Sākot no nākamā gada, spēkā stāsies jaunais “Radošo personu statusa un profesionālo radošo organizāciju likums”. Tas nosaka, kādā kārtībā un apjomā par profesionāļiem atzītas radošas personas varēs saņemt valsts nodrošinātu finansiālu atbalstu darba dīkstāves periodā, slimības gadījumā, kā arī pensionētajiem māksliniekiem palīdzēs nomaksāt komunālos maksājumus un segt ārstniecības izdevumus. Pieteikšanās radošo personu atbalsta maksājumiem un stipendijām caur Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammu tiks atklāta nākamā gada janvārī.
8.novembrī Rīgā oficiāli atklāts Baltijas Drāmas forums. Tā laikā, gandrīz līdz novembra beigām, Latvijas teātru piedāvājumu vēros un vērtēs Baltijas valstu, kā arī Somijas un Polijas kritiķi un teātra pētnieki. Šogad Baltijas Drāmas forumā īpaši uzsvērts Baltijas valstu simtgadei veltītais un nacionālajā dramaturģijā sakņotais teātra veikums.
Par uzmākšanos sievietēm vairāku gadu garumā apsūdzētais kino producents Hārvijs Vainstains šajā nedēļas nogalē degs zilās liesmās. Tādu likteni viņam pielēmuši ikgadējās Gaja Foksa nakts rīkotāji Lielbritānijā. Ugunskura nakts ir sena angļu tradīcija, kas radusies 17.gadsimtā. Ik gadu naktī no 4. uz 5. novembri tiek sadedzināts kādas tobrīd sabiedrībā kritizētas personas atveids vai lelle. Pērn ugunskura naktī savu spriedumu piedzīvoja Donalda Trampa figūra, bet naktī uz gaidāmo svētdienu nežēlastībā kritīs Vainstains.
Latvijas Fotogrāfijas muzejā no 26.oktobra skatāma Somijas simtgadei veltīta ceļojoša somu fotomākslinieku izstāde „Neatkarība caur lēcām”. Tajā somu mākslinieki kliedē stereotipus par viņu zemi, vienlaikus skarot tādus sociālus aspektus, kurus par komplimentējošiem grūti nosaukt. Somijas simtgades moto ir “Kopā”, un tieši sev uzdotie neērtie jautājumi vislabāk atklājot patiesību par nācijas kopā būšanu – šādi uzskata izstādes veidotāji.
Nopietnu pārmaiņu priekšā ir Cēsu pilsdrupas. Cēsu novada pašvaldība ar būvniekiem noslēgusi līgumu, kas paredz turpmāko divu gadu laikā, līdz 2019. gada novembrim, īstenot pils kompleksā vērienīgus konservācijas un rekonstrukcijas darbus. Pēc to noslēguma apmeklētājiem būs iespēja iekļūt Dienvidu tornī, kas ir Latvijā spožākais viduslaiku militārās aizsardzības tornis un kurā līdz šim apmeklētāji nekad nav ielaisti.
Otrdien, 17.oktobrī, Barselonā notika amerikāņu rakstnieka Dena Brauna jaunākā romānā “Origin” pasaules prezentācija un izdevēju bankets. Pasaulslavenā “Da Vinči koda” autors ar žurnālistiem tikās ievērojamajā “Casa Mila”, kuru projektējis ģeniālais Antonio Gaudi. Vieta nebija izvēlēta nejauši, jo tieši šīs ēkas augšstāvā mitinās viens no romāna galvenajiem varoņiem.
Pazīstamais krievu performanču mākslinieks Pjotrs Pavļenskis naktī no svētdienas uz pirmdienu Parīzē aizdedzinājis Francijas Bankas filiāles fasādi. Maijā Francijas valsts šim māksliniekam piešķīra patvērumu. Šī gada sākumā viņš uz Franciju aizbēga un lūdza tur patvērumu pēc tam, kad Krievijā kāda aktrise apsūdzēja viņu izvarošanas mēģinājumā, ko mākslinieks noliedza. Pavļenskis jau iepriekš izpelnījies pasaules uzmanību, mākslas un protesta vārdā, pienaglojot savus sēkliniekus pie bruģa, nogriežot sev auss ļipu un aizšujot muti.
Gadu pēc Latvijas simtgades svinībām, 2019. gadā, savu simtgadi svinēs Latvijas dzelzceļš. Šim notikumam par godu plānots paplašināt Latvijas dzelzceļa vēstures muzeju. Un brīvas telpas tālu nav jāmeklē – turpat, muzeja teritorijā, atrodas 19. gadsimta depo, kas, pirms uzbūvēja dzelzceļa tiltu pāri Daugavai, bija gala pietura, pasažieru vilcienam iebraucot Rīgā. Līdz šim tā bija sabiedrības acīm slēgta teritorija.
Vairāki akadēmiskās mūzikas profesionāļi ir apvienojušies biedrībā, lai turētu roku uz Rīgas akustiskās koncertzāles projekta pulsa. Biedrības dibinātāji teic – no vienas puses slikti, ka galvaspilsētā, atpaliekot no reģioniem, joprojām nav akustiskās koncertzāles. No otras – pat labi, jo Rīgas koncertzāles projektēšanā var ņemt vērā Liepājas “Lielajā dzintarā”, Rēzeknes “Gorā” un Vidzemes koncertzālē “Cēsis” pieļautās kļūdas.
Pēc ilgiem rekonstrukcijas darbiem, sākot no 1. novembra, apmeklētāji atkal varēs nokļūt Romas Kolizeja augstākajā līmenī. Amfiteātra "bēniņi" senajā Romā bijuši paredzēti visblīvāk pārstāvētajai Romas sabiedrības grupai, tā sauktajiem plebejiem, jeb vienkāršākajiem ļaudīm. No turienes viņi vēroja teātra izrādes un gladiatoru cīņas.
Atvēršanas svētkus Latvijas Nacionālajā bibliotēkā 27.septembrī piedzīvo Arno Jundzes jaunais romāns „Sarkanais dzīvsudrabs”. Tas iekļaujas vēsturisko romānu sērijā „Mēs. Latvija, XX gadsimts” un vēsta par 90. gadiem. Šī desmitgade mūsu vēsturē ir bijusi tik dinamiska un piesātināta, ka arī romāns gluži dabiski sanācis spriedzes un negaidītu sižeta pavērsienu pārpilns. Arī personāžu galerija ir ļoti plaša, netrūkst ne čekas aģentu, reketieru un bandītu, ne stipru lauku cilvēku un īstenu darbarūķu. Doma visus 90 gadus iespiest vienā grāmatā varbūt bija nedaudz neprātīga, atzīst rakstnieks.
Astoņu Austrālijas profesionālo orķestru mūziķu vidū nesen veikts pētījums, kurā vairāk nekā 80% čellistu atzinuši, ka pēc krietnākas strādāšanas jūt locītavu sāpes vai saišu sastiepumus. Lai šīs profesionālās traumas novērstu, pētnieki Austrālijā ir izstrādājuši čellistu kustību novērošanas tehnoloģiju.
Pateicoties Rīgas starptautiskajam kinofestivālam, Latvijā ieradies viens no pasaules pieredzējušākajiem kinokritiķiem Nīls Jangs no Lielbritānijas. Viņš gadā noskatās ap 400 filmu, un, viņaprāt, labs kino ir jāmeklē, jo tas nav kinoteātru ikdienas repertuārā. Viņš teic, ka no visām filmām, ko ik gadu saražo kinematogrāfi visā pasaulē, patiesi vērtīgas ir tikai aptuveni desmit.
Dailes teātris 12.septembrī informēja par jaunās sezonas iecerēm. Divas pirmizrādes jau nākamnedēļ. Kā pirmais startēs Dailes teātrī jau iepazītais bulgāru režisors Aleksandrs Morfovs, kurš Lielajā zālē iestudē traģikomēdiju “Svinības”. Savukārt Mazajā zālē būs skatāms Dmitrija Petrenko iestudējums jauniešiem “Zēni”. Tajā režisors gūst apstiprinājumu savai pārliecībai, ka būt jaunam nav nemaz tik viegli un skaisti, kā dzied dziesmās un raksta dzejā.
Rīgā atvēršanas svētkus piedzīvo krievu žurnālista un rakstnieka Sergeja Loiko grāmatas “Reiss” izdevums latviešu valodā. Grāmata Krievijā ir aizliegta, jo tās pamatā ir Kremlim tik neērtais notikums – pirms trim gadiem Ukrainas gaisa telpā notriektās „Boeing” lidmašīnas „MH17” katastrofa, kurā bojā gāja ap 300 cilvēku. Intervijā Kultūras ziņām Sergejs Loiko pauž pārliecību, ka šis romāns liks aizdomāties arī kaislīgiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina atbalstītājiem.
Otrdien, 29.augustā, kļuva zināmas Liepājas teātra jaunās sezonas ieceres. Kopumā plānots iestudēt astoņas jaunas izrādes, pie kurām strādās septiņi dažādi režisori. 9. septembrī sezonu atklās Dž. Dž. Džilindžera iestudējums “Bella Figura”, kuram režisors devis apakšvirsrakstu “Attiecību diskrētais šarms”. Būtisks notikums Liepājas teātrī, sākot 111. sezonu, būs arī jaunā aktieru kursa uzņemšana Liepājas Universitātē.
Latvijas profesionālās dejas nozare nolēmusi aiziet no gadskārtējās “Spēlmaņu nakts” un pasniegt savu, tikai profesionālai dejai veltītu balvu. Šo iniciatīvu ir atbalstījusi arī Kultūras ministrija, tāpēc šī gada “Spēlmaņu nakts” 23. novembrī būs pēdējā reize, kad kategoriju sarakstā būs arī sadaļas “Gada sasniegums baleta mākslā” un “Gada sasniegums laikmetīgajā dejā”. Pirmo Latvijas augstāko apbalvojumu profesionālajā dejas mākslā iecerēts pasniegt 2019. gadā.
No ceturtdienas, 17.augustā, Latvijas Fotogrāfijas muzeja pastāvīgo ekspozīciju papildinās jauna video izstāde “Kustīgā fotogrāfija”, kuru veidojusi fotomāksliniece Vika Eksta. Viņa ar GIF mikrofilmiņu palīdzību atdzīvinājusi savulaik lietotas muzeja krājumā atrodamās Latvijas fotogrāfijas vēstures relikvijas, kas, izdaiļotas ar uzrakstiem “Pieskarties aizliegts”, ikdienā stāv stikla vitrīnās.
Otrdien, 15. augustā, kad katoļi svin Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkus, ir arī viena no senlatviešu svētku dienām – Māras diena. Tā iezīmē vasaras beigas un rudens sākumu. Un tieši šajā dienā Rīgā, “Vīna studijā”, māksliniece Kristīna Keire atklāj personālizstādi “Vasaras laiks”. Lietus, peļķes, spirdzinoši rīti, jūra un citi spilgti vasaras mirkļi ietverti akvareļu laukumos.
Šveicē, Cīrihē, noticis kāds ļoti īpašs koncerts - tajā orķestra mūziķi spēlēja, sākot no pusnakts līdz pat astoņiem rītā, bet klausītāji gulēja. Un gulēja nevis satinušies guļammaisos un pledos, kas ir gluži ierasts arī Latvijas vasaras mūzikas festivālos, bet īstās gultās, ar īstām segām un spilveniem, katrs savā mīļākajā pidžamā.
Citējot Valmieras Drāmas teātra māksliniecisko vadītāju Indru Rogu, noslēgušies ekstrēmi eksāmeni, kuros izraudzīti 15 jaunieši, kas Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA) tiks gatavoti īpaši Valmieras teātra trupai. Viņi paraksta studiju līgumus ar akadēmiju, bet 13.jūlijā pieredzēja grūtāko no četrām konkursa kārtām.
7.jūlijā Daugavgrīvas cietoksnī sākas izglītojošs brīvdabas kultūras festivāls “Komēta”. Programma ir daudzpusīga – mūzika un māksla, lekcijas un diskusijas, improvizācijas un radoši eksperimenti, cirks un nodarbes bērniem. Plašā pasākumu programma sadalīta septiņos ciematos, un festivāla viesu vidū izmeklēti mākslinieki no dažādām pasaules valstīm. Cirka ciematā vien var sastapt 11 laikmetīgā cirka māksliniekus no Spānijas, Francijas, Polijas, Igaunijas un Latvijas.
Otrdienas, 4.jūlija, vakarā Dzintaru koncertzālē dārd bungas, jo tur muzicē Japānas ansamblis “Taiko drummers of Japan". Taiko bundzinieku grupu Japānā ir tūkstošiem, bet šī ir viena no pieprasītākajām. To vada viens no pasaulē zināmākajiem japāņu mūziķiem un komponistiem Džodži Hirota, kurš draudzējas ar Pīteru Geibrielu un kura mūzika skan arī vairākās kinofilmās, tostarp Martina Skorsēzes vēsturiskajā drāmā “Klusēšana”.