Kultūras ziņas

Pasniegti „Baltie zvirbuļi”

Kultūras ziņas

Kultūras ziņas

Filmu veidotāji sacenšas par valsts finansējumu

«Lupatiņi» krieviski, jaunas komēdiju ieceres – filmu veidotāji sacenšas par valsts finansējumu

Rosīgs šīs nedēļas sākums bijis Latvijas kino ļaudīm: aizvadīts viens no gada būtiskākajiem notikumiem kino jomā – jauno filmu ražošanas konkursa projektu prezentācijas. Uz Nacionālā kino centra jeb valsts finansējumu – vairāk nekā miljonu eiro – pretendē 38 kino projekti. Tiesa, finansējumu atkarībā no to budžeta saņems tikai divas trīs spēlfilmas vai divas trīs animācijas, vai piecas sešas dokumentālās filmas. To, kuriem no iesniegtajiem projektiem tiks piešķirts finansējums, Nacionālais kino centrs sola paziņot līdz 15. aprīlim.

Nacionālā kino centra komisijai un visiem interesentiem prezentēti desmit pilnmetrāžas spēlfilmu, desmit animācijas un 18 dokumentālo filmu projekti, kuru ražošana vai ražošanas pabeigšana plānota 2019./2020. gadā. Kino profesionāļu žargonā dēvētajā “pičingā” katram projektam bija atvēlētas 15 minūtes, kuru laikā veidotājiem bija jāpaspēj iepazīstināt ar ieceri un atbildēt uz komisijas jautājumiem. 

“Ir gan profesionāli, tehniski spektrs plašs, gan arī tas autoru loks – ir pieredzējušie, ir tādi jauna ceļa gājēji, piemēram, līdz ar Nilu Skapānu pa šo animācijas ceļu pēkšņi pirmo reizi mūžā iet Vides filmu studija, ir plastilīna animācija, ir 2D zīmētā animācija, kurā ienāk arī jauni autori, piemēram, studija “Rija” izmēģina gandrīz katrā konkursā kādu jaunu autoru, debitantu, režijā, un atgriežas mīļi un pazīstami vārdi, kā “Lupatiņu” sērijas,” pastāstīja žūrijas komisijas pārstāve Kristīne Matīsa. 

“Vārdsakot, tas spektrs, kas vienmēr ir raksturojis Latvijas animāciju, ka mums nav tikai viena tipa.. Mums ir šeit arī pieteikums datorgrafikā animācija, gan pieteikums 3D animācijā,” bilda Matīsa. 

Skatītāju iemīļotās “Lupatiņu” sērijas veidotāji iecerējuši radīt trīs jaunas epizodes un piedāvāt tās arī krievu auditorijai. 

“Lielāki bērni var skatīties filmas latviešu valodā, bet tieši tajā pirmsskolas vecumā – trīs četru gadu vecumā -- būtu ļoti svarīgi, ka tas skatītājs tiek uzrunāts dzimtajā valodā. Un, es pieļauju, ka tas varētu veicināt viņa kaut kādu piederību šai kultūrtelpai,” uzskata animācijas filmu mākslinieks, režisors Edmunds Jansons. 

Edmunds Jansons un studija “Atom Art” iesnieguši pieteikumu arī Edmunda Jansona autorfilmiņai “Goda sardze”, kas vēstīs par cilvēka attiecībām ar valsti un pienākumu pret to. Bet režisores Daces Rīdūzes un studijas “Animācijas brigāde” projekts “Zirņa bērni” adresēts pašiem mazākajiem skatītājiem.

“Ideja radās, izlasot Raiņa dzejolīti “Zirņa bērni”, un man likās ļoti iedvesmojošs šis dzejolis tieši kā pamats filmiņai par to, kas varētu notikt, kad zirņa bērni ir izbiruši no siltās, mājīgās, mīkstās, mīlīgās savas mājiņas – pākstītes – un kā nu viņi nokļūst plašajā pasaulē. Caur it kā tādiem bērnišķīgiem notikumiem mēs parādām lielas lietas, kas mums apkārt notiek,” atklāja Rīdūze. 

Spēlfilmu jomā šogad pārsteigums vai varbūt likumsakarība – no desmit iesniegtajiem projektiem astoņas ir komēdijas. Žūrijas komisijas pārstāvis spēlfilmu nozarē, režisors Andris Mizišs pastāstīja, ka, viņaprāt, tas liecina – kino process ir dzīvs un žanrs attīstās. 

“Ir žanru meklējumi, ir drošas, ir pārdrošas idejas, ir klasiskas vērtības, tā ka spektrs ir ļoti, ļoti plašs, un skatītājam būs iemesls iet uz kinoteātri,” teica Mizišs. 

Kino komēdijas žanrā debitēt iecerējis arī Aiks Karapetjans. Viņa filmā viena no galvenajām lomām tikusi sivēnam. Viņa filma iecerēta kā vērienīgs vairāku valstu kopražojums. 

“Tā būs tāda vairāk absurda, melna komēdija. Tas nebūs kā pie mums parasti taisa komēdijas – tādas anekdošu sērijas, un šeit cilvēkiem patīk anekdotes. Es kaut kā tieši otrādi – es ciest nevaru anekdotes, tā kā vairāk es gribu uz tēliem spiest,” savu ieceri raksturoja Karapetjans. 

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti