"Rīgas satiksmes" kukuļošanas krimināllietā aizdomās turētais SIA "Alkom-Serviss" vadītājs Aleksandrs Krjačeks ceturtdienas, 20. decembra, vakarā atbrīvots no apcietinājuma, Latvijas Televīzijai apstiprināja viņa advokāts Valdis Ulmanis.
Autora ziņas
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret vienu personu, kas mēģinājusi policistu piekukuļot ar vairāk nekā miljons eiro, informēja KNAB.
Rīgas vicemērs Andris Ameriks (“Gods kalpot Rīgai”), kurš šonedēļ vairījās apstiprināt, vai viņa kabinetu un dzīvesvietas kratīja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), nespēja paskaidrot arī Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” rīcībā esošo video, kurā viņš pērnvasar fiksēts kopā ar uzņēmēju Māri Martinsonu kādā Minskas restorānā.
Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča krimināllietā turpinās pimstiesas kriminālprocess, jo viens no apsūdzētajiem sācis liecināt, tāpēc par tā virzību šogad nav iespējams izlemt, ar prokuratūras preses dienesta starpniecību informēja lietu uzraugošā prokurore Viorika Jirgena. LTV rīcībā esošā informācija liecina, ka liecināt sācis Rimšēvičs.
Visi pieci pašvaldības SIA "Rīgas satiksme" valdes locekļi Rīgas mēram Nilam Ušakovam ("Saskaņa") iesnieguši atlūgumus, paziņoja Ušakovs. Viņš atlūgumus ir pieņēmis.
Saistībā ar "Rīgas satiksmes" iepirkumiem ceturtdien, 13. decembrī, tiesā piemēroja apcietinājumu "Škoda Transportation" komercdirektoram Vladislavam Kozakam, vēsta Latvijas Radio un Latvijas Televīzija.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas (KNAB) birojs otrdien, 11. decembrī, veicis kratīšanu arī Rīgas domē, to Latvijas Televīzijai (LTV) apstiprināja Rīgas vicemērs Andris Ameriks ("Gods kalpot Rīgai"), kas šobrīd pilda arī mēra pienākumus.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis uzņēmēju Māri Martinsonu, liecina Latvijas Televīzijas (LTV) Ziņu dienesta rīcībā esošā informācija.
Kādreizējais “Latvijas Krājbankas” viceprezidents Andrejs Surmačs, kurš ir apsūdzētais krimināllietā par 90 miljonu eiro aizplūšanu no “Krājbankas” un arī atbildētājs bankas likvidatora ierosinātajā civillietā, šonedēļ izlēmis pamest partijas “Saskaņa” Saeimas frakcijas konsultanta amatu, kurā bija nostrādājies vien dažas nedēļas. Partijā atzīst, ka tas notika pēc Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” intereses par frakcijas finanšu jomas konsultantu.
Prokurora lēmums par 120 piespiedu darba stundām bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam ir pieņemts ar vairākiem likuma pārkāpumiem. To lietā par Kļaviņa nepamatoti saņemtajām degvielas kompensācijām no Saeimas budžeta teju 10 000 eiro vērtībā ir secinājis Ģenerālprokuratūras Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas virsprokurors Modris Adlers, vēsta LTV raidījums "De facto". Tomēr tas ir noticis par vēlu: prokurora Arvja Miglāna priekšraksts par sodu jau ir nodots izpildei, un tāpēc vairs nav atceļams. Līdz ar to bargāku sodu Kļaviņš nesaņems.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) kukuļņemšanā apsūdzēto Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču tur aizdomās par kukuļa prasīšanu no nu jau likvidējamās "ABLV Bank", vēsta Latvijas Televīzija (LTV).
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai lietu pret Jūrmalas mēru Gati Truksni (Zaļo un Zemnieku savienība) un uzņēmēju Jūliju Krūmiņu par nelikumīgu partiju finansēšanu pirms iepriekšējām pašvaldību vēlēšanām. Lieta saistīta ar iespējamu nelikumīgu Zaļo un Zemnieku savienības un partijas “No sirds Latvijai” (NSL) finansēšanu.
Vēl dažas dienas līdz 13.Saeimas sanākšanai partijas nav vienojušās ne tikai par jaunās valdības vadītāju un koalīcijas sastāvu, bet arī par atbildību par parlamenta komisijām. Iekārojamākās ir divas ietekmīgas komisijas – Budžeta un Juridiskā, jo uz to vadību gribētu pretendēt vairākas frakcijas, galvenokārt no Saeimas jaunpienācējiem, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nosūtījis krimināllietas materiālus prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret piecām personām. Noziedzīgajos nodarījumos iesaistītas izglītības iestādes amatpersonas, darbinieki un amatpersonas radinieks, liecina KNAB mājaslapā pieejamā informācija.
Vai deputātu kvotu atdzimšana? Aizejošā valdība pēdējās nedēļās pasteidzās pārdalīt valsts budžeta naudu, piešķirot to dažādiem projektiem: no autosporta sacīkšu licencēm līdz Aglonas svētceļnieku viesnīcas renovācijai. Gan premjers, gan finanšu ministre apgalvo, ka valdība rīkojusies atbildīgi, jo patiesībā tā atslogojusi nākamā gada budžetu, piešķirot naudu prioritārām lietām jau tagad.
Valdības veidošanas procesā viens no premjera amata kandidātiem, Jaunās konservatīvās partijas (JKP) līderis Jānis Bordāns atradis ideoloģisku argumentu sev par labu: liberāls premjers nevarēšot vadīt lielākoties konservatīvu spēku koalīciju. Tomēr būtiskāku lomu sarunās tomēr spēlēs JKP kategoriskā nostāja pret sadarbību ar Zaļo un Zemnieku savienību, vērtē Latvijas Televīzijas raidījums "de facto".
Deputāti, kuri, negribot palikt opozīcijā, pamet savu frakciju vai Saeimas frakcijas, kas sašķeļas vēl pirms jaunā parlamenta sanākšanas. Latvijas nesenā politiskā vēsture ir visai bagāta ar šādiem un līdzīgiem gadījumiem, atgādina Latvijas Televīzijas raidījums "De facto". 13.Saeimā ievēlēto partiju līderi ir pārliecināti, ka ar viņu partiju frakcijām nekas tāds tuvākajā laikā nenotiks.
Jaunā konservatīvā partija (JKP) ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS) redz sadarbību kā ar konstruktīvu opozīciju Saeimā, līdz ar to JKP valdības izveidē ar ZZS nesadarbosies. To trešdien, 10.oktobrī, pēc valdības veidošanas sarunām ar ZZS pārstāvjiem paziņoja JKP premjera amata kandidāts Jānis Bordāns.
Nacionālās apvienības (NA), Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) un "Vienotības" veidotā koalīcija pie varas ir jau gandrīz piecus gadus, taču šajās vēlēšanās tās kopā nespēja saņemt pat trešo daļu no Saeimas deputātu mandātiem. Ko pašas partijas domā par to, kāpēc vēlētāji šoreiz sodīja koalīciju?
Slēptā aģitācija un administratīvo resursu izmantošana – Latvijas Televīzijas raidījuma “De facto” apskatītie piemēri ļauj minēt, ka šie nelikumīgie paņēmieni joprojām ir visai populāri arī pirms 13.Saeimas vēlēšanām. Šoreiz paziņot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB) par iespējamiem priekšvēlēšanu aģitācijas pārkāpumiem ir diezgan viegli – to var izdarīt pat ar mobilo lietotni. Tomēr KNAB atzīst, ka pēc vēlēšanām vajadzētu domāt par stingrākiem ierobežojumiem, jo politiķi un to padomnieki ir visai radoši likumu apiešanā.
Vairāki kriminālprocesi, nopludināta politiķu sarakste un vicemēra atkāpšanās – līdz šim diezgan rāmi strādājusī Liepājas dome pēdējo nedēļu laikā ir piedzīvojusi nopietnus satricinājumus. Lai gan Liepājas partija un Latvijas Reģionu apvienība apgalvo, ka to veidotā koalīcija joprojām ir stabila, opozīcijā palikusī “Saskaņa” nu ir sākusi aktīvi runāt par jaunas koalīcijas nepieciešamību.
Partiju programmās tiesiskuma jautājumos aiz skaļajiem saukļiem ir diezgan konkrēta maz satura – secina Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”, turpinot analizēt politiķu solījumus pirms Saeimas vēlēšanām. Noziedzība, korupcija, ēnu ekonomika, problēmas tiesu sistēmā un maksātnespējas jomā. Lai gan partiju programmās var atrast apņēmību visas šīs lietas risināt, solījumi galvenokārt ir vispārīgi. Tomēr pat gadījumos, kad partija ir nospraudusi kādu konkrētu mērķi, bieži vien ir grūti saprast, kā tieši tā iecerējusi rezultātu sasniegt.
Jau sesto reizi Saeimas vēlēšanās startē Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS). Apvienība tika izveidota pirms 16 gadiem, jo iepriekšējās vēlēšanas 1998.gadā izrādījās neveiksmīgas gan Latvijas Zemnieku savienībai, gan Zaļajai partijai.
Rīgas domes (RD) grandiozie plāni par galvaspilsētas jaunā biznesa centra izveidošanu Skanstes apkaimē ir atkarīgi no dažām personām ar visai skandalozu slavu. Bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds, nekustamo īpašumu uzņēmējs Gints Lazdiņš, “Latvijas Autoceļu uzturētāja” bijusī valdes locekle Anastasija Udalova – pret visiem ir uzsākti kriminālprocesi, un visu piekrišana ir nepieciešama, lai RD varētu nopirkt ielu izbūvei un kanalizācijas ierīkošanai vajadzīgo zemi Skanstē, noskaidroja Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.Darījumi gan vēl nav notikuši prokuratūras uzlikto arestu zemei dēļ.
Viens no jautājumiem, par kuru partijas "KPV LV" vadība vairās sniegt skaidru atbildi, ir par iespējamajiem sadarbības partneriem nākamajā Saeimā. Tāpēc nav saprotams, vai partijas nostāja būs pieņemama kaut vai pašiem tās kandidātiem – potenciālajiem deputātiem. Iespējams, ar tādu nolūku tika radīts kāds konfidenciāls dokuments, par kura esamību uzzināja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklēšana par Saeimas deputāta Askolda Kļaviņa (Zaļo un Zemnieku savienība) degvielas kompensācijām bijusi apdraudēta. Tomēr, pateicoties telefonsarunu kontrolei, KNAB izdevās deputāta sūtīto "izlūku" piemānīt, ka kriminālprocesa tomēr nav.
Rīgas dome vismaz pagaidām nelems par zemes gabalu atpirkšanu no bijušā maksātnespējas administratora Māra Sprūda un ar viņu saistītā uzņēmuma. Šāds lēmums saistīts ar prokuratūras uzlikto arestu ar Sprūdu saistītajam uzņēmumam “Projekts B10”.
Skanstes teritorijas attīstības vajadzībām Rīgas dome plāno pirkt vairākus zemesgabalus, starp kuru īpašniekiem ir arī bijušais maksātnespējas administrators Māris Sprūds un ar viņu saistīts uzņēmums. Šādu lēmumu pirmdien, 20.augustā, atbalstīja Pilsētas attīstības komitejas deputātu vairākums, līdz ar to var prognozēt, ka nākamnedēļ tāpat lems arī Rīgas dome. Vairākos noziegumos, tostarp izspiešanā un krāpšanā apsūdzētajam Sprūdam pirms zemes pārdošanas gan vēl būs jāpanāk, lai procesa virzītājs atceltu viņa nekustamajam īpašumam uzlikto arestu.
Pēdējo mēnešu laikā ir bijuši daži gadījumi, kuri rada aizdomas, ka ziņas par izmeklēšanu pāragri varētu būt nonākušas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB) interesējošu personu rīcībā. Piemēram, Saeimas deputāts Askolds Kļaviņš (ZZS) pats atzina, ka pirms degvielas kompensāciju lietas saņēmis brīdinājumu par nepatikšanām. Tomēr KNAB priekšnieks un biroja pārraugi neuzskata, ka notikušais varētu būt traucējis izmeklēšanai, tāpēc sevišķu satraukumu par šādām noplūdēm nepauž, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.
Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, kurš apsūdzēts par kukuļņemšanu, LTV atklāja, ka apsūdzība saistīta ar braucienu uz Kamčatku un iespējamiem šķēršļiem kādas komercbankas darbībai.
Latvijas Bankas prezidentam Ilmāram Rimšēvičam uzrādīta apsūdzība par kukuļņemšanu, bet uzņēmējam Mārim Martinsonam – par kukuļņemšanas atbalstīšanu lietā, kas saistīta ar pašlaik likvidējamo "Trasta komercbanku". Abi apsūdzētie savu vainu neatzīst.
Uzņēmējs Viesturs Tamužs savu aizturēšanu pagājušajā nedēļā saista ar biznesa partnera Māra Simanoviča vēlmi pilnībā pārņemt Tamužam daļēji piederošo uzņēmumu “Eco Baltia”.
Svarīgākais šobrīd
1.
2.
3.
4.
5.
6.
7.
8.
9.
10.
