmizrādi vērtē žūrija, un uzvarētājs dodas uz kādu no rakstnieku rezidencēm ārvalstīs. Bet šis, Andreja Upīša 140. jubilejas gads, ir izņēmums – autori un klausītāji vienkārši baudīs prozu.
Dokumentālo filmu cikla "Filmas arheoloģija" veidotājas - kinokritiķe Daira Āboliņa un režisore Agita Cāne-Ķīle - ar fotogrāfa Valta Kleina atļauju meklē 1987. gada filmas "Fotogrāfija ar sievieti un mežakuili" kadrā redzamo fotogrāfiju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
