Svētku nedēļā daudzi pie krūts piesprauduši lentīti Latvijas karoga krāsās vai izmanto citu atribūtiku ar valsts vai etniskajiem simboliem. Biznesa valodā šos priekšmetus sauc par Latvijas etnoproduktiem. Izrādās, etnoprodukti ir ne tikai taustāmas lietas. Tā var būt arī mūzika, dejas, uzvedumi, dabas ainavas un zināmā mērā arī cilvēki. Šo jomu līdz pēdējai vīlei pārzina tradicionālās dejas pētnieks un skolotājs Ernests Spīčs, kurš no Pasaules Folkloras federācijas padomes tikšanās Izraēlā atgriezies ar pasaulē augstāko apbalvojumu šajā jomā.
Fotogrāfs Artūrs Kondrāts ir viens no tiem laimīgajiem cilvēkiem, kurš savu hobiju pārvērtis par pastāvīgu nodarbošanos. Viņa uzkrātā meistarība tagad novērtējama personālizstādē, kur fotoportretu tuvplānos var ieskatīties sabiedrībā gan labi zināmu, gan mazāk atpazīstamu cilvēku sejās. Turklāt dažas bildes arī runā.
Visā Latvijā trešdien, 11. novembrī, atzīmē Lāčplēša dienu, kad tiek pieminēti un izrādīta cieņa neatkarīgās Latvijas armijas karavīriem, kuri izcīnīja uzvaru pār Bermonta karaspēku pirms 96 gadiem – 1919. gada 11. novembrī. Brīvības cīnītāji pieminēti dievkalpojumos, parādēs un viņu atdusas vietās. Tāpat risinās tradicionālā svecīšu nolikšana Rīgā, 11. novembra krastmalā.
Latvijā top jauna pilnmetrāžas filma “Kriminālās ekselences fonds”. Tās veidotāji uzskata, ka kino kā bizness mūsu valstī nepastāv, tādēļ, lai saglabātu maksimālu radošo brīvību un izvairītos no lietvedības, filmu veidotāji uz valsts atbalstu pat nepretendē, bet, režisora idejas apburti, kino entuziasti lielo projektu virza paši par savu naudu un par tā dēvēto pūļa finansējumu jeb ziedojumiem “Projektu bankā”.
15.oktobrī pusnaktī noslēgsies 400 cilvēku plašās "Lielā Kristapa" balvas vērtētāju balsojums. Rīkotāji potenciālos rezultātus tur noslēpumā. Tikmēr skatītāju balsojums, kurā piedalās ap 80 000 "Forum Cinema" kino kluba skatītāju, turpināsies vēl piecas dienas. Vai jaunā, diskusijas raisījusī filmu vērtēšanas sistēma sevi līdz šim attaisnojusi un kādi varētu būt filmu sacensības rezultāti, skaidroja Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņas".
Latvijas literatūras centra (LLC) vadītājs Jānis Oga intervijā Latvijas Televīzijai skaidro, ka LLC iztrūkstošā summa - teju deviņi tūkstoši Kultūras ministrijas un pagaidām 73 tūkstoši Kultūrkapitāla fonda naudas - iztērēta vienīgi Literatūras centra uzdevumu veikšanai. Tiesa, dāsnāk finansētie projekti bieži bijuši mazāk atbalstīto donori.
Kultūras ministrijā (KM) noslēgusies valsts budžeta līdzekļu izlietojuma pārbaude biedrībā "Latvijas Literatūras centrs" (LLC). Konstatēto pārkāpumu un trūkumu dēļ tiek izbeigts līdzdarbības līgums, kā arī pieprasīta iepriekš piešķirtā finansējuma atmaksa 8813 eiro apmērā, informē KM pārstāve Baiba Kauliņa.
Jau sen lolotais Latvijas Laikmetīgā muzeja sapnis jau pērnā gada rudenī tapa skaidri nostiprināts ar mecenātu Borisa un Ināras Teterevu fonda un "AB bankas" labdarības fonda, kā arī Kultūras ministrijas zieģeļiem. Kā rit muzeja projekts, vai noteiktais projekta finišs 2021.gadā joprojām spēkā un kā šis laikmetīgais mākslas muzejs sadzīvos ar fonda "Mākslai vajag telpu" iecerēto vēl vienu laikmetīgās mākslas muzeju tagadējā Rīgas Tehniskās universitātes mājā pie Strēlnieku laukuma, skaidroja Latvijas Televīzijas "Kultūras ziņas".
7.oktobrī Mazajā ģildē koncertē viens no izcilākajiem baroka mūzikas ansambļiem, kura nosaukums tulkojumā no franču valodas nozīmē “Ēnas”. Sarunā ar Latvijas Televīzijas kultūras ziņām mūziķi teic – baroka mūzika nav aizmirsta, jo tā ir ārkārtīgi kaislīga. Mīlestība, sirds sāpes, dusmas un skumjas uzrunā arī 21. gadsmita cilvēku.
Vīnu darīšana nav vienīgais ungāru kultūras lepnums, viņi arī braši tautas tradīcijas kopēji - dziedātāji, dancotāji, amatnieki. Ungāri var lepoties arī izgudrotāju veikumu, piemēram, mīkstās kontaktlēcas izgudrojis ungārs, automātisko ātrumkārbu arī ir ungāru inženieru radīta, pat krāsu televizors ir ungāru izgudrojums. Lai tuvāk iepazītu šos dienvideiropiešus, Ungārijas vēstniecība Latvijā šogad pirmo reizi rīko Ungāru kultūras dienas Rīgā.
Ja, klausoties operu, ir piemeklējusi sajūta, ka uz skatuves notiekošais patīk, bet ir grūti vārdos noformulēt, kāpēc patīk un kas tieši patīk, kur nu vēl diskutēt par operas mākslas smalkumiem vēsturiskajā kontekstā, ir iespēja šo nepilnību labot. Dramaturgs Mikus Čeže Latvijas Nacionālajā operā un baletā (LNOB) sagatavojis četru audiovizuālo lekciju ciklu, kas ziņkārīgākos operas skatītājus iepazīstinās ar būtiskāko operas un operetes pirmsākumos.
Jauns pavērsiens Latvijas Literatūras centra it kā pazudušo līdzekļu lietā. Centra vadītājs Jānis Oga pirmdienas, 8.oktobra, rītā, ar trīs dienu novēlošanos, iesniedzis Valsts kultūrkapitāla fondam atšifrējumus par naudas plūsmu no Latvijas Literatūras centra kontiem. Finanšu atskaites saņēmis arī otrs centra finansētājs - Kultūras ministrija.
Tallinas vecpilsētas sirdī zem Arvo Perta logiem viņa dzimšanas dienā, 11.septembrī, bija sapulcējušies krietns pulks dziedātāju, kas viņam atskaņoja īpašu dzimšanas dienas sveicienu. Viņu vidū bija arī Kaspars Putniņš, kurš norāda uz trim būtiskiem stūrakmeņiem, kas piedalījušies ar “Grammy” apbalvotajā projektā. Viens no tiem ir Latvijas Radio koris, kur Kaspars ir diriģents, otrs ir Igaunijas kamerkoris, kuru Putniņš šobrīd vada, un trešais fakts - šo Igaunijas kamerkori savulaik ir dibinājis tieši Tenu Kaljuste.
Raiņa 150.dzimšanas dienā, 11.septembrī, Latvijas teātros vairākas pirmizrādes, no kurām divas visai noteikti saistītas ar jubilāru. Nacionālajā teātrī pirmizrāde Viestura Kairiša iestudētajai Raiņa lugai “Uguns un nakts”, bet Valmieras Drāmas teātrī pirmizrāde Suhanova izrādei “Bērns vārdā Rainis”. Taču arī Liepājas teātrī 11.septembrī pirmizrāde – Dž.Dž.Džilindžera iestudētajai Sebastjana Tjerī komēdijai “Divi kaili vīrieši”, bet Dailes teātrī Viesturs Meikšāns kopā ar aktrisi Rēziju Kalniņu radījis emocionāli skaudru stāstu “Oskars un Rozā dāma”.
Trešdien, 9.septembrī, Igaunijas galvaspilsētā atklāta Tallinas arhitektūras biennāle "Selfdriven city" jeb "Pašvadāmā pilsēta". Ar to rīkotāji foruma dalībniekus un apmeklētājus mudina padomāt, kas notiks ar pilsētām, arhitektūru un dizainu, kad tehnoloģiju attīstība būs sasniegusi jaunu augstieni, proti, kad automobiļiem vairs nebūs vajadzīgi vadītāji. Izstādēs piedalās arī Latvijas pārstāvji.
8. septembrī pasaulē atzīmē Starptautisko lasītprasmes dienu, kuru pirms 50 gadiem iedibināja UNESCO ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību lasīt un rakstīt prasmēm un spējai tās pielietot. Latviešu valodas un literatūras skolotāju asociācijas vadītāja un Āgenskalna Valsts ģimnāzijas latviešu valodas skolotāja Anita Vanaga uzsver, ka Latvijā ir pilnīgi neizpētīts skolēns, kas ir audzis tehnoloģiju laikmetā, ir pilnīgi neizstrādāta metodika un nav pat adaptētas metodikas darbam ar šādu skolēnu.
No sestdienas, 5.septembra, uz svētdienu, 6.septembri, Rīgā jau desmito reizi norisināsies mūsdienu kultūras forums "Baltā nakts". Līdz pat rīta gaismai apmeklētājiem Rīgā par brīvu būs pieejami vairāk nekā 50 dažādi pasākumi, koncerti, dejas izrādes un izstādes, ko sarūpējuši gan mūsu pašu, gan ārvalstu mākslinieki.
Apjomīgajā "Google" elektroniskajā muzejā jeb kultūras institūta digitālajā platformā nupat ievietoti Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) izstādes "Mana, tava, mūsu Rīga pirms 100 gadiem" attēli, ar to papildinot jau tur esošos teju četrus simtus mākslas darbu attēlus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) dārgumu krātuvēm.