Izstāžu zāles “Arsenāls” radošajā darbnīcā top monumentāli lielformāta sienas gleznojumi, bet priekštelpā, gluži kā paklāji saguluši linogriezumi. Tiek iekārtota Eimandas Zienas kolekcijas izstāde, kura skatītājiem durvis vērs 26. jūlijā.
Autora ziņas
Pēdējās dienās sociālos tīklus pāršalcis satraukuma vilnis – kas notiek ar Zaķusalas televīzijas torni? Vai tiešām nolemts to pārkrāsot baltu? Kā skaidro Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes loceklis Mariss Mežgals, šobrīd televīzijas tornim tiek veikta plānveida pretkorozijas apstrāde, bet tuvākajos mēnešos tornis iegūs jaunu, svaigu izskatu.
Nacionālā kino centra (NKC) portāla “filmas.lv” rīkotais pirmais tiešsaistes festivāls “Latvijas filmas pasaulē”, kura ietvaros 10 Latvijas filmas bija pieejamas jebkur pasaulē, izpelnījies lielu ievērību – desmit dienu laikā portālu apmeklējuši vairāk nekā 30 000 interesenti, apskatot vairāk nekā 125 000 lapas portālā, un kopējais filmu skatīšanās laiks sasniedzis 242 dienas. Pieprasījums un intensitāte portālā ir bijusi tik laba, ka festivāla organizatori sola – šis nebūs pēdējais tiešsaistes filmu festivāls.
Visu šo nedēļu savas jaunās filmas uzņemšanas laukumā cītīgi turpina strādāt režisore Laila Pakalniņa. Filmas “Spogulī” sižeta pamatā ir pazīstamā pasaka par Sniegbaltīti, kuru režisore iecerējusi stāstīt mūsdienu versijā. Laikmetīgs ir arī filmēšanas paņēmiens, kas imitē pašbilžu jeb selfiju tehniku, bet, ja vēlaties iekļūt Latvijas kino vēsturē, ir iespēja piedalīties filmas masu skatos.
“ISSP galerijā” Berga bazārā 3.jūlijā tiek atklāta latviešu māksliniece Ievas Raudsepas pirmā personālizstāde Latvijā pēc Kalifornijas mākslas institūta absolvēšanas. Izstādē “Tā varētu tevi arī aprīt” skatāms video darbs ar tādu pašu nosaukumu. Izstādes atklāšana vienlaikus ir atvēršanas svētki arī Ievas Raudsepas fotogrāmatai, kas tematiski sasaucas ar video darbu un stāsta par notikumiem uz prāmja starp Rīgu un Stokholmu.
Pirms diviem gadiem rakstnieks Osvalds Zebris par romānu “Gaiļu kalna ēnā” ieguva Eiropas Savienības Literatūras balvu. Kamēr godalgotais romāns piedzīvo arvien jaunus tulkojumus dažādās valodās, rakstnieks nav dusējis uz lauriem, bet radījis jaunu opusu “Māra”. Romāns ir par mūsdienu Rīgas jauniešiem un viņu dzīvē svarīgām izvēlēm, vēsta LTV ''Kultūras ziņas''.
Ja vēl neesat izlēmuši, kurp doties nedēļas nogalē, viena no iespējām – aizbraukt uz Jelgavu. Tur Lielupes ieskautajā Pasta salā atklās 13. starptautisko Smilšu skulptūru festivālu.
Rīgā atklātas divas jaunas izstādes – laikmetīgo rotu mākslinieka Māra Šustiņa darbi galerijā “Putti” un jaunā tēlnieka Marka Sun Roza personālizstāde “Make Sculpture Great Again!” galerijā “Look!”.
Tuvojoties vasaras sezonai, par vēl vienu pievilcīgu kultūrvietu bagātāka kļuvusi Jūrmala. Jaundubultos, turpat, kur slavenās Raiņa priedes, atdzimšanu piedzīvojusi Raiņa un Aspazijas pašu celtā vasarnīca.
Ceturtdien publiskotas ekspozīcijas, kas pārstāvēs Latviju Starptautiskajā Prāgas scenogrāfijas un teātra arhitektūras kvadriennālē. Tā norisināsies no 6. līdz 16. jūnijam.
Pārdaugavā, kādreizējā Latvijas Universitātes Fizikas un Matemātikas fakultātes ēkā, ar performancēm, koncertu un slavenību diskotēku tiks atklāts Baltijā vērienīgākais ikgadējais laikmetīgās mākslas festivāls “Survival Kit” jeb “Izdzīvošanas komplekts”.
Ar amerikāņu hiphopa mākslinieka Wordsmith uzstāšanos brīvdabas koncertsezonu atklājusi viena no Rīgas dzīvīgākajām kultūrvietām – Kalnciema ielas kvartāls, kas šovasar sola dažādu stilu, tostarp džeza, roka un pat eksperimentālās mūzikas vakarus.
Melanholija ir skumjš briesmonis, kas mīt jūsu garā un atgādina, ka reiz jūs mirsiet. Vienlaikus tā ir arī spēcīga enerģija, kas liek cilvēkam meklēt dzīvē būtisko.
Noslēgumam tuvojas režisora Andra Gaujas jaunās spēlfilmas “Nekas mūs neapturēs” veidošana. Filmas uzņemšana notika divos etapos pagājušā gadā Rīgā un Āraišos, kur speciāli filmas vajadzībām bija uzbūvētas iespaidīgas dekorācijas.
Tieši mēnesi latviešu nacionālās atmodas šūpulī – Igaunijas pilsētā Tartu, ko agrāk dēvēja par Tērbatu, darbojas mūsdienu latviešu kultūrtelpa. Radošo industriju kvartālā, kas iekārtots bijušās Aparātu rūpnīcas teritorijā, latviešu kultūrai atvēlēts mājīgs pagrabiņš.
Kaut arī Tartu Svētā Jāņa baznīca bija pārpildīta, tās akustika ļāva izbaudīt Latvijas Radio kora apbrīnojamo meistarību un smalko dziedājumu. Programmā “Horizonts” izskanēja piecu autoru skaņdarbi, to vidū Latvijas klausītājiem pazīstamais Alfrēda Momotenko “На Страстной” un jaunā serbu komponista Juga Markoviča skaņdarbs “Nirvāna”. Radio kora profesionalitāte iedvesmojusi arī Mārtiņa Viļuma skaņdarba tapšanu, bet Andra Dzenīša darbs “Aerodynamics” diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā piedzīvoja pasaules pirmatskaņojumu.
Rosīgs šīs nedēļas sākums bijis Latvijas kino ļaudīm: aizvadīts viens no gada būtiskākajiem notikumiem kino jomā – jauno filmu ražošanas konkursa projektu prezentācijas. Uz Nacionālā kino centra jeb valsts finansējumu – vairāk nekā miljonu eiro – pretendē 38 kino projekti. Tiesa, finansējumu atkarībā no to budžeta saņems tikai divas trīs spēlfilmas vai divas trīs animācijas, vai piecas sešas dokumentālās filmas. To, kuriem no iesniegtajiem projektiem tiks piešķirts finansējums, Nacionālais kino centrs sola paziņot līdz 15. aprīlim.
Kad pavasara saulīte tā vien vilina doties ārā, ir jābrauc uz Valmieru – tur visu aprīli norisināsies Mākslas dienas. Festivāls kļuvis par tradīciju, un šogad tā programmā ir ne tikai mākslas izstādes, bet arī koncerti, teātra izrādes, lekcijas, bezmaksas kino seansi un pat radošajai uzņēmējdarbībai veltīts forums. Īpaša uzmanība šoreiz pievērsta mākslai pilsētvidē, tāpēc arī radošajām norisēm dots vienojošs moto “Soļi. Pilsēta. Es”.
Trīs mākslas telpās no ceturtdienas būs skatāmas jaunas mākslinieku darbu izstādes. Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Izstāžu zālē “Arsenāls” iekārtota Lidijas Auzas darbu retrospekcija, galerijā “Māksla XO” – Imanta Vecozola jaunāko darbu izstāde “Citi laiki”, bet galerijā “Daugava” – Kaspara Zariņa “Prieka gēns”.
Bauskas muzejā šodien durvis vērusi Latvijas Mākslas akadēmijas profesores, latviešu tekstilmākslinieces Aijas Baumanes un viņas studentu darbu izstāde.
Kamieļi starp tuksneša vidū rūsējošām zvejnieku laivām un industriālās ēkas toksisku putekļu kupenās. Iedvesmojoties no šādām fotogrāfijām, savu slaveno darbu “Ezers” radīja bulgāru izcelsmes čehu rakstniece Bianka Bellova.
Ar simbolisku šķīvja sasišanu un sarkana balona palaišanu debesīs jaunu spēlfilmu šajās dienās sākusi uzņemt viena no starptautiski pazīstamākajām Latvijas režisorēm Laila Pakalniņa. Filmas nosaukums – “Spogulī”, tās mērķa auditorija būs jaunieši, un varbūt tāpēc režisore un operators izvēlējušies arī neparastu filmēšanas tehniku.
Dažādu mākslas veidu sintēze ir raksturīga mūsdienu kultūras iezīme. Izstāžu zāles aicina uz koncertiem, bet skaņu mākslinieki veido instalācijas. Ceturtdienas vakarā Rīgas Mākslas telpā, mākslinieka Ernesta Vītiņa veidoto "Stikla labirintu" muzikāli atdzīvinās pianiste Agnese Egliņa ar domu biedriem, kamēr RIXC galerijā durvis vērs skaņu mākslinieku Kristas Dinteres un Ivo Tauriņa izstāde “Četri skaņdarbi”.
“Kim?” Laikmetīgās mākslas centrs un Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs kopā ar mākslinieci Daigu Grantiņu, kultūras ministri Daci Melbārdi, kuratoriem Ingu Lāci un Valentīnu Klimašausku (Valentinas Klimašauskas), un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktori Māru Lāci izziņoja 58. Venēcijas mākslas biennāles Latvijas paviljona tēmu un nosaukumu, informēja “Kim?” pārstāvji.
Alķīmiķis, pavedējs, vijolnieks, bibliotekārs, spiegs… Džakomo Kazanovam piedēvēto titulu saraksts ir garš. Leģendām apvītais 18. gadsimta venēcietis joprojām interesē māksliniekus daudzviet pasaulē. Un pēc nedēļas stāsts par Kazanovu vērs priekškaru arī Latvijas Leļļu teātrī.
Ceturtdien vakarā Jūrmalas muzejā atklāj divu gleznotāju – Martas Jurjānes un Annas Laicānes – jaunāko darbu kopizstādi “Suņi un baloži gaismā”. Mākslinieces vieno ne tikai glezniecība, bet arī pastiprināta interese par gaismu un kopīgs studiju laiks Latvijas Mākslas akadēmijā pie profesoriem Alekseja Naumova un Kaspara Zariņa.
Šonedēļ Pļaviņās un Rīgā uzsākta režisora Dāvja Sīmaņa jaunās spēlfilmas "Gads pirms kara" uzņemšana. Vēsturiskā trillera centrā ir jauns cilvēks Pēteris Mālderis, viens no pagājušā gadsimta noslēpumainākajiem latviešiem, un viņa traģikomiskais un sirreālais ceļojums 1913. gadā — laikā, kas izmainīja pasauli, informēja Nacionālajā kino centrā.
Nedēļas nogale mākslas mīļotājiem solās būt nogurdinoša, jo jāpagūst redzēt daudz – Rīgas mākslas telpā vien divas izstādes! Stikla tēlnieka Ernesta Vītiņa personālizstāde aicina nokļūt “Stikla labirintā”. Tajā eksponētas piecas skulptūras mākslinieka orģināltehnikā – stikla krāvumos, kas izvietotas īstā labirintā – tas vienlaikus ir mākslinieka attīstības un meklējumu ceļš un arī katra skatītāja individuāls piedzīvojums.
No 31. janvāra līdz 30. martam Mūkusalas Mākslas salona Lielajā zālē skatāma Zuzānu kolekcijas izstāde par ērmīgo “Nebaidies”, informēja salona pārstāvji.
Rīgas cirks ir ieguvis jaunu elpu, kopš tajā darbojas teātra trupa “Kvadrifrons”. Šonedēļ “Kvadrifrona” aktieri sola iepriecināt tieši mazos skatītājus, piedāvājot viņiem jaunu izrādi – detektīvu ar mīklainu nosaukumu “Perturbons”.
Izdevniecību "Jānis Roze", "Zvaigzne ABC" un "Mansards" pirktāko grāmatu sarakstā bijuši latviešu autoru darbi. Izdevēji arī šogad sola daudz interesantu grāmatu.
Galerijā “Māksla XO” piektdien, 18. janvārī, atklāj divu mākslinieču – Ievas Maurītes un Zīles Ziemeles - personālizstādes. Ievas Maurītes lakoniskais stils mākslas cienītājiem ir pazīstams jau kopš deviņdesmito gadu beigām, savukārt Zīle Ziemele ir salīdzinoši jauns vārds glezniecībā – viņa tikai pirms diviem gadiem beigusi Latvijas Mākslas akadēmiju.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
