Čellisti Ilzi Gruduli 1998. gadā uz Šveici atveda vēlēšanās mācīties pie konkrēta profesora Ženēvā, bet tālākās studijas viņu aizveda uz Senās mūzikas akadēmiju Bāzelē. Drīz sākās aktīva koncertdzīve, Ilze nodibināja ne vien ģimeni, bet arī sev ļoti būtisko Keselbergas ansambli, kurā spēlē latviešu mūziķi. Nereti ansamblis uzstājas arī Latvijā. Divpadsmit gadus šis ansamblis muzicējis arī Ilzes Grudules rīkotajās Baroka mūzikas dienās mūziķes dzimtajā pilsētā Rēzeknē.
Nu ansamblim tuvojas 15 gadu jubileja. “Nākamgad maijā mums būs divi lieli koncerti Rīgā un Rēzeknē "Gorā" – spēlēsim Rīgas baroka mūziku,” stāsta Grudule.
Šveicē dzīvo vairāk nekā pusotrs tūkstotis latviešu. Tas ir tikpat, cik cilvēku bija pulcējušies uz aizvadītajā svētdienā notikušo Latvijas simtgadei un Šveices 170 gadu jubilejai veltīto koncertu “Terra Choralis” Cīrihē. Arī tā rīkošanā Ilze Grudule piedalījās. Pasākumu organizēšana ir viņas otrais sirds darbs.
Viņa bija arī rīkotāju atbalsts Raiņa un Aspazijas piemiņas plāksnes atklāšanā pie mājas Usteri ielā 14, Cīrihē, kas bija literātu pirmā pietura, dodoties bēgļu gaitās 1912. gadā.
“Mēs esam mazas valstis, Latvija ir tikpat liela kā Šveice, Šveice – tikpat liela kā Latvija. Mums blakus ir lieli kaimiņi, lielas nācijas, un mums kaut kā jāmēģina savu identitāti apzināties, kopt savu kultūru, stāstīt citiem par to,” uzskata Grudule.
Latvijā Ilze Grudule negrasās atgriezties, bet pārmaiņām dzimtenē ar interesi seko no attāluma.
“Tās ir, manuprāt, divas dažādas valstis - kas bija pirms 20 gadiem, kad es aizbraucu, un kas ir pašreiz. Ļoti lielas izmaiņas notikušas,” viņa atzīst.
