Latviešu literatūra, māksla, kino un tradīcijas iekaro pasauli - 2018. gada svarīgākie notikumi kultūrā

Aizvadītajā gadā latviešu kultūra savu spēku pierādīja gan pašu mājās, gan pasaulē: izskanēja grandiozie Dziesmu un deju svētki, Latvija bija goda viesa statusā Londonas grāmatu tirgū, Rolanda Kalniņa filma tika demonstrēta Kannās, un Artūrs Analts ieguva Londonas Dizaina biennāles galveno balvu. 

Šī gada sirds bija Mežaparks. Simtgades dziesmu un deju svētku mājvieta. Kopumā svētki pulcināja vai trešo daļu visas Latvijas iedzīvotāju. Ap 500 000 ļaužu, bet noslēguma koncertā – “Zvaigžņu ceļā” estrādē, stāvēja un dziedāja 16 500 kordziedātāju. Tas ir tikpat, cik iedzīvotāju visā Cēsu novadā. Un kur vēl desmitiem tūkstošu skatītāju, simtiem rīkotāju un žurnālistu, kas Latvijas vārdu nesa tālu pasaulē. Nebijis skatītāju un deju svētku lieluzveduma “Māras zeme” dalībnieku skaits šogad pulcējās arī rekonstruētajā Daugavas stadionā. Abās galvenajās dziesmu un deju svētku notikumu vietās pārmaiņas vēl turpinās. Par dziesmu un deju svētku norisi Rīgā savās mītnes vietās stāstīja un rādīja 86 ārvalstu mediju pārstāvji. Tostarp no Zviedrijas, Vācijas, Japānas, Kanādas un citām valstīm.

Latviešu literatūra pasaulē

Tālu pasaulē devāmies arī mēs paši. Šoreiz čemodānā  liekot 43 angļu mēlē iztulkotas latviešu autoru grāmatas. Londonas grāmatu tirgū latviešu delegācija bija atpazīstama pēc melniem vamzīšiem ar spilgtiem autoru citātiem un lozungu “Es esmu introverts”. Taču pat introverts no tirgus neatgriežas tukšām rokām. Vienā no pasaules nozīmīgākajiem grāmatniecības saietiem, Londonas grāmatu tirgū pulcējās vairāk nekā 25 tūkstoši grāmatniecības profesionāļu no visas pasaules. Turklāt dalībai šajā tirgū nav tikai kultūrapmaiņas mērķis vien.Grāmatniecība Latvijā un pasaulē ir vērā ņemams bizness.   Simtgadniecēm Lietuvai, Igaunijai un Latvijai Londonas grāmatu tirgū īpašo viesu statuss un ne tas vien. Lielbritānijas Izdevēju asociācijas “Ekselences balvu” kategorijās, kas vērtēja Baltijas reģionu, saņēmām 3 balvas. Izdevniecība “Zvaigzne ABC” –  “Labākais mācību līdzekļu izdevējs Baltijas reģionā”,  “Dienas grāmata” – “Labākais izdevējs pieaugušajiem”, bet Latvijas Nacionālā bibliotēka Norvēģijas, Dānijas un Brazīlijas bibliotēku konkurencē kļuva par “Gada bibliotēku”.

Gada spilgtākie notikumi kultūrā

Kultūrā 2018. bijis bagātīgs gads - nākamo dienu laikā piedāvāsim atskatīties uz to ar LTV Kultūras redakcijas personību acīm: 
•  Žurnāliste Maija Amoliņa vēstīs par būtiskāko mūzikas dzīvē
•  Jānis Lācis – par zīmīgākajiem notikumiem pasaules kontekstā
•  Daira Āboliņa izcels spilgtākos aizvadītā gada debitantus
•  Madara Rudzīte atskatīsies uz zīmīgākajiem kultūras notikumiem, 
•  Zane Brikmane – uz kultūras notikumiem, kas raisījuši asākās diskusijas sabiedrībā. 
•  Aizvadītā gada tendences kultūrā iezīmēs Anete Lesīte 
•  2019. gada prognozes apkopos Līga Gaigala.

Latviešu rakstnieku vidū anglofonajiem lasītājiem ir Nora Ikstena un viņas romāns “Mātes piens”, kas izdots romānu ciklā “Mēs Latvja XX. Gadsimts”. Tas ir vēl viens īpaši nozīmīgs notikums literatūras nozarē 2018. gadā.

Gundegas Repšes iniciētāja projektā izdoti 13 jauni vēsturiskie romāni, no kuriem katrs stāsta par kādu periodu Latvijas vēsturē. To autori saņēmuši Eiropas mēroga literatūras balvas, piedzīvojuši tulkojumus svešvalodās un arī dramatizējumu teātrī. Pasaulē līdzīgu piemēru neesot.

Rolanda Kalniņa filma Kannās

Diez, kā pasaules lasītājs uztvertu Gunāra Priedes lugu “Trīspadsmitā”, pēc kuras motīviem uzņemta slavenā filma “Četri balti krekli”. Bet kino pasaulē gan kino darbs, gan no Latvijas braukušie baltie krekli šogad mirdzēja pasaules spožākajos starmešos. Rolanda Kalniņa karjerā ir trīs filmas, kuras bija padomju cenzūras aizliegtas. Tostarp “Četri balti krekli”. Demonstrējot restaurēto filmas versiju Kannu kino festivāla programmā “Kannu klasika”, festivāla rīkotāji paveica vēsturiskā taisnīguma aktu.  Savukārt filmas autori Rolands Kalniņš un operators Miks Zvirbulis piedzīvoja tādu atzīšanu un pagodinājumu, kādu nebija baudījuši pat pārdrošākajos sapņos. 

Latvijas māksla Parīzē un Londonā

Latvijas māksla šogad uzmanības centrā arī Parīzē. Baltijas simbolisma mākslinieku izstādē Orsē muzejā. Starp lietuviešu un igauņu klasiķiem bija arī mūsu Vilhelma Purvīša, Jaņa Rozentāla, Teodora Zaļkalna, Sigismunda Vidberga un citu klasiķu darbi. Šo izstādi kopumā apmeklēja 230 000 cilvēku. Kopumā Prīzē bija izstādīti 167 darbi, no kuriem Latviju pārstāv vairāk nekā 60. Tā ir grafika, tēlniecība un visvairāk glezniecība. “Nepieradinātās dvēseles” – tādu nosaukumu izstādei bija devis tās kurators Rodolfs Rapeti.

Rudenī Latvija atkal plūca laurus Londonā. 3. septembrī latviešu mākslinieks Artūrs Analts saņēma Londonas Dizaina biennāles galveno balvu.

Žūrijasprāt, 40 valstu vidū tieši Artūra Analta instalācija “Matter to Matter” visprecīzāk interpretējusi šī gada biennāles izvirzīto tēmu “Emocionālie stāvokļi”.

Londonas dizaina biennālē Latvija piedalījās valsts simtgades programmas ietvaros, un šī bija pirmā reize, kad Latvija saņem apbalvojumu kādā no mākslu biennālēm. Latvijā šis darbs bija izstādīts pat divkārt un to apmeklēja rekordliels interesentu pulks.

Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums un 18. novembra svinības

Tuvāk valsts svētku kulminācijai, mēnesi pirms 18. novembra dienas gaismu ieraudzīja Nacionālās enciklopēdijas drukātais sējums. Tam ir 864 lappuses ar vairāk nekā 250 šķirkļiem un vairāk nekā 1000 ilustrāciju. To veidojuši 200 autori, kas ir attiecīgo tēmu vadošie speciālisti Latvijā. Beidzot sagaidām arī valsts dibināšanas simtās gada dienas īsteno datumu – 18. novembri. Svētku pasākumi Rīgā noslēdzas ar grandiozu salūtu, ko vēroja ap 100 000 cilvēku un tikpat grandiozs bija svētku, tā sacīt,  pagarinājums –  drūzmēšanās krastmalā, sabiedriskā transporta pieturās un dzelzceļa stacijā. Neapmierināto bija daudz. Kārtības sargi plāno nākotnē ierobežot valsts svētku salūta skatītāju skaitu.

Kultūrtelpa
Kultūra
Jaunākie
Interesanti