Ameriks pinas skaidrojumos par tikšanos ar Martinsonu Minskas restorānā

ĪSUMĀ:

• Ameriks uzsver, ka viņam “Rīgas satiksmes” lietā nav nekāda statusa.
• Uz tiešiem jautājumiem par kratīšanām viņa kabinetā un dzīvesvietās Ameriks neatbild.
• KNAB piemin iespējamo kukuļu maksāšanu Rīgas domes amatpersonām, bet starp aizdomās turētajiem nevienas Rātsnama amatpersonas nav.
• “De facto” rīcībā ir pērnvasar Minskas restorānā “Gosci” nofilmēts video ar Ameriku un lietā apcietināto Martinsonu.
• Ameriks apgalvo, ka neatceras, “kur kādā brīdī es esmu bijis”.
   

Martinsons šonedēļ pēc KNAB lūguma tika apcietināts kriminālprocesā, kas sākts par aizdomām par “Rīgas satiksmes” iepirkumu ietvaros maksātiem kukuļiem uzņēmuma un Rīgas domes amatpersonām.

Otrdienas, 11.decembra, vakars Rīgas vicemēram Amerikam bija emocijām bagāts. Laikā, kad viņš sēdēja ceremonijas “Latvijas lepnums” ierakstā, Amerikam, visticamāk, bija jādomā arī par paralēli notiekošajām KNAB darbībām jaunajā “Rīgas satiksmes” kriminālprocesā.

Turklāt tās skāra arī pašu Ameriku. Lai gan Ameriks apgalvo: “skatoties acīs, jums atbildu: jā, pret mani nav izvirzītas personīgi nekādas apsūdzības, un nekāda statusa man nav”, uz tiešiem jautājumiem par kratīšanām viņa kabinetā un dzīvesvietās viņš neatbild.

“Es varu atbildēt par šo procesu – jā, man šeit bija tikšanās. KNAB darbinieki mani informēja par procesu... Es tālāk komentēt nevaru. [..] Atkārtošu vēlreiz – ja manās dzīvesvietās kaut kas notika, tad es sēdēju “Latvijas lepnumā”. [..] Es nekomentēšu šobrīd nevienu KNAB darbību. [..] Es vēlreiz... Nu es nevaru šobrīd neko ne liegt, ne noliegt,” uz vairākkārt atkārtotiem jautājumiem “De facto” atbildēja Rīgas vicemērs.

Kukuļdošana, kukuļņemšana, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana  un šo darbību atbalstīšana – pēc šādiem pantiem KNAB novembrī sāka kriminālprocesu. Aizdomas ir par to, ka Čehijas un Polijas uzņēmumu – nu jau zināms, ka tie ir “Škoda” un “Solaris” – pārstāvji nodrošināja kukuļu maksāšanu Rīgas domes un “Rīgas satiksmes” atbildīgām amatpersonām saistībā ar trīs dažādu transportlīdzekļu veidu iepirkumiem.

Pirms tam ārvalstu ražotāji ar domes un “Rīgas satiksmes” amatpersonām vienojušies par mehānismu, kā nelegālās naudas plūsmu nodrošināt un vēlāk līdzekļus legalizēt – tam izmantoti gan reāli strādājoši, gan fiktīvi uzņēmumi.  Par kukuļu naudas atmazgātāju “pakalpojumu” organizēšanu KNAB tur aizdomās uzņēmēju Māri Martinsonu, zināms “De facto”.

KNAB piemin iespējamo kukuļu maksāšanu Rīgas domes amatpersonām, tomēr starp aizdomās turētajiem nevienas Rātsnama amatpersonas nav.

“Rīgas satiksmes” kapitāldaļu turētājs ir Rīgas mērs Nils Ušakovs (“Saskaņa”), arī atbildīgo domes komiteju vada “Saskaņas” pārstāvis, līdz ar to formāli ar šo uzņēmumu Amerikam saistības nav.

Taču tāda viņam ir ar Martinsonu, ko apliecina arī “De facto” rīcībā nonākušais video, kas nofilmēts pērnvasar Minskas restorānā “Gosci”. Tajā redzams, kā vispirms no kāda restorāna zāles iznāk Martinsons kopā ar dažām pavadonēm un pēc dažām sekundēm seko Ameriks.

Iepriekš Ameriks allaž noliedza, ka kādreiz būtu devies komandējumos vai ceļojumos kopā ar Martinsonu, taču tagad pagājušā gada jūlija notikumus Baltkrievijas galvaspilsētas restorānā paskaidrot nespēja: “Neatceros, tiešām neatceros.”

Arī video noskatīšanās Amerikam atcerēties tās dienas notikumus nepalīdz: “Nu paklausieties, nu atvainojos vēlreiz... [..] Es nevaru šobrīd atcerēties, kur kādā brīdī es esmu bijis. Ja jūs gribat vēlreiz paprasīt par Martinsonu – atbildu: es Martinsona kungu pazīstu ilgus gadus, esmu basketbola [savienības] padomē ar viņu ievēlēts kopā, esmu viņu pazinis arī kādus gadus 20 atpakaļ. Bet atkārtošu arī vēlreiz to: godātie kolēģi, tas, ka es pazīstu cilvēku, nenozīmē, ka es kopā ar viņu taisu biznesu jeb taisu kādas nelikumīgas darbības. [..] Tas, ka es esmu kaut kur bijis vai neesmu bijis – tas ir noziegums?” klāstīja Ameriks.

Vaicāts, vai KNAB pie viņa veiktās kratīšanas nevarētu būt saistītas tieši ar pazīšanos ar Martinsonu, Ameriks attrauca: “Par procesa virzību es varu atbildēt: man nav nekādu šobrīd apsūdzību. Arī aizdomu nav. Godātie kolēģi, nu pagaidīsim, nu!”

Martinsonam šis ir jau otrais KNAB sāktais kriminālprocess gada laikā. Februārī viņš jau bija spiests paviesoties birojā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča iespējamās kukuļošanas lietas ietvaros. Rimšēviča lietā Martinsonam apsūdzības ieskatā bijusi savedēja jeb garanta loma – viņš esot palīdzējis organizēt Latvijas Bankas prezidenta un “Trasta komercbankas” sadarbību. Aizdomas, ka Martinsonam bijusi līdzīga lietu kārtotāja loma, KNAB ir arī tagad.

Tā rezultātā, piemēram, tramvaju iepirkuma sadaļā neceļos varētu būt aizgājuši 5% no līguma summas jeb vairāk nekā trīs miljoni eiro – par šādu izmeklēšanas versiju ir zināms “De facto”.

Februārī Martinsons jau pēc divām diennaktīm atkal bija brīvībā, taču tagad viņam nāksies pavadīt aiz restēm vēl kādu laiku. Tiesa apmierināja KNAB lūgumu Martinsonam kā drošības līdzekli piemērot apcietinājumu.

Starp sākotnēji sešiem lietā aizdomās turētajiem neviens nebija no “Rīgas satiksmes” nu jau bijušajiem valdes locekļiem, lai gan ilggadējā uzņēmuma vadītāja Leona Bemhena kabinets tika izkratīts. Tomēr vēlāk KNAB Bemhenu aizturēja un piektdienas vakarā pēc biroja lūguma tiesa viņu apcietināja.

Sākumā vienīgais “Rīgas satiksmes” pārstāvis kriminālprocesā bija par iepirkumiem atbildīgais Igors Volkinšteins. Aizdomās turētie ir arī Čehijas koncerna “Škoda Transportation” pārstāvis Vladislavs Kozāks un zemās grīdas tramvaju piegādes iepirkumā kopā ar “Škodu” startējušās SIA “Alkom Serviss” vadītājs Aleksandrs Krjačeks, kurš ir dāsns Amerika vadītās partijas “Gods kalpot Rīgai” biedra naudu maksātājs.

Gan viņiem, gan par naudas atmazgāšanu aizdomās turētajam Edgaram Teterovskim, kurš veselības stāvokļa dēļ tiesā neieradās, piemērots apcietinājums.

No visiem sešiem brīvībā palikusi vien Teterovska dzīvesbiedre Elīna Kokina. Viņa kopā ar Kozāku un Krjačeku pirms diviem gadiem dibināja firmu “Tram Servis Riga”. Tās adrese reģistrēta Kokinai piederošajā savrupmājā Bieriņu apkaimē Rīgā. Nams uzbūvēts laikā, kad zeme vēl piederēja Kokinas tēvam, pirms desmit gadiem mirušajam uzņēmējam Uldim Kokinam. Pēdējā laikā gan biežāk izskanējis viņas brāļa Renāra Kokina vārds – viņš esot Ilmāra Rimšēviča draugs, kurš palīdzējis viņam organizēt tikšanās ar “Norvik”, tagad PNB bankas īpašnieku Grigoriju Guseļņikovu.

“Škoda” atteicās sniegt “De facto” komentārus par lietu, jo vēl neesot saņēmusi nekādu informāciju no Latvijas tiesībsargājošajām iestādēm. Tāpēc neatbildēti palika arī jautājumi, kāpēc “Škoda” pilnvaroja Kozāku dibināt Latvijā uzņēmumu kopā ar “Alkom Serviss” un Elīnas Kokinas SIA “TT Service” un kurš čehus uz šo sadarbību pamudināja. “Škoda” preses pārstāve Lubomira Černa “De facto” uzsvēra, ka koncerna darbiniekiem esot saistošs ētikas kodekss, kas stingri liedzot jebkādas neētiskas un pretlikumīgas darbības.

Gan otrdienas vakarā KNAB, gan ceturtdien tiesā “Škodas Transportation” darbinieka Kozāka aizstāvību uzņēmās advokāts Jānis Dzanuškāns, kurš pēdējos gados bija pazīstams kā Rīgas mēra Nila Ušakova ārštata padomnieks juridiskajos jautājumos un tiesās visai bieži pārstāvēja arī partijas “Saskaņa” un Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību intereses.

Tagad Dzanuškāns apgalvo, ka jau pāris gadus neesot Ušakova padomnieks un lietā nepārstāvot ne “Rīgas satiksmi”, ne Rīgas domi.

Pats Ušakovs, vaicāts, kāpēc “Škoda Transportation” pārstāvis par advokātu izvēlējies viņa ilggadējo ārštata padomnieku un vai to nevar interpretēt kā mēģinājumu nodrošināt, lai cilvēks neizstāsta par daudz, to noliedz: “Nē, nē, nē. Šajā situācijā es cenšos vēlreiz jums apliecināt, ka tas ir vairāk nekā nejaušība, jo tiešām, kā es esmu teicis, Dzanuškāna kungs ir bijis mans padomnieks iepriekšējos divos sasaukumos. Ko viņš pašreiz aizstāv kā advokāts, man ir ārkārtīgi grūti prognozēt. Viņš ir brīvs cilvēks, un viņš kā advokāts ir strādājis arī pirms tam, kad viņš bija kļuvis par manu padomnieku. Līdz ar to būtu nekorekti man minēt, kāpēc viņš kādu aizstāv.”

Lieta ir saistīta ne tikai ar Čehijas “Škodas” tramvaju un trolejbusu iepirkumiem. KNAB izmeklē arī iespējamos kukuļus par Polijas ražotāja “Solaris” autobusu iepirkumu. Šajā sadaļā KNAB iesaistīja arī Polijas centrālo pretkorupcijas biroju CBA. Poļu mediji ziņoja, ka Polijā aizturēti “Solaris” viceprezidents Zbigņevs P. (visticamāk, Zbigņevs Palenica) un darbinieks Kšištofs K. Visticamāk, tas ir par Latvijas tirgu atbildīgais Kšištofs Kovaļskis, kurš ir arī Ganību dambī reģistrētās SIA “Solaris Bus & Coach Latvia” valdes loceklis.

Poznaņas reģionālā prokuratūra abiem cēlusi apsūdzību par nesaimniecisku rīcību un naudas atmazgāšanu – vairāk nekā miljona eiro pārskaitīšanu it kā par konsultācijām Honkongas un Kipras uzņēmumiem.

Viņiem arī piemērots apcietinājums.

Poļu prese vēsta, ka apsūdzības korupcijā vismaz pagaidām “Solaris” darbiniekiem nav uzrādītas. Izmeklētājiem vispirms jāpierāda, ka pārskaitītā nauda bijusi domāta kukuļiem Rīgā par uzvaru sabiedriskā transporta iepirkumu konkursos, taču informācija par to jau ir pieprasīta Latvijas prokuratūrai.