Festivāls “Pasaules mūzikas dienas” (ISCM World Music Days), kas ik gadu viesojas citā valstī, šopavasar pirmoreiz notiks Igaunijā, laikā no 2. līdz 10. maijam pieskandinot vairākas kaimiņvalsts pilsētas.
“Pasaules mūzikas dienu” programmu tradicionāli veido gan konkursa kārtībā atlasītas kompozīcijas, kuras festivālam iesūtītas no vairāk nekā 50 ISCM dalībvalstīm, gan īpaši pasūtināti jaundarbi, un abas šīs sfēras pārstāvētas arī Latvijas Radio koris koncertprogrammā “Horizonts”, kas diriģenta Kaspara Ādamsona vadībā Tartu Jāņa baznīcā skanēs 6. maijā.
Starptautiskā laikmetīgās mūzikas biedrība (International Society for Contemporary Music - ISCM) ir dibināta Zalcburgā 1922. gadā ar mērķi apzināt jaunās tendences klasiskajā mūzikā. Laika gaitā šī organizācija no divu valstu - Austrijas un Vācijas - savienības ir paplašinājusies līdz vairāk nekā 50 dalībvalstīm un patlaban veido labi strukturētu mūsdienu mūzikas centru, kas apvieno šo dalībvalstu komponistus, atskaņotājmāksliniekus un koncertu organizatorus.
ISCM uzdevums ir kļūt par efektīvu globālu komunikāciju organizāciju ar mērķi izplatīt laikmetīgo mūziku un darīt to maksimāli pieejamu publikai, veicot informācijas apmaiņu, izmantojot visus pieejamos komunikācijas līdzekļus, kā arī citas aktivitātes starp dalībvalstīm, piemēram, organizējot koncertus un festivālus.
Latvija par ISCM dalībvalsti tika apstiprināta 2004. gada 11. novembrī Šveices galvaspilsētā Bernē, un 2006. gadā Vācijā, Štutgartē, Latvijas pārstāvji pirmoreiz piedalījās biedrības ikgadējā Ģenerālajā asamblejā.
2007. gadā pirmoreiz arī latviešu komponistu mūzika tika iekļauta ISCM festivālā "Pasaules mūzikas dienas", kas katru gadu notiek citā valstī. Latvija ir viena no retajām ISCM dalībvalstīm, kas var lepoties ar to, ka ik gadu šī nozīmīgā festivāla programmās ticis iekļauts vismaz viens vai pat vairāki latviešu komponistu skaņdarbi.
Latvijas Radio kora koncerta nosaukums “Horizonts” aizgūts no Austrālijā mītošās komponistes Rozalindas Peidžas opusa, kas tapis, iedvesmojoties no Sidnejā dzīvojošā latviešu izcelsmes mākslinieka Imanta Tillera darbiem, kuros būtiska loma arīdzan ar Latviju saistītiem tēliem un simboliem.
Igaunijā skanēs arī fragments no Alfrēda Momotenko epopejas korim “На Страстной”, ko Latvijas klausītāji marta vidū iepazina Rīgas Sv. Jāņa baznīcā. Šī Sočos dzimušā un Maskavā un Nīderlandē skolotā komponista apjomīgais opuss balstīts uz Borisa Pasternaka spēcīgajām vārsmām un Sergeja Rahmaņinova monumentālajām “Vesperēm”.
Latvijas Radio korim TENSO meistarklašu ietvaros rakstīta arī Juga Markoviča emocionāli satricinošā partitūra “Nirvana” – jaunais serbu komponists skaņās tērpis sava tautieša, simbolista Vladislava Petkoviča-Disa 20. gadsimta sākumā tapušās vārsmas, kas runā par karu, nāvi un transcendenci.
Tāpat koris no jauna satiksies ar Mārtiņa Viļuma mūziku – īpašais skanējums un dziedātāju balsu neierobežotās iespējas bijušas ļoti rosinošs impulss vairāku izcilu Viļņā dzīvojošā latviešu meistara opusu tapšanai, starp tiem ir arī 2010. gadā rakstītais skaņdarbs "Abar panjom ardīg abāg gāw ēk-dād kard" (“Par piekto pirmdzimtā buļļa kauju”), kurā izmantota astotā nodaļa no Bundahišnas kosmoloģiskajiem tekstiem pahlavi dialektā (senā persiešu valoda) par pasaules un dzīvības radīšanu no pirmdzimtā buļļa.
Gadiem ilga auglīga sadarbība kori saista arīdzan ar Andri Dzenīti, un Tartu pirmatskaņojumu piedzīvos viņa opuss “Aerodynamics”. Jaundarbs balstīts uz amerikāņu dzejnieka Rika Burska tāda paša nosaukuma dzejoli, kas tēlaini spēcīgiem vārdiem runā par ilgām, tuvību un netveramu trauslumu.
Latvijas Radio kora koncerts Tartu notiks 2019. gada 6. maijā plkst. 17.30, Sv. Jāņa baznīcā.
