Nākamnedēļ Smitsona institūts Vašingtonā – pasaules vislielākais muzejs – kļūs vēl dižāks, jo tā apjomīgās 19 muzeju vēsturisko liecību kolekcijas papildinās jauna afroamerikāņu kultūras un vēstures ekspozīcija. Eksponātu skaits iespaidīgs – teju 40 000 vienību.
Kultūras ministrija (KM) līdz gada beigām sola finanšu un ekonomiskos aprēķinus par Vāgnera zāles renovāciju, apsaimniekošanu un kultūras dzīves attīstīšanu publiskās un privātās partnerības ceļā. 18. gadsimta beigās būvētā klasicisma ēka gandrīz gadsimtu bija Rīgas kultūras dzīves centrs – tajā darbojās drāmas, operas un baleta trupas, taču pēdējos 10 gadus tā stāv tukša.
Janvārī trijās Latvijas pilsētās varēs baudīt pirmo reizi mūsu valstī iestudētās Gaetano Doniceti operas „Marija Stjuarte” koncertuzvedumu. Šīs operas titullomā debitēs viena no spožākajām pasaules opermūzikas zvaigznēm – Marina Rebeka. Tāpat koncertuzvedumā piedalīsies arī citas pasaules līmeņa zvaigznes. Latvijas iedzīvotāji operas „Marija Stjuarte” koncertuzvedumus varēs baudīt Rēzeknē, Liepājā un Rīgā.
Šķietami atturīgie igauņu kaimiņi savā piejūras pilsētā Pērnavā sarīkojuši jau 23. gadskārtējo kailuma mākslas izstādi. Šo tradīciju uztur Pērnavas mākslas dzīvē būtiskā figūra - Marks Sosārs. Viņš izveidojis Pērnavas mākslas centru, rīko filmu festivālus un citus plaša mēroga mākslas projektus. Šogad izstādes "Vīrietis un sieviete" apmeklētāji kailumu aicināti uzlūkot kā neaizsargātību, jo īpaši bēgļu temata kontekstā.
Pirmdien, 11.jūlijā, Igaunijas pilsētā Pērnavā atklāja par izcilību programmas un mākslinieku izvēlē cildināto Pērnavas mūzikas festivālu. Šos svētkus 2010. gadā iedibināja pasaulslavenās Jervi diriģentu dinastijas pārstāvji tēvs Nēme un dēls Pāvo Jervi. Jau atkārtoti festivālu atklāja valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”.
Populārā britu alternatīvā rokgrupa “James” atgriezusies Latvijā, lai atdotu parādu par atcelto koncertu Mežaparkā pirms trim gadiem. Viņi arī divas reizes uzstājušies festivālā “Positivus”, bet 6.jūlija vakarā pulksten 22 pasaulslaveno hitu autori būs redzami un dzirdami Siguldas pilsdrupu estrādē, pirms tam LTV kultūras ziņām sniedzot ekskluzīvu interviju.
Ainava – šī būs šī gada Cēsu mākslas festivāla vienojošā tēma. Kā 5.jūlijā pastāstīja pasākuma rīkotāji, festivālā varēs baudīt mākslu, noskatīties atlasītas pasaules kino filmas un spilgtākās Latvijas teātru izrādes. Bez tam būs arī bagātīga muzikālā programma, kurā iekļauts arī Džordža Gēršvina operas “Porgijs un Besa” koncertiestudējums Cēsu pils parka estrādē.
21.maijā plkst. 21.25 Latvijas Televīzijas pirmajā kanālā tiks demonstrēts jauns dokumentālais projekts “Elpojiet dziļi! Filmas arheoloģija”. Sešdesmito gadu beigās tapusī režisora Rolanda Kalniņa filma “Elpojiet dziļi” ir vēsturiska liecība par “puķu bērnu” paaudzi Latvijā. Filma 20 gadus bija aizliegta.
Simtiem cilvēku 4.maijā bija gatavi gaidīt garās rindās, lai apmeklētu Latvijas Nacionālā mākslas muzeja svinīgo atklāšanu. Muzejs vēra durvis pēc vērienīgas rekonstrukcijas un modernizācijas, kāda notikusi pirmo reizi ēkas 111 gadu vēsturē. Muzeja apmeklējums bija bez maksas, un apmeklētājus sagaidīja jauna pastāvīgā ekspozīcija, kā arī divas atklāšanas izstādes.
Katrīna Neiburga un Andris Eglītis ir pirmie latviešu mākslinieki, kuri piedalās vienā no lielākajiem mūzikas un mākslas festivāliem ASV. “Coachella Valley Music and Arts Festival” direktors viņu darbu “Armpit” jeb “Paduse” ievēroja pērn Venēcijas mākslas biennālē un uzaicināja izstādīties arī Kalifornijā.
Spožais Lielbritānijas Karaliskā baleta solists, kubietis Karloss Akosta devies tā sauktajā baletdejotāju pensijā un atgriezies dzimtenē, lai tur palīdzētu tapt nākamajiem kubiešu dejas virtuoziem. Viņa jaundibinātajā dejas skolā jauniešiem māca gan moderno deju, gan klasisko baletu. Viņa darba metodes ātri gūst atzinību un slavu visā pasaulē.
Žurnāls bērniem “Ezis” šogad svinētu 25 gadu pastāvēšanas jubileju, bet “Zīlīte”, žurnāls jauniešiem, pēc diviem gadiem būtu svinējis 60. jubileju. Tomēr svinību nebūs, jo žurnāli vairs neiznāks. Apgāds “Zaļais circenis” skaidro – pie vainas naudas trūkums un Latvijas mazais tirgus. Šobrīd bērnu periodikas niša ir praktiski tukša, taču - vai tai ir nākotne?
Latvijas Televīzijā (LTV) noslēdzies ikgadējais dokumentālo īsfilmu konkurss "Latvijas kods. Latvija šodien". Šogad finansējumu nolemts piešķirt pieciem projektiem. Darbs pie konkursā uzvarējušo filmu realizācijas sāksies marta beigās, piesaistot gan ārvalstu, gan Latvijas dokumentālā kino ekspertus. LTV ēterā filmas būs skatāmas Valsts svētku laikā novembrī. Projekts tiek īstenots sadarbībā ar Valsts kultūrkapitāla fondu un Nacionālo kino centru